Sākumā man radās jautājums par to vai vispār šādam rakstam Jurista Vārdā būtu vieta. Protams, ja redakcija izvēlētos rakstu dzēst, tad mēs piedzīvotu baisu kliegšanu par cenzūru un "normālo" vērtību opresiju vai ko tamlīdzīgu, bet es ne par to. Nevēlos virzīt domu uz autora uzskatu "klusināšanu" vai "bīstamas retorikas slāpēšanu", bet gan vairāk uz to, ka attaisot Jurista Vārda žurnālu es - normālos apstākļos - sagaidu redzēt augstas kvalitātes juridiska rakstura diskursu, nevis kaut kādu tīri personīgo uzskatu vāvuļojumu samērā vulgārā valodā, bez jebkāda juridiska seguma, kuram drīzāk īstā vieta pēc būtības būtu pietiek vietnē.

Aicinu kādu koriģēt mani, ja kļūdos, bet pats neatradu autora rakstā kaut vienu juridiska rakstura argumentu, ko būtu vispār iespējams komentēt; tas, ko es no raksta, šķiet, sapratu, ir, ka autors uzskata, ka "Satversmes tiesa lēma pretlikumīgi, jo tā lēma pretēji maniem uzskatiem".

Tās bija manas sākotnējās domas. "Ko "šis" dara Jurista Vārdā??"
Taču pavērtējot vairāk, sapratu, ka nav jau nemaz tik slikti, jo autors ir izcili iemūžinājis neizdzēšamā formātā šo - kaut ko - savas būtības būtību, kas izcili parāda jaunajiem juristiem (un pārējai pasaulei) - kāds tieši cilvēks viņš ir un ko reāli no viņa var sagaidīt.