28. Aprīlis 2020 /NR. 17 (1127)
Tiesību prakses komentāri
Komentārs par Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2019-15-01 aktualitāti
1
Dr. iur. cand.
Egons Rusanovs
 

Ievērojot šobrīd globālo draudu – Covid-19 pandēmiju,1 kuras rezultātā 2020. gada 12. martā Ministru kabinets izdeva rīkojuma Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu",2 un tās ietekmi šobrīd, tiek ieviestas daudzas korekcijas cilvēku privātajā un profesionālajā darbībā. Līdz ar to 2020. gada 26. marta Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2019-15-01 "Par Kriminālprocesa likuma 564. panta septītās daļas trešā teikuma un 570. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam"3 tāpat kā daudzi citi jautājumi, piemēram, pavisam nesen izskanējusī diskusija par spriedumu tā sauktajā Zolitūdes krimināllietā,4 gluži vienkārši jau zaudējis savu aktualitāti.

Tikai sākotnēji varētu šķist pārsteidzoši, ka, Satversmes tiesā izskatot šo lietu, viedoklis nav vaicāts nevienam advokatūras pārstāvim. Tādēļ it īpaši cienījami, ka vienīgais no viedokļu sniedzējiem, kurš tik tiešām praksē ir pārsūdzējis spriedumus, bija Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurora p.i. Māris Leja, kurš objektīvi atzina, ka atsevišķos izņēmuma gadījumos, sarežģītās un apjomīgās krimināllietās, ja nav iespējams lūgt nokavētā procesuālā termiņa atjaunošanu, tas var liegt iespēju sastādīt kvalitatīvu kasācijas sūdzību.5

Praksē diemžēl šādas sūdzības nav rakstījis nedz Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes vadošais pētnieks, asociētā profesora p.i. Jānis Baumanis, nedz arī Tieslietu ministrijas darba grupas Kriminālprocesa likuma projekta izstrādei vadītājs Gunārs Kūtris. Jāņem vērā, ka G. Kūtris ir uzskatāms par šobrīd spēkā esošā Kriminālprocesa likuma "tēvu", līdz ar to viņa paustais viedoklis raksta autoru nemaz nepārsteidza, kaut gan pēdējā laikā arī Kūtra kungs pat publiski ir paudis bažas par bīstamām tendencēm Latvijas kriminālprocesa evolūcijā.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Anonīms
28. Aprīlis 2020 / 09:07
4
ATBILDĒT
Būšu anonīms. Diemžēl sajūtas raksta laikā un pēc raksta izlasīšanas ir aptuveni šādas : Latvijas valsts ir neizdevusies, ierēdņi ir stulbi, bet es vienīgais gudrs. Tā patiesībā nav, tomēr ļoti bieži to pierasts dzirdēt, tuvinot vārdu "Saeima" un "ierēdnis" lamuvārdam. Ļoti nepatīkama nokrāsa ir pašam rakstam.
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties