18. Februāris 2020 /NR. 7 (1117)
Redaktora sleja
Tiesas spriešana džungļu apstākļos
7

Šajā žurnāla "Jurista Vārds" laidienā publicējam statistiku par sabiedrības uzticību tiesu varai Latvijā salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm (skat. 7. lpp.). Diemžēl rādītājs joprojām nav būtiski uzlabojies – gadiem ilgi, neskatoties uz daudzajiem pārkārtojumiem un uzlabojumiem, Latvijas iedzīvotāji justīcijai vairāk netic (50 %) nekā tic (37 %). Tepat kaimiņos Lietuvā tiesām uzticas 43 %, bet Igaunijā pat 63 % iedzīvotāju. Eiropas rekordiste ir Dānija (86 %), savukārt antirekords fiksēts Horvātijā, kur tiesu sistēmai tic tikai 20 % sabiedrības. Šiem skaitļiem vienmēr ir vērts pievērst uzmanību, jo sabiedrības uzticēšanās ir valsts varas, tai skaitā tiesu varas, darbības stingrais pamats.

Kāpēc Latvijas Temīdai joprojām neizdodas "izkārpīties" no neuzticības gūsta – to nav viegli izskaidrot, jo tiesu sistēmas darba statistika pēdējās desmitgadēs objektīvi ir būtiski uzlabojusies. Kaut gan arī problēmu joprojām netrūkst: savs desmits folklorizētu "mūžīgo" tiesas procesu, pāris amatpersonu reputācijas skandālu, daži nesaprotami un pat skandalozi tiesu nolēmumi vai žurnālistu priekšā aizcirstas durvis – un tūkstošiem laicīgi un taisnīgi izspriestu gadījumu no sabiedrības apziņas izkūp kā nebijuši.

Protams, sabiedrības uzticēšanās ir būtisks, tomēr ne vienīgais tiesu varas darba vērtēšanas kritērijs – nozīme ir arī tiesu neatkarībai, darba efektivitātei, kā arī pieejamībai, un arī šajās jomās Latvijas rādītāji ir jāuzlabo (skat. citu regulāro tiesu darba apskatu Justice Scoreboard, ko veido Eiropas Komisija). Šai sakarā jāmin jaunākā aktualitāte – Tieslietu padomes 10. februāra lēmums aicināt Augstāko tiesu izveidot darba grupu, kas izvērtētu civillietu, krimināllietu un administratīvo lietu tiesvedību ilgumu ietekmējošos faktorus Latvijas tiesās (skat. 19. lpp.). Šajā "Jurista Vārdā" (30. lpp.) lasāms arī Ingas Bites raksts par to, cik pieejama ir tiesu sistēma Igaunijā un Latvijā, resp., kā tiek sniegta valsts juridiskā palīdzība.

Uz šī fona gribētos lasītājiem daļēji kā izklaidi, bet varbūt arī kā vielu pārdomām (piemēram, par to, cik tomēr labi dzīvot Latvijā) piedāvāt informāciju par tiesas spriešanas apstākļiem citās pasaules daļās. Konkrēti – Brazīlijā, vienā no pasaules lielākajām demokrātiskajām valstīm, kuras iedzīvotāju skaits ir līdzvērtīgs pusei visas ES iedzīvotāju.

Janvāra beigās vācu žurnāls Spiegel publicēja aizraujošu reportāžu par tiesu darbu Brazīlijas mūžamežos, konkrēti – Amazones deltas salu Bailique arhipelāgā. Tā ir vieta, kur nav neviena ceļa un darbojas tikai ūdenstransports. Jebkura taka vai māja tiek būvēta uz koka pāļiem, jo arhipelāgs pāris reižu gadā applūst. Elektrība tiek piegādāta neregulāri, bet interneta nav vispār. Darba iespējas aprobežojas ar zveju, kas cilvēkus nespēj glābt no postoša trūkuma. Arī varas iestāžu šajā 14 tūkstošu cilvēku apdzīvotajā teritorijā nav, taču, kā jebkurā cilvēku sabiedrībā, arī šeit tiek pastrādāti noziegumi un veidojas civiltiesiskas domstarpības.

Lai nodrošinātu likuma varu, uz Bailique arhipelāgu reizi divos mēnešos dodas kuģītis Joao Bruno II ar "izbraukuma tiesu" aptuveni 50 cilvēku sastāvā: viņu vidū ir daži tiesneši, kā arī tiesu darbinieki, advokāti, prokurori, sociālie darbinieki, policisti u.c. Gan ilgstošā brauciena laikā, gan trijās "tiesu dienās" uz vietas arhipelāgā viņi nakšņo uz kuģa iekārtos guļamtīklos. Jau piestātnē kuģi sagaida vietējie iedzīvotāji, nereti pie tā stāv cilvēku rinda, kam nepieciešams taisnīgums. Tiesas procesi vai nu uz kuģa klāja, vai turpat krastmalā ilgst pāris stundu, un tiesnešiem nākas likt lietā intuīciju, jo, piemēram, nozieguma gadījumā nav nekādu lietisko pierādījumu – atliek paļauties uz liecinieku vai pušu vārdiem. Savukārt, piespriežot brīvības atņemšanas sodu, jārēķinās, ka notiesātais ar to pašu kuģīti būs jāved līdzi uz tuvāko pilsētu soda izciešanai. Protams, gadījumā, ja notiesātais nepagūs "ienirt" džungļu valstībā, kur likuma kalpi to vairs nespēj notvert. Problemātiska ir arī tiesas spriedumu izpilde, jo, ierodoties reizi divos mēnešos, ir pagrūti izkontrolēt, piemēram, uzturlīdzekļu izmaksu bērniem.

Neskatoties uz dramatiskajiem apstākļiem, brazīliešu tiesneši un tiesu darbinieki tomēr uzņemas dalību šādās "tiesu ekspedīcijās", jo pretējā gadījumā no pilsētām attālajās teritorijās likuma varas vietā stātos linča tiesa un "stiprākam taisnība" princips.

Interesanti, protams, būtu zināt, vai Amazones deltas iedzīvotāji uzticas tiesu varai, kas pietauvojas laipas galā. Arī to, kā viņi (un Brazīlijas tiesu statistiķi) vērtē šādas tiesas efektivitāti, pieejamību un lietu izskatīšanas ātrumu. Diemžēl šādu statistiku Spiegel nepiedāvā.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Gailīte D. Tiesas spriešana džungļu apstākļos. Jurista Vārds, 18.02.2020., Nr. 7 (1117), 2.lpp.
VISI RAKSTI 18. Februāris 2020 /NR. 7 (1117)
7 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Temīdas kalps
6. Marts 2020 / 21:43
0
ATBILDĒT
1. šīs atziņas ir bez pamatojuma.2. Kāda nozīme tam ko kāds saka es uzticos vai neuzticos=situācija, personu attaisno oooo uzticos!! Notiesā neuzticos viss safabricēts!! Ko melsiet par ceļa grumbuļiem!!
Jurčiks
19. Februāris 2020 / 00:55
2
ATBILDĒT
Aptaujas rāda, ka 90% cilvēku nekad nav bijusi saskarsme ar tiesu. Bet viedoklis ir arī viņiem. Jautājums - no kā viņi šo viedokli veido? Protams, no tām samazgām, kuras atrodamas masu medijos un soctīklos. Paskatieties, piemēram, komentārus pie šodienas rakstiem delfos par Zolitūdes krimināllietu. 90% viedoklis ir, ka tiesa pērkama. Interesanti, cik no šiem 90% ir iepazinušies ar lietu un piedalījušies iztiesāšanā? Un cik no šiem 90% ir ārvalstu fermu troļļi un cik - noderīgie idioti?...
Seskis > Jurčiks
19. Februāris 2020 / 08:56
1
ATBILDĒT
Ja žurnālists uzdod jautājumu tieslietu ministram par to, vai ministra kungs uzticas tiesām, savukārt ministra kungs izvairās atbildēt, norādot, ka varbūt kādreiz, nezināmā nākotnē tiesām varēs uzticēties, grūti prasīt, lai ierindas cilvēks degtu kvēlē un uzticībā tiesu sistēmai. Kas attiecas uz Zolitūdes lietu, tiesneša palīgs raudot atzinās, ka tiesnesis lietu sprieduma projekta sagatavošanai iedevis nedēļu pirms saīsinātā sprieduma pasludināšanas. Tiesneša palīgs centās, cik varēja, un 850 lapās iekļāvās saistībā ar vienu epizodi, kas attiecas uz būvinženieri Sergeta kungu. Tiesnesis paļāvās, ka spriedumā izskatītas visas epizodes un pasludināja saīsināto spriedumu. Pārējās epizodes laika trūkuma dēļ netika izskatītas. Varbūt tā arī ir labāk, jo attiecībā uz brāķēto konstrukciju izplatītāju prokuratūra nebija vispār cēlusi apsūdzību, par ko tiesa aizrādīja prokuratūrai. Tiesājamais Sergeta kungs nu kļuvis par mesiānisku tēlu, kurš uzņemsies visu cietušo asaras un sāpes, kā arī būvētāju grēkus, un pēc vairāku miljonu apjomīgas kompensācijas samaksas uzrāpsies krustā, kurā tiks piesists ar smalkām nagliņām (galvenais, nagliņas nepirkt no brāķēto būvkonstrukciju izplatītāja).
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 4
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties