Jo spēcīgāki neatkarīgie mediji, jo lielāks caurspīdīgums, jo informētāka sabiedrība, jo kvalitatīvāka valsts pārvaldība, jo lielāka sabiedrības uzticība demokrātijai – šī vienkāršā formula, ko vienkāršoti mēdz apzīmēt kā "blēžu padzīšanu",1 ir apstiprināta daudzos pētījumos. Reducējot formulu līdz mūs interesējošajai tēmai, proti, tiesiskumam, korupcijas atmaskošana, tiesu prakses atspoguļojums un kriminālziņas ir būtiski elementi "nozieguma un soda" realitātes konstruēšanā, kas veido sabiedrības uztveri par tiesiskumu un ietekmē sabiedrības uzticības līmeni likuma varai. Šajā rakstā sīkāk aplūkošu ikdienā patērēto saturu par noziegumu un sodu un tā ietekmi uz sabiedrības priekšstatu par tiesiskumu.
Ceturtās varas stadijas
Analīzi par dažādu tekstu un tēlu ietekmi uz tiesiskuma uztveri sabiedrībā varētu sākt no dažādiem rakursiem. Piemēram, no tautas pasakām, kurās ļaunie tēli saņem pelnītu, bieži diezgan izsmalcinātu sodu, vai no mācītāju sprediķiem, kuros taisnā tiesa kalpo par iedvesmas avotu un pamudinājumu, kā dzīvot labu dzīvi. Tā var būt arī detektīvu literatūra, kurā uzrunājoši, kolorīti tēli realitātei minimāli pietuvinātos apstākļos atmasko noziedzniekus, vai arī tās var būt karikatūras par korumpētiem politiķiem un populāras ziņģes par romantizētiem laupītājiem. Taču Latvijas šodienas kontekstam vispiemērotākais atskaites punkts būtu brīvās preses atdzimšana vēlīnajā padomju un agrīnajā postpadomju periodā.
Pastāv empīriski atzīta2 pozitīva korelācija starp brīvās preses attīstību un demokratizācijas procesu sabiedrībā, kura būtiska sastāvdaļa ir tiesiskums un sabiedrības uzticība likuma varai. Sākotnējā mediju brīvības attīstības stadijā, kad autoritāra režīma kontrole sāk zaudēt spēku, paveras iespēja nodibināt jaunus, ārpus varas ietekmes esošus medijus (Latvijas gadījumā, piemēram, laikraksts "Atmoda" un vēlāk laikraksts "Diena").
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
