Cēloņsakarība ir materiāla sastāva noziedzīgo nodarījumu objektīvās puses pazīme.1 Krimināllikumā (turpmāk – KL) nav definēts, kas ir cēloņsakarība. Savukārt Latvijas krimināltiesību teorijā jaunākajos darbos cēloņsakarība skaidrota šādi: tā ir tāda objektīva saikne starp prettiesisko darbību vai bezdarbību un to radītajām laika ziņā sekojošām kaitīgajām sekām, kurā darbība vai bezdarbība sagatavo un nosaka seku iestāšanās reālu iespēju un darbība vai bezdarbība ir galvenais noteicošais faktors, kas neizbēgami radījis sekas.2
Saskaņā ar šo skaidrojumu cēloņsakarību raksturo šādas pazīmes: darbībai vai bezdarbībai laika ziņā jābūt pirms kaitīgajām sekām; darbība vai bezdarbība nedrīkst būt iemesls, kas tikai sekmējis seku iestāšanos, tai jābūt galvenajam faktoram, kas tās izraisījis; sekām jābūt neizbēgamam darbības vai bezdarbības rezultātam.3
Pirkt vai atvērt ar kodu
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Par "Jurista Vārds" | Autoriem | |
| Redakcija | Lietošanas noteikumi | |
| Kontakti | Autortiesības | |
| Reklāma | Grāmatu e-veikals | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Abonēšana | Lapas karte |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
