9. Jūnijs 2020 /NR. 23 (1133)
Redaktora sleja
Ētiskai rīcībai parlamentā jākļūst par normu

Maija beigās Saeimas Analītiskais dienests publicēja apskatu "Parlamentārās ētikas regulējums Eiropā: deputātu ētikas un rīcības kodeksi".1 Tajā citastarp secināts, ka sabiedrība maz uzticas likumdevējvaras institūcijai, kas ir problēma, ar kuru saskaras daudzu valstu parlamenti, tostarp arī Saeima. Lai stiprinātu parlamenta kā atklātas un uzticamas valsts institūcijas reputāciju, ētiskai rīcībai parlamentārajā vidē jākļūst par normu.

Diskusijas par Saeimas deputātu ētisko rīcību ir pastāvējušas vienmēr, un arī pēdējā laikā publiskajā vidē ir bijušas vairākas diskusijas par dažu deputātu ētiskuma līmeni un nepieciešamību atkāpties no atsevišķām Saeimas amata pozīcijām vai pat nolikt deputāta mandātu.

Situācijas uzlabošanai apskatā sniegti vairāki priekšlikumi, kā varētu uzlabot ētiskuma izpratni Saeimā, kas ietver gan Ētikas kodeksa satura pārskatīšanu un aktualizēšanu, izvērtējot Ētikas kodeksā ietverto normu nepieciešamību un iespēju papildināt kodeksu ar detalizētāku regulējumu, kas skar interešu konflikta jomu un komunikāciju ar lobētājiem, gan arī stingrāku sankciju par Ētikas kodeksa pārkāpumiem noteikšanu. Tāpat arī kā iespējamais risinājums uzlabojumiem tiek apskatīta skaidrojošu materiālu izstrāde par Ētikas kodeksā noteikto normu interpretēšanu un piemērošanu, izglītojošu pasākumu organizēšana par ētikas jautājumiem, kā arī konsultatīvā atbalsta sniegšana.

Apsveicama ir Saeimas izrādītā iniciatīva un vēlme veicināt sabiedrības uzticību Saeimai un stiprināt tautas ievēlēto pārstāvju ētiskuma izpratni, lai ētiska rīcība patiesi kļūtu par ikdienas normu.

Arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnēs 2015.–2020. gadam2 kā viens no apakšmērķiem tiek izvirzīts ētiskuma stiprināšana valsts un pašvaldību iestādēs.

Saskaņā ar ētikas principiem cilvēka rīcībai jābūt saprātīgai un racionālai – proti, cilvēkam ir jābūt spējīgam pamatot savu rīcību un paredzēt tās sekas. Ētika māca, ka cilvēka rīcībai jāatbilst noteiktām vērtībām – tādām kā godprātība, pašcieņa, taisnīgums, drosme, uzticība, neatkarība.3

Var prezumēt, ka ētika savā būtībā ir cilvēka personības raksturojums un cilvēka izpratne par ētisku attieksmi un rīcību, kas mazāk būtu saistīta ar konkrētā cilvēka profesionālās karjeras un darbības raksturojumu.

Šī brīža ētiskuma izpratne Latvijā atpaliek no demokrātisku valstu sabiedrībās sasniegtajiem ētiskuma principiem, taču, saglabājot spēju un vēlmi pilnveidoties, sabiedrības kopējiem priekšstatiem par ētisku rīcību pilnveidojoties, radīsies arī situācija, kad ētiska rīcība parlamentārajā vidē tiešām būs kļuvusi par ikdienas normu, ko pieprasīs arī sabiedrībā iesakņojušās vērtības.

RAKSTA ATSAUCES /

1. Skat.: https://www.saeima.lv/petijumi/Parlamentaras_etikas_regulejums_Eiropa.pdf

2. Skat.: https://likumi.lv/doc.php?id=275394&version_date=16.07.2015

3. Skat.: https://www.knab.gov.lv/upload/2019/etika_valsts_amatpersonu_darbiba.pdf

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Piģēns K. Ētiskai rīcībai parlamentā jākļūst par normu. Jurista Vārds, 09.06.2020., Nr. 23 (1133), 2.lpp.
patīk
drukāt
VISI RAKSTI 9. Jūnijs 2020 /NR. 23 (1133)
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
COVID-19: tiesiskie aspekti
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties