27. Oktobris 2020 /NR. 43 (1153)
Skaidrojumi. Viedokļi
Par Komerclikuma 172. panta sestajā daļā noteiktā trīs mēnešu termiņa juridisko dabu
8
Dr. iur.
Jānis Kārkliņš
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors 
Mg. iur.
Edijs Brants
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorants 

Ievads

Kapitālsabiedrību izpildinstitūcijas (valdes) un pārraudzības institūcijas (padomes) locekļu civiltiesiskās atbildības institūts, kas galvenokārt regulēts Komerclikuma1 (turpmāk – KCL) B daļas XI sadaļas 4. nodaļā, ir viens no stūrakmeņiem civiltiesiskās apgrozības, tostarp uzņēmējdarbības stabilitātes un efektivitātes, nodrošināšanai. Minētā 4. nodaļa ir izkārtota vien divpadsmit pantos, kuri formulēti salīdzinoši lakoniski. Vienlaikus jāņem vērā, ka atsevišķu šo normu saturs ir visai ietilpīgs. Tā, piemēram, KCL 169. pants satur vienu no būtiskākajām civiltiesību ģenerālklauzulām – krietna un rūpīga saimnieka standartu (skat. KCL 169. panta pirmo, trešo daļu), kā arī vienu no svarīgākajiem civiltiesību principiem – labas ticības principu (skat. KCL 169. panta ceturto daļu). Šo abu minēto tiesību figūru kontekstā izveidojusies bagātīga tiesu prakse, tai skaitā Augstākās tiesas Civillietu departamenta judikatūra, turklāt svarīgas atziņas šajos jautājumos izteiktas arī tiesību literatūrā.

Viens no kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu civiltiesiskās atbildības apakšjautājumiem, kas ir aplūkots gan tiesu praksē, gan tiesību literatūrā, ir saistīts ar KCL 172. panta sestajā daļā noteikto trīs mēnešu termiņu sabiedrības prasības celšanai, uz ko attiecīgi turpmāk vērsts šī raksta fokuss. Vēlmi autoriem rakstīt par šo tiesību normu radīja juridiskajā literatūrā un Augstākās tiesas Civillietu departamenta praksē izteiktā atziņa, ka KCL 172. panta sestā daļa saturot prekluzīvu termiņu, kura neievērošanas sekas ir prasības tiesības izbeigšanās.2

Pirmšķietami varētu domāt, ka šāds KCL 172. panta sestās daļas iztulkojums ir pareizs un pamatots. Taču, iedziļinoties jautājumā par minētā trīs mēnešu termiņa neievērošanas tiesiskajām sekām un to iespējamām variācijām, autori tomēr secina, ka šāds tiesību normas iztulkojums ir ne tikai juridiski nepamatots, bet arī rada tālejošas un negatīvas sekas kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu atbildības sistēmā kā tādā. Attiecīgi šī raksta autori atļaujas nepiekrist iepriekš minētajai atziņai par KCL 172. panta sestajā daļā noteiktā trīs mēnešu termiņa prekluzīvo raksturu, par ko šajā rakstā turpmāk sniegti galvenie autoru apsvērumi un aplūkoti ar līdzšinējo pieeju saistītie svarīgākie problēmjautājumi praktiskā griezumā.

 

I. Latvijas tiesu praksē un juridiskajā literatūrā līdz šim izteiktās atziņas par KCL 172. panta sestās daļas piemērošanu sakarā ar tajā noteikto prekluzīvo termiņu

Viedokli, ka KCL 172. panta sestā daļa satur prekluzīvu termiņu, Latvijas juridiskajā literatūrā pirmo reizi izteica Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors (attiecīgā raksta tapšanas brīdī – pasniedzējs) Dr. iur. Lauris Rasnačs 2012. gadā rakstā "Sabiedrības prasību celšana pēc mazākuma pieprasījuma",3 norādot, ka "pretēji Latvijas tiesībās līdz šim izskanējušajam viedoklim, ka minētais trīs mēnešu termiņš uzskatāms par noilguma termiņu, pēc autora domām, tas ir uzskatāms par t.s. prekluzīvo termiņu – (vairumā gadījumu) ar likumu noteiktu termiņu, kas sastopams vairākās tiesību nozarēs un kas aprobežo tiesības esamību ar noteiktu laika periodu un, cita starpā, piemēram, nosaka laika periodu, kura ietvaros var tikt celta noteikta prasība. Tiesību doktrīnā kā galvenā atšķirība starp noilgumu un prekluzīvo termiņu tiek minēts tas, ka noilguma notecējums izbeidz tikai prasījumu, bet ne pašu tiesību pēc būtības, savukārt prekluzīvā termiņa notecējums ipso iure izbeidz pašu tiesību pēc būtības. Jāvērš uzmanība, ka Komerclikuma 172. panta sestā daļa noteic, ka "prasība ceļama tiesā triju mēnešu laikā", un no tā var secināt, ka šis trīs mēnešu termiņš nosaka laika periodu, kura laikā ir tiesības celt attiecīgo prasību.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
8 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
A.Strupišs
28. Oktobris 2020 / 14:56
0
ATBILDĒT
Paldies par interesantu viedokli un diskusijas raisīšanu. Centīšos iespēju robežās šo diskusiju attīstīt, vismaz uzrakstot atbildes rakstu. Lai to izdarītu man ir nopietnāk jāapsver šeit izteiktie argumenti, tāpēc neņemos komentēt uzreiz. Pirmšķietami vairāki autoru secinājumi šķiet visnotaļ apsverami un diskutējami, tādēļ diskusija varētu būt noderīga tiesību attīstībai. Kā profesionāli juristi to zina, tiesības attīstās tikai konfliktā un strīdos, un tas ir normāli. Jurisprudencē un it īpaši tiesu lietās ļoti reti ir gadījumi, kad viss ir viennozīmīgi skaidrs. Ja viss būtu tik vienkārši, jurista profesija nebūtu nepieciešama, jauniešiem nebūtu jāmācās ilgus gadus, lai par tādiem kļūtu. Diskusija ir normāla, es pat teiktu ikdienišķa jurisprudences sastāvdaļa. Man prieks, ka šāda diskusija raisās, jo tas veido potenciālu tiesību attīstībai.

Tomēr uz vienu lietu gan gribētu vērst uzmanību uzreiz, proti, uz rakstā minēto apgalvojumu "Šeit jāatzīmē, ka ar "līdz šim izskanējušo viedokli" minētā raksta autors bija domājis Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša 2003. gadā tapušu komentāru pie Komerclikuma 172. panta sestās daļas".

Te jāsaprot viena elementāra, taču būtiska lieta: pretēji uzrakstītajam, minēto komentāru es nerakstīju ne kā Augstākās tiesas priekšsēdētājs, ne kā tiesnesis, jo tajā laikā, 2003.gadā, nebiju ne viens, ne otrs. Par Augstākās tiesas priekšēdētāju es kluvu 2020.gada 16.jūnijā, t.i. 17 gadus pēc minētās publikācijas iznākšanas un par tiesnesi es kļuvu 11 gadus pēc šīs publikācijas. Nezinu, kādēļ autori šajā rakstā ir tik ļoti koncentrējušies uz savu oponentu personībām, pat akcentējot viņu šodienas amatus. Es personiski uzskatu, ka tam nav nekādas nozīmes publiskā diskusijā.
Sannija Matule > A.Strupišs
29. Oktobris 2020 / 09:27
0
ATBILDĒT
Raksta autoru rosinātais temats acīmredzami ir aktuāls, jo, atsaucoties uz šo konkrēto rakstu, jau esam saņēmuši (!!) vēl vienu viedokli (to varētu publicēt novembra otrajā JV numurā). Viedokļa autore atsaukusies uz sava promocijas darba atziņām, kas pēc dažām nedēļām tiks aizstāvētas. Šī piebilde vairāk informācijai, lai zinātu, ka tēmai būs turpinājums, un, protams, pēc tā priecāsimies saņemt arī Jūsu viedokli!
Jānis Kārkliņš > A.Strupišs
28. Oktobris 2020 / 16:20
0
ATBILDĒT
Šāda norāde par A.Strupiša kunga amatu nebija domāta ar jebkādu zemtekstu. Es tikai izlasot šo komentāru piefiksēju, ka tā ir ticis uzrakstīts. Vairāk bija doma pieminēt esošo amatu, jo tas šķiet loģiski un izrāda cieņu. Raksts ir arī vēsturiska liecība un pēc simts gadiem lasītājam būs vieglāk saprast, ar kādu cilvēku autoriem ir bijusi polemika.
Ja es, piemēram, atsauktos uz pasniedzēja J.Rozenfelda 1994.gada rakstīto, kad viņš vēl bija tikai docents, tad es vienalga rakstītu: "kā 1994.gadā norādījis profesors J.Rozenfelds.." nevis "kā 1994.gadā norādījis docents J.Rozenfelds..". Iespējams būtu pareizi vienmēr noskaidrot, kādu vēsturisko amatu autors ieņēma brīdī, kad izteica konkrēto domu, bet līdz šim nebiju tam pievērsis uzmanību. Ir zināms, ka prof. K.Čakste ir rakstījis rakstus, nebūdams profesors, bet mēs vienmēr viņam pieliekam klāt profesora nosaukumu, kad viņu citējam. Turklāt profesora statuss arī ir amats tāpat kā tiesneša amats. Jebkurā gadījumā svarīgāk ir pati diskusija par pašu izvirzīto jautājumu. Prieks, ka šo rakstu ir pamanījis augsti godājamais A.Strupiša kungs.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 5
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties