13. Marts 2018 /NR. 11 (1017)
Numura tēma
Valdes locekļa atbildība par kapitālsabiedrības novešanu līdz maksātnespējai
12
Dr. iur. cand.
Evija Novicāne
zvērināta advokāte ZAB "Novius" 

Pirms dažiem gadiem veiktā pētījumā secināts, ka valstīs ar augstu ekonomiskās attīstības līmeni noteicošie faktori, kas ietekmē uzņēmuma nonākšanu līdz maksātnespējai, ir uzņēmuma vecums, lielums un pieejamie resursi. Vienlaikus minētajā pētījumā secināts, ka Latvijā situācija ir atšķirīga, jo salīdzinoši liels ir to gadījumu skaits, kad maksātnespējas cēlonis ir prettiesiska vai neētiska uzņēmēju rīcība.1

Jaunākie statistikas dati maksātnespējas jomā2 liek domāt, ka minētā pētījuma autori nav kļūdījušies, jo juridisko personu maksātnespējas procesos atgūto līdzekļu apmērs 2017. gadā ir bijis kritiski zems – nodrošināto kreditoru grupā 14,46 %,3 nenodrošināto kreditoru grupā 1,28 %,4 savukārt vidējais juridisko personu maksātnespējas procesos atgūto naudas līdzekļu apjoms bijis tikai 4,23 %.5

Ņemot vērā, ka 2017. gadā juridisko personu maksātnespējas procesos 61 % gadījumu tika sastādīts ziņojums par mantas neesamību,6 kritiski zemais maksātnespējas procesos atgūto līdzekļu apmērs ir visnotaļ likumsakarīgs. Proti, maksātnespējas procesā kreditoru prasījumi tiek segti no parādnieka mantas (Maksātnespējas likuma 4. panta pirmā daļa), un tādēļ, ja maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā parādniekam lielākoties mantas vairs nav, saprātīgi nav pamata gaidīt labus maksātnespējas procesos atgūto naudas līdzekļu apjomu rādītājus.

Atbilstoši likumam kapitālsabiedrības (turpmāk – sabiedrība) valde ir institūcija, kura rīkojas ar sabiedrības mantu, un attiecīgi valdei arī jāatbild par sabiedrības mantas saglabāšanu, lai sabiedrība varētu segt saistības pret kreditoriem. Tomēr, ja reiz 61 % maksātnespējas gadījumu valde ir pamanījusies ar sabiedrības mantu rīkoties tā, ka maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā sabiedrībai vairs nepieder manta, jāsecina, ka likumā paredzētā atbildība neattur valdi no kreditoru interesēm neatbilstošas rīcības ar sabiedrības mantu. Tādēļ neizbēgami rodas jautājums – kādēļ tā? Vai problēma ir tiesiskajā regulējumā vai tā piemērošanā?

Raksta mērķis ir iztirzāt valdes locekļa civiltiesisko un krimināltiesisko atbildību par sabiedrības novešanu līdz maksātnespējai, kas ir viens no smagākajiem korporatīvajiem pārkāpumiem ar graujošu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un ekonomikas attīstību.

 

1. Valdes locekļa civiltiesiskā atbildība par sabiedrības novešanu līdz maksātnespējai

1.1. Spēkā esošais tiesiskais regulējums

Efektīvs valdes atbildības regulējums ir būtisks instruments tādas uzņēmējdarbības vides nodrošināšanai, kas veicina valsts ekonomisko izaugsmi un finansiālo stabilitāti. Tādēļ jautājums par ieteicamo valdes atbildības tiesisko regulējumu ir nemitīgā dažādu starptautisko institūciju un apvienību uzmanības fokusā. Tā, piemēram, OECD Korporatīvās pārvaldības principos norādīts, ka laba korporatīvā pārvaldība aptver valdes pienākumu rūpēties par adekvātu kapitāla atdevi un risku vadību, turklāt minētais virsuzdevums ir izpildāms, ievērojot uz sabiedrību attiecināmās likuma prasības un rēķinoties ar citu iesaistīto personu (darbinieku, kreditoru, klientu, piegādātāju) pamatotajām interesēm. Lai to paveiktu, valdei jārīkojas, pamatojies uz pietiekamu informāciju, labā ticībā un ar pienācīgu rūpību, par rīcības mērauklu izmantojot labākās sabiedrības intereses, tostarp vadības pasākumus īstenojot objektīvi, nepieļaujot interešu konfliktus, kā arī taisnīgi sabalansējot konkurējošas intereses.7

Latvijā valdes locekļa civiltiesisko atbildību regulē Komerclikuma 169. pants, atbilstoši kuram valdes loceklim jāatbild par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem, ja viņš savus amata pienākumus nav pildījis kā krietns un rūpīgs saimnieks. Tādējādi Latvijā valdes locekļa civiltiesiskā atbildība ir regulēta, izmantojot ģenerālklauzulu "krietns un rūpīgs saimnieks", kas, no vienas puses, ir ļoti abstrakts jēdziens. Taču, no otras puses, tā augstā abstrakcijas pakāpe nodrošina valdes civiltiesiskās atbildības institūta elastību un ietilpību,8 un tādējādi arī atbilstību starptautisko ekspertu ieteikumiem par efektīvu valdes atbildības tiesisko regulējumu.

Proti, pienākums rīkoties kā krietnam un rūpīgam saimniekam nozīmē, ka valdes loceklim jārīkojas atbildīgi un apdomīgi, rūpīgi apsverot iecerētās rīcības ietekmi uz sabiedrības mantisko stāvokli (arī spēju izpildīt saistības), kā arī izmantojot visus tiesiskos līdzekļus, kas sabiedrībai pieejami, lai vairotu sabiedrības labklājību, un savlaicīgi veicot pasākumus draudošu zaudējumu novēršanai vai samazināšanai.9 Faktiski runa ir par to, ka valdes loceklim jārīkojas lietpratīgi (kompetenti, izsvērti un apzinīgi), ekonomiski pamatoti un atbilstoši saprātīgai komerciālajai praksei.

Turklāt, tā kā jēdziens "krietns un rūpīgs saimnieks" ir ģenerālklauzula, piepildot to ar noteiktu saturu katrā konkrētā dzīves gadījumā, valdes locekļa rīcība ir novērtējama, ņemot vērā valdes atbildības institūta mērķi10 – no vienas puses, nodrošināt sabiedrības dalībnieku (akcionāru) ieguldītās mantas saglabāšanu un vairošanu, no otras puses, līdzsvarot tā dēvēto nošķirtās atbildības principu (Komerclikuma 137. pants), aizsargājot kreditoru intereses saņemt prasījuma apmierinājumu no sabiedrības mantas.

Tādējādi rīcība, kas no valdes locekļa kā krietna un rūpīga saimnieka ir sagaidāma, lielā mērā ir pakārtota sabiedrības finansiālajam stāvoklim. Proti, ja sabiedrības finansiālā situācija ir stabila, valdes loceklim jārūpējas par sabiedrības interesēm nolūkā nodrošināt labuma gūšanu tās dalībniekiem (akcionāriem), tas ir, adekvātu kapitāla atdevi.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
12 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Normu plūdi
13. Marts 2018 / 16:25
0
ATBILDĒT
Dodiet mums jaunas normas, daudz jaunu normu, vēl vairāk normu, normu, normu!
Morāle > Normu plūdi
13. Marts 2018 / 18:31
1
ATBILDĒT
Vai vēl labāk - nedodiet normas, lai nav normu plūdu! Atstājiet visu, kā ir. Komerctiesiskajās attiecībās pastāvošās paražas un elastīgais pašregulācijas mehānisms - kā jau tas katrā nepieciešamības gadījumā pierādījis kopš psihodēliskajiem deviņdesmitajiem - piedzīvos katarsi un pašattīrīsies. Galvenais, lai nav normu plūdu! Biznesa cilvēks nemīl lasīt.

Plus, var ietaupīt padsmit naudiņas uz birokrātiskā aprāta resursu un papīru kalniem, kas rastos normu izstrādes procesā.
Jurčiks > Morāle
14. Marts 2018 / 07:46
0
ATBILDĒT
Ko dod jaunas normas, ja vecās vēl nezin vai neprot izmantot? IZGLĪTĪBA jāmaina nevis normas jāgāž uz galvas ...
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 9
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties