[1] 2019. gada 13. novembrī Latvijas Republikas Satversmes tiesa (turpmāk – ST) pasludināja spriedumu lietā Nr. 2018-22-01 (turpmāk – Spriedums).¹ Par Sprieduma tekstu man ir vairāki komentāri.

[1.1] Spriedums ir lielā mērā balstīts uz ST spriedumu lietā Nr. 2018-12-01.² Šim spriedumam veltītā kritika³ būtu attiecināma ar uz pēdējo Spriedumu. Taču ir vairākas nianses, kas prasa papildu analīzi.

[1.2] Atkal bez paskaidrojumiem tiek mainīta judikatūra. Spriedumā vispār netiek pieminēts ST spriedums lietā Nr. 2005-02-0106.⁴ Toreiz ST atzina, ka ir nepieciešams vai nu pilnībā pārtraukt privāto izglītības iestāžu finansēšanu no valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem, vai arī sniegt šādu finansējumu, pamatojoties uz vienlīdzības pamatiem, neatkarīgi no mācību valodas. ST secināja, ka leģitīmā mērķa sasniegšanai ir iespējams izvēlēties citus līdzekļus – nevis liedzot atbalstu, bet gan īpaši atbalstot valsts valodas mācīšanu mazākumtautību privātskolās.