13. Aprīlis 2021 /NR. 15 (1177)
Diskusija
Saeimā aizsākta diskusija par Satversmes 29. panta piemērošanas aspektiem

Atsaucoties Tiesību zinātņu pētniecības institūta rosinājumam, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija sadarbībā ar Juridisko komisiju ir aizsākusi ekspertu diskusiju par Satversmes 29. panta piemērošanas aspektiem. Potenciāli plašākas diskusijas ietvaros videokonferences formātā 12. martā jau aizritēja pirmā domapmaiņa saistībā ar Saeimas deputātu kriminālprocesuālās imunitātes saturu un robežām, taču, kā secināja klātesošie, tēma ir ļoti daudzšķautņaina un padziļināti izpētāma, tādēļ vienā reizē to izdiskutēt nav iespējams un šim jautājumam būs jāpievēršas atkārtoti. Apkopojot šajā pirmajā domapmaiņā izskanējušo, piedāvājam ieskatu tajā paustajos viedokļos.

Lai gan Satversmes 29. pants ir plašāks, Saeimas komisiju organizētajā 12. marta diskusijā pieaicināto ekspertu uzmanības centrā faktiski bija panta pirmais teikums ("Saeimas locekli nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanas, ne citādi aprobežot viņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt Saeima.") kopsakarā ar Satversmes 30. un 31. pantu.1

Satversmes zinātniskajos komentāros skaidrots, ka Satversmes 29. un 30. pants veido Saeimas deputātu neaizskaramības konstitucionālo pamatu un tas ir nepieciešams parlamentāriešu sekmīgai pienākumu izpildei, tostarp rēķinoties ar neatkarību no izpildvaras un tiesu varas politiski motivētas rīcības jeb nepamatotas vēršanās pret deputātu.2 Taču, neraugoties uz jau izvērstajiem šo normu komentāriem, kas ietverti 2020. gadā izdotajā Satversmes II nodaļas (Saeima) komentāru grāmatā, prakses situācijas liek atgriezties pie diskusijām par deputātu neaizskaramības institūtu, atklājot, ka joprojām ne viss par to ir skaidrs. Proti, kā tas izriet no Tiesību zinātņu pētniecības institūta valdes priekšsēdētāja, profesora Dr. iur. Ringolda Baloža 2021. gada 18. februāra vēstules Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas un Juridiskās komisijas vadībai, Saeimas deputāta Alda Adamoviča lieta (kriminālprocess par Krimināllikuma 327. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm saistībā ar iespējami prettiesiski iegūtiem nepilniem 60 eiro no Saeimas budžeta) aktualizē arī tādus fundamentālus tiesībpolitikas jautājumus kā privātās dzīves un korespondences neaizskaramība, Saeimas locekļu imunitāte, netraucēta darbība u.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties