Paldies par interesantu viedokli un diskusijas raisīšanu. Centīšos iespēju robežās šo diskusiju attīstīt, vismaz uzrakstot atbildes rakstu. Lai to izdarītu man ir nopietnāk jāapsver šeit izteiktie argumenti, tāpēc neņemos komentēt uzreiz. Pirmšķietami vairāki autoru secinājumi šķiet visnotaļ apsverami un diskutējami, tādēļ diskusija varētu būt noderīga tiesību attīstībai. Kā profesionāli juristi to zina, tiesības attīstās tikai konfliktā un strīdos, un tas ir normāli. Jurisprudencē un it īpaši tiesu lietās ļoti reti ir gadījumi, kad viss ir viennozīmīgi skaidrs. Ja viss būtu tik vienkārši, jurista profesija nebūtu nepieciešama, jauniešiem nebūtu jāmācās ilgus gadus, lai par tādiem kļūtu. Diskusija ir normāla, es pat teiktu ikdienišķa jurisprudences sastāvdaļa. Man prieks, ka šāda diskusija raisās, jo tas veido potenciālu tiesību attīstībai.

Tomēr uz vienu lietu gan gribētu vērst uzmanību uzreiz, proti, uz rakstā minēto apgalvojumu "Šeit jāatzīmē, ka ar "līdz šim izskanējušo viedokli" minētā raksta autors bija domājis Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša 2003. gadā tapušu komentāru pie Komerclikuma 172. panta sestās daļas".

Te jāsaprot viena elementāra, taču būtiska lieta: pretēji uzrakstītajam, minēto komentāru es nerakstīju ne kā Augstākās tiesas priekšsēdētājs, ne kā tiesnesis, jo tajā laikā, 2003.gadā, nebiju ne viens, ne otrs. Par Augstākās tiesas priekšēdētāju es kluvu 2020.gada 16.jūnijā, t.i. 17 gadus pēc minētās publikācijas iznākšanas un par tiesnesi es kļuvu 11 gadus pēc šīs publikācijas. Nezinu, kādēļ autori šajā rakstā ir tik ļoti koncentrējušies uz savu oponentu personībām, pat akcentējot viņu šodienas amatus. Es personiski uzskatu, ka tam nav nekādas nozīmes publiskā diskusijā.