16. Februāris 2021 /NR. 7 (1169)
Skaidrojumi. Viedokļi
Covid-19 ierobežošana demokrātijas apstākļos
9
Mg. iur.
Laila Medina
Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece 

Covid-19 ir visaptveroša krīze

Covid-19 pandēmija, lai arī primāri ir veselības nozares krīze, ir arī ilgstošs un nepārtraukts izaicinājums ar daudziem nezināmajiem valsts iekārtas stabilitātei un ilgtspējai, un demokrātiska valsts iekārta nav izņēmums. Vinstons Čērčils 1947. gadā ir teicis, ka demokrātija ir sliktākā no visiem valdīšanas veidiem, izņemot visus citus veidus, kas ir šad un tad izmēģināti.1 Šos vārdus raksta ievadam izvēlējos, lai izceltu domu, kas caurvij visu rakstu, un proti: demokrātija kā valsts varas forma piedāvā vislabākās iespējas drošai, labklājīgai un uz izaugsmi vērstai sabiedrības dzīvei, tomēr tai ir savi trūkumi un iebūvēti riski, kurus neapzinoties uz demokrātiju liktās cerības var neattaisnoties un likumos un attīstības dokumentos definētie mērķi var arī palikt nesasniegti. Jāpatur prātā, ka demokrātija ir ne tikai valsts iekārta, bet arī sabiedrības attieksme pret sevi un valsti un cilvēku ikdienas paradumu izpausmes visā to daudzveidībā. Tikai daļa no tā ir nostiprināta valsts konstitūcijā un likumos, kas piepilda tās saturu, pārējā daļā demokrātijas noturība un izdzīvotspēja balstās uz sabiedrības rīcību, ievērojot (vai neievērojot) pamata vērtības un ētikas normas, izvēlēto dzīves stilu un savstarpējo attiecību kvalitāti visos līmeņos: gan horizontālā cilvēks–cilvēks, gan vertikālā valsts–cilvēks līmenī. Valsts nav vientuļa sala, tāpēc demokrātijas noturību katrā valstī ietekmē arī savstarpējās valstu attiecības un globālie apdraudējumi (piesārņojums, biodaudzveidība, pandēmija, terorisms, noziedzība, finanšu sektora sabrukums u.c.).

Tā kā demokrātija ir tikai viens no veidiem, kā iekārtot un pārvaldīt valsti, un pasaules vēsture liecina, ka pastāv arī citi, krietni sliktāki paņēmieni, kā to darīt, demokrātiju nedrīkst uztvert kā pašsaprotamu lietu, kas pastāvēs pati par sevi, un tāpēc rūpes par demokrātijas pastāvēšanu un nostiprināšanu nekad nedrīkst pārtraukt.

Pieturoties pie uzskata, ka Covid-19 ir infekcijas slimība, kurai nav patstāvīgu mērķu kaut ko apdraudēt vai sagraut, jāsecina, ka apdraudējums ir nevis Covid-19 slimība per se, bet gan cilvēku izvēlētā rīcība, reaģējot uz slimības izplatības iemesliem un sekām. Tāpēc atbildība par demokrātijas izdzīvošanu gulstas uz mums, jo ne valsts iekārta, ne likumi paši par sevi neko nepaveiks. Cilvēki, kas pārstāv valsts varas orgānus, ir apveltīti ar īpašu varu un uzdevumiem, tāpēc viņa atbildība par Covid-19 pārvaldību ir daudz lielāka. Tomēr tas nekādā veidā neizslēdz katra sabiedrības locekļa atbildību par savām izvēlēm un šo lēmumu ietekmi uz Covid-19 izplatību Latvijā un pasaulē un to, cik stipra būs demokrātija Latvijā.

Krīze ir īpašs tests, lai pārliecinātos, ka līdz šim izveidotā un ierasti izmantotā sistēma funkcionē un sasniedz iecerētos mērķus, un nav pat svarīgi, par kāda līmeņa sistēmu ir runa.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
9 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Skolnieciņš
26. Februāris 2021 / 10:50
1
ATBILDĒT
Kovid-19 (covid-19) sērga mūsu valstī ilgst jau apmēram gadu. Diemžēl kovid-19 sērga pagaidām nav uzveikta. Ministru kabinets ir pagarinājis ārkārtējo situāciju līdz 6. aprīlim. Respektēsim šo valdības lēmumu. Cienīsim mūsu valdību. Neļausimies panikai un drūmām domām. Būsim saprotoši un iecietīgi pret mūsu politiķu lēmumiem. Ievērosim visus ārkārtējās situācijas ierobežojumus! Šie ārkārtējās situācijas ierobežojumi ir domāti, lai pasargātu sabiedrību no inficēšanās ar SARS-CoV-2 vīrusu. Valdība rūpējas par mums. Saglabāsim cerību savās sirdīs. Godāsim Dabas Māti – mūsu mīļoto Dievieti! Atgriezīsimies pie savām pagāniskajām saknēm. Uzvilksim kaklā pīlādžogu krelles. Iedegsim uz galda māla svečturī zaļu svecīti par godu Dabas Mātei. Lūgsim visvarenās Dabas Mātes svētību. Lūgsim Dabas Māti, lai Dabas Māte sniedz mums stipru veselību un spēku pārvarēt šo krīzi! Mēs visi esam Dabas Mātes bērni, Dabas Māte ir mūsu Radītāja. Dabas Māte mūs mīl, viņa nekad nepametīs mūs nelaimē. Lai Dabas Māte mūs svētī! Lai Dabas Māte ir ar mums! Lai Dabas Māte pasargā mūs no ļauna!!!
Ar mīlestību un saticību, Skolnieciņš no svētupītes [Latvju Dievu dēls]
©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-)
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
Latvju Dievi mūžam viedi.
#DabasMāte #rituāli #buršanās #ticība #lūgšanas #LatvjuDievuSvētība #pagāni #saticība #miers #mīlestība #svētupīte
Kas ir demokrātija?
16. Februāris 2021 / 11:56
9
ATBILDĒT
Ak, cik daudz gan mēs varam spriedelēt, ja tik ļoti attālinamies no tā, kas ir demokrātija. Gan pēc vārda demokrātija semantiskās nozīmes, gan arī pēc šī pārvaldes modeļa vēsturiskās izcelsmes demokārtija ir tautas vara. Un nekad cilvēces vēsturē demokrātija nav bijusi tik ļoti aatālināta no tautas varas, kā tas ir šajos laikos.
Nez kādēļ dažāda ranga politiķi un ierēdņi tik kāri runā par tautas atbildību, taču nez kādēļ piemirst par tautas varu kā demokrātijas pirmavotu. Kādu atbildību Jūs varat paģērēt no tautas, kas ir nospiesta ceļos? Tas, ko šobrīd piedzīvojam, ne tuvu nav demokātija, tā tuvojas tirānijai. Taču katrs absurds ir arī labs brīdis, lai noskurinātos un ieraudzītu lietas tādas, kādas tās ir, nevis - kā mums to daiļrunīgi mēģina iegalvot. Kad tauta atcerēsies par savu spēku, tā modīsies, un notiksies, kā savulaik Auseklis rakstīja - gaismu sauca, gaisma ausa, augšā cēlās Gaismas pils!
vox populi > Kas ir demokrātija?
17. Februāris 2021 / 16:37
5
ATBILDĒT
Kā un kad tauta ir "nospiesta ceļos"? Kādas konkrēti ir tautas "ceļos nospiešanas" pazīmes?
Tas, ka frizieri un pavāri principā nemaksā nodokļus, bet tagad pieprasa pabalstus vismaz 1200 uz rokas? Tas, ka valdība, divu populistu partiju piespiesta, dala katram bērnam 500 eiro - arī tām ģimenēm, kur nav neviena bezdarbnieka un algas ir pat pieaugušas?

Saeimas vēlēšanās tauta nomainīja 60% deputātu un atkal ir vīlusies, jo izrādās, ka ddebesmanna no gaisa nekrīt, neskatoties uz to, cik ļoti tautai gribas ticēt vistrulākajiem priekšvēlēšanu solījumiem.
Tautai, kas tavuprāt ir "nospiesta uz ceļiem", vajadzētu beidzot sākt domāt ar galvu, nevis ticēt visiem populistu tirliņiem pēc kārtas, rīkoties atbildīgi, necerēt, ka vienlaikus var būt zemo nodokļi un augsti pabalsti, kā arī atmest vaidēšanu un paskatīties apkārt, lai saprastu, ka mēs dzīvojam tik labi, kā nekad iepriekš, un nevajag to visi sačakarēt.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 6
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties