5. Maijs 2020 /NR. 18 (1128)
Aptauja
Satversme ir krīzes menedžmenta un risku pārvaldības instrukcija
Mg. iur.
Dita Plepa
Senāta Administratīvo lietu departamenta zinātniski analītiskā padomniece 

1. Kā šajos krīzes apstākļos funkcionē Satversme? Vai Latvijas valsts varas orgāni darbojas efektīvi, pietiekami savstarpēji koordinēti un spēj īstenot savas funkcijas? Ja ir redzamas kādas konkrētas problēmas, lūdzu, nosauciet tās.

Lai gan Latvijas Republikas Satversme (turpmāk – Satversme) ir viena no vecākajām spēkā esošajām konstitūcijām Eiropā,1 tomēr tās regulējums ļauj efektīvi risināt situācijas, kuras nespēja iedomāties tās autori un kuras nevar paredzēt arī nākamās paaudzes. Satversmes viedumu atklāj tās tekstuālais lakonisms, kurš prasa erudītu tiesību piemērotāju ar plašām zināšanām Satversmes iztulkošanas metodoloģijā.2

Satversmes regulējums savā būtībā ir krīzes menedžmenta un risku pārvaldības instrukcija, jo tajā ir definēti pamatprincipi, kas ļauj elastīgi reaģēt uz strauji mainīgiem apstākļiem. Raugoties no vēsturiskās perspektīvas, Satversmes regulējums efektīvi darbojas autoritārā režīma un okupācijas, ekonomiskās krīzes un globālās pandēmijas apstākļos. Simtā gadskārta kopš Satversmes spēkā stāšanās ir kvalitātes mēraukla.3

Globālās pandēmijas apstākļos var izcelt Satversmes iztulkotāju un piemērotāju prasmes reaģēt atbilstoši apstākļiem. Institūcijas veiksmīgi nodrošina Satversmē noteikto funkciju īstenošanu attālinātā režīmā digitālajā vidē. Arī ārkārtas situācijā ikviena konstitucionālā institūcija pilda savus pienākumus, jo Latvijā tiek pieņemti un izsludināti likumi, spriesta tiesa un organizēta valsts pārvalde. Par labas pārvaldības piemēru kalpo konstitucionālo institūciju vienošanās par darbības pamatprincipiem ārkārtējā situācijā.4 Jāņem vērā, ka šī situācija ir pārlieku saspringta un nākotne – pārlieku nezināma, lai būtu universāli risinājumi.5 Tie attālinātā darba organizēšanas paņēmieni un tehnoloģijas, kas ļauj nodrošināt valdības darbu, var izrādīties nepiemēroti tiesas spriešanai. Arī risinājumi, kas strādā vienā pasaules valstī, var izrādīties nederīgi, risinot problēmas citā valstī. Globālā pandēmija ir tik unikāla pieredze, ka radoša pieeja ir vienīgā stratēģija, ar kuras palīdzību pārvarēt ārkārtas situāciju. Gan Satversmes burts, gan gars pieļauj dažādus tehniskus, radošus un inovatīvus risinājumus, ar kuriem sasniegt regulējuma mērķi.

 

2. Vai šī krīzes situācija liek domāt, ka būtu nepieciešami kādi institucionāli pārkārtojumi / Satversmes grozījumi / jauni normatīvo aktu veidi vai citi ilgtermiņa pasākumi, kas ļautu labāk pārvarēt šādas ārkārtējas situācijas?

Globālā pandēmija, gluži tāpat kā jebkura ekstraordināra situācija, neatceļ tiesiskas valsts principus. Arī ārkārtas situācijā ir jāiztulko un jāpiemēro tiesību normas atbilstoši Satversmei.6 Ikvienu tiesību jautājumu var atrisināt, izmantojot vispārējos tiesību principus, jo tie ir vispārsaistoši un tieši piemērojami priekšraksti.7 Tādējādi daudzus tiesību jautājumus var atrisināt ar juridisko metožu palīdzību.

Ārkārtas situācija liek pārskatīt un koriģēt iepriekš pieņemtus likumus, jo daudzos gadījumos objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams ievērot noteiktās prasības un termiņus. Vienlaikus ārkārtas situācija prasa ātrus risinājumus. Šādi apstākļi ir labvēlīga augsne varas uzurpācijai. Tāpēc kritiski ir jāvērtē fundamentāli institucionāli pārkārtojumi un ieceres ieviest jaunus normatīvo aktu veidus. Piemēram, diskusijās par ministru tiesībām izdot ārējos normatīvos aktus izskanējuši pārliecinoši argumenti, ka šāds risinājums nav saskanīgs ar Satversmes 1. pantu un demokrātiskas valsts principu.8

Ārkārtas situācija rada daudz jaunu problēmu un ļauj izdarīt secinājumus par to, cik efektīvi tiesiskā sistēma spēj piedāvāt risinājumus krīzes pārvarēšanai. Saeimas uzdevums ir nošķirt tos gadījumus, kurus var risināt tiesību normu piemērošanas ceļā, no tiem gadījumiem, kuros jāizdara grozījumi normatīvajos aktos. Globālā pandēmija ir viens no šobrīd zināmajiem izaicinājumiem, tādēļ ilgtermiņa risinājumi jābalsta prognozēs par dažādiem attīstības scenārijiem. Satversmes gudrība māca, ka lakoniski definēti pamatprincipi ir labākais iespējamais risinājums ikvienā situācijā.

 

3. Kā vērtējat priekšlikumu atjaunot Satversmes 81. pantu?

Satversmes 81. pants vienmēr bijis klātesošs Latvijas tiesiskajā sistēmā. Satversmes tiesa norādījusi, ka Satversmes 81. panta izslēgšana nedod pamatu secinājumam, ka tajā minētie jautājumi tagad ietilptu Ministru kabineta kompetencē. Proti, arī pēc grozījumu izdarīšanas Satversmē un 81. panta izslēgšanas no tās kompetence izlemt jautājumus, kas attiecas uz šajā pantā ietvertajām jomām, joprojām ekskluzīvi pieder tikai Saeimai, un Ministru kabinetam nav tiesību izlemt tajā regulētos jautājumus.9

Satversmes 81. panta izslēgšana no konstitūcijas teksta bija politiski motivēts un emocijās balstīts pasākums, kura mērķis bija izskaust nepareizu tiesību normu piemērošanu.10 Konstitucionālā prakse ir apliecinājusi, ka minētais Satversmes grozījums nebija pārdomāts, jo nav mehānisma, kas ļautu ātri ieviest pagaidu regulējumu. Proti, Satversmes 81. panta uzdevums ir nevis Saeimas pieņemtus likumus aizstāt ar Ministru kabineta izdotiem aktiem, bet gan nodrošināt, ka valstī valda tiesiskā noteiktība.

Valsts prezidents Egils Levits ir aicinājis atjaunot Satversmē Ministru kabineta pilnvaras izņēmuma gadījumos ārkārtas situācijā izdot noteikumus ar likuma spēku. Pēc manām domām, minētā regulējuma atjaunošana un pilnveidošana būtu nepieciešama, jo tādējādi tiktu palielināta konstitucionālo institūciju kapacitāte, izstrādājot krīzes pārvarēšanas pasākumus.

Diskusija par Satversmes 81. panta atjaunošanu būs auglīga tikai tad, ja būs iespēja diskutēt par panta redakciju, modelējot piemērošanas situācijas. Piekrītu kolēģa Edgara Pastara viedoklim, ka galvenais būtu izvairīties no dažādu tehnisku ierobežojumu iekļaušanas un balstīties uz varu atsvaru principu.11

Savulaik Satversmes tiesa izveicīgi un atjautīgi novērsa nepareizu Satversmes 81. panta piemērošanu.12 Konstitucionāla kontrole ir visaptveroša, tāpēc nav pamata baiļoties par to, ka nepareiza Satversmes normu piemērošana varētu palikt ārpus tiesu varas kontroles.13

 

4. Vai līdz šim pieņemtie normatīvie akti ārkārtējās situācijas risināšanai vai to piemērošanas prakse rada kādas konkrētas bažas par nesamērīgiem cilvēktiesību ierobežojumiem?

Ārkārtas situācijā pieņemtie likumi lielākoties ir vērsti uz Satversmē noteikto sociālo tiesību īstenošanu. Dažādu veidu pabalstu izmaksa un cita veida sociālā palīdzība ir valsts pozitīvais pienākums.14 Vienlaikus ir jānosaka arī vairāki pamattiesību ierobežojumi, kas vērsti uz vīrusa izplatības ierobežošanu. Satversmes tiesas kompetencē ir noskaidrot, vai Satversmē noteiktās pamattiesības ir ierobežotas samērīgi. Konstitucionālā sūdzība uzskatāma par efektīvu instrumentu Satversmē noteikto pamattiesību aizsardzībai.15

Globālā pandēmija un tās pārvarēšanai ieviestie pasākumi ļauj turpināt diskusijas par cilvēktiesību saturu. Šobrīd aktuāli ir jautājumi par cilvēktiesību īstenošanu digitālajā vidē. Attālinātais darbs un studijas aktualizē jautājumu par to, kā cilvēktiesību īstenošanu ietekmē tehnoloģiju pieejamība. Datu apstrāde, kas saistīta ar inficēto personu identitāti un viņu ikdienas paradumiem, liek uzdot jautājumu par privātās dzīves aizsardzību. Arī izpratni par pulcēšanās un pārvietošanās brīvību maina iespēja tikties digitālajā telpā vai klātienē. Būtisks aspekts cilvēktiesību īstenošanai ir pieeja kvalitatīvai un objektīvai informācijai.

 

5. Vai saredzat kādus krīzes laikā ieviestus risinājumus (normatīvo regulējumu, institūciju darba organizāciju vai citu pieredzi), kas ir tik veiksmīgi, lai tos paturētu arī pēc krīzes, situācijai normalizējoties?

Attālinātā darba režīms un elektronisko dokumentu aprite ir pierādījusi, ka viss ir iespējams, ja vien mērķis ir svarīgāks par procesu. Iepriecina tas, ka tiek izvērsta valsts pārvaldes darbība elektroniskajā vidē un notiek atteikšanās no formālisma un resorisma.16 Ne vien konstitucionālās institūcijas, bet arī skolas, mediji un reliģiskās organizācijas ļoti īsā laikā ir iemācījušās organizēt savu darbu tā, lai forma netraucē saturam un mērķis tiek sasniegts, izmantojot dažādus tehniskos risinājumus. Paliekoša vērtība ir risinājumiem, kas ļauj veikt darbības elektroniskajā vidē.

RAKSTA ATSAUCES /

1. Plepa D., Ījabs I. Latvijas valsts iekārta un Satversme. Nacionālā enciklopēdija. Pieejama: https://enciklopedija.lv/skirklis/5173-Latvijas-valsts-iekārta-un-Satversme [skatīta 20.04.2020.].

2. Skat. plašāk: Pleps J. Satversmes iztulkošana. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2012.

3. Ziemele I. Satversmes tiesas loma konstitucionālo principu aizsardzībā un piemērošanā. Jurista Vārds, 21.11.2017., Nr. 48.

4. Valsts konstitucionālo orgānu darbības pamatprincipi ārkārtējā situācijā. Latvijas Vēstnesis, 23.03.2020., Nr. 58A.

5. Ijabs I. Tiešsaistes parlaments. Delfi, 31.03.2020. Pieejams: https://www.delfi.lv/news/versijas/ivars-ijabs-tiessaistes-parlaments.d?id=52017689

6. Satversmes tiesas 2005. gada 4. janvāra spriedums lietā Nr. 2004-16-01, 17. punkts.

7. Skat. plašāk.: Rezevska D. Vispārējo tiesību principu nozīme un piemērošana. Rīga: D. Rezevska, 2015.

8. Smiltēna A. Ministru un autonomo iestāžu ārējie normatīvie akti. Jurista Vārds, 01.01.2011., Nr. 5.

9. Satversmes tiesas 2009. gada 21. decembra spriedums lietā Nr. 2009-43-01, 30.1. punkts.

10. Smiltēna A. Satversmes 81. panta vēsturiskā nozīme Latvijas tiesību sistēmā. Grām.: Latvijas Republikas Satversmes komentāri. V nodaļa. Likumdošana. Autoru kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskā vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2019, 139. lpp.

11. Laganovskis G. Edgars Pastars: es ieteiktu gatavoties sliktākajam. LV portāls, 30.03.2020. Pieejams: https://lvportals.lv/viedokli/314689-edgars-pastars-es-ieteiktu-gatavoties-sliktakajam-2020 [skatīts 20.04.2020.].

12. Skat. plašāk.: Ērmiņš A. Deleģētās likumdošanas institūta attīstība Latvijā. Jurista Vārds, 02.10.2007., Nr. 40.

13. Satversmes tiesas 1999. gada 9. jūlija spriedums lietā Nr. 04-03(99), secinājumu daļas 1. punkts.

14. Satversmes tiesas 2015. gada 23. novembra sprieduma lietā Nr. 2015-10-01, 14. punkts.

15. Rodiņa A. Konstitucionālā sūdzība teorijā un praksē Latvijā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2009.

16. Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību. Latvijas Vēstnesis, 04.04.2020., Nr. 67B.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Plepa D. Satversme ir krīzes menedžmenta un risku pārvaldības instrukcija. Jurista Vārds, 05.05.2020., Nr. 18 (1128), 27.-29.lpp.
patīk
nepatīk
drukāt
VISI RAKSTI 5. Maijs 2020 /NR. 18 (1128)
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
3
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties