16. Februāris 2021 /NR. 7 (1169)
Skaidrojumi. Viedokļi
Noziegums, sods un mediji: ziņu ietekme uz tiesiskuma uztveri
1
Rita Ruduša
Žurnāliste, Latvijas pārstāve UNESCO Starptautiskās programmas komunikācijas attīstībai (IPDC) starpvaldību padomē, bijusī Baltijas mediju izcilības centra izpilddirektore 

Jo spēcīgāki neatkarīgie mediji, jo lielāks caurspīdīgums, jo informētāka sabiedrība, jo kvalitatīvāka valsts pārvaldība, jo lielāka sabiedrības uzticība demokrātijai – šī vienkāršā formula, ko vienkāršoti mēdz apzīmēt kā "blēžu padzīšanu",1 ir apstiprināta daudzos pētījumos. Reducējot formulu līdz mūs interesējošajai tēmai, proti, tiesiskumam, korupcijas atmaskošana, tiesu prakses atspoguļojums un kriminālziņas ir būtiski elementi "nozieguma un soda" realitātes konstruēšanā, kas veido sabiedrības uztveri par tiesiskumu un ietekmē sabiedrības uzticības līmeni likuma varai. Šajā rakstā sīkāk aplūkošu ikdienā patērēto saturu par noziegumu un sodu un tā ietekmi uz sabiedrības priekšstatu par tiesiskumu.

Ceturtās varas stadijas

Analīzi par dažādu tekstu un tēlu ietekmi uz tiesiskuma uztveri sabiedrībā varētu sākt no dažādiem rakursiem. Piemēram, no tautas pasakām, kurās ļaunie tēli saņem pelnītu, bieži diezgan izsmalcinātu sodu, vai no mācītāju sprediķiem, kuros taisnā tiesa kalpo par iedvesmas avotu un pamudinājumu, kā dzīvot labu dzīvi. Tā var būt arī detektīvu literatūra, kurā uzrunājoši, kolorīti tēli realitātei minimāli pietuvinātos apstākļos atmasko noziedzniekus, vai arī tās var būt karikatūras par korumpētiem politiķiem un populāras ziņģes par romantizētiem laupītājiem. Taču Latvijas šodienas kontekstam vispiemērotākais atskaites punkts būtu brīvās preses atdzimšana vēlīnajā padomju un agrīnajā postpadomju periodā.

Pastāv empīriski atzīta2 pozitīva korelācija starp brīvās preses attīstību un demokratizācijas procesu sabiedrībā, kura būtiska sastāvdaļa ir tiesiskums un sabiedrības uzticība likuma varai. Sākotnējā mediju brīvības attīstības stadijā, kad autoritāra režīma kontrole sāk zaudēt spēku, paveras iespēja nodibināt jaunus, ārpus varas ietekmes esošus medijus (Latvijas gadījumā, piemēram, laikraksts "Atmoda" un vēlāk laikraksts "Diena").

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
A.Strupišs
19. Februāris 2021 / 11:16
0
ATBILDĒT
Izcils raksts! Tagad jādomā, kā to pavērst uz risinājumu. :-)
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties