"Valdības Vēstnesī" 1920. gada 21. martā rakstīts: "Latvijas Prīzu tiesa 20. marta sēdē galīgi izšķīra lieliniekiem atņemtā tvaikoņa "Federacija" (ex – "Vera") lietu. Pēc tiesas sprieduma tvaikonis uzskatāms kā jūras prīze un konfiscējams Latvijas brīvvalstij par labu. Spriedumu galīgā veidā pasludinās 30. martā."
Autoram nejauši uzduroties šai īsajai ziņai "Valdības Vēstnesī", protams, ieniezējās rokas, jo līdz šim ne prātā nebija nācis, ka Latvijas Neatkarības kara laikā jūrā ir noticis kas tāds, par ko savulaik Rīgas Kinostudijai nebūtu kauns uzņemt kādu dēku filmu.
I. Par pirātiem, prīzēm, prīzu tiesībām un tiesām
Taču, pirms ķerties pie sprieduma apskata, vispirms ir jāatgādina tādi mūsdienās retāk sastopami jēdzieni kā "prīze", "prīzu tiesības" un "prīzu tiesa".
Ikviens zina jēdzienu "jūras pirātisms", jo tikai retais nav lasījis Stīvensona "Bagātību salu", Sabatīni "Kapteiņa Blada odiseju" vai dzīvojis līdzi uz kinoekrāniem Džonija Depa tēlotajam kapteinim Džekam Sperovam. Taču bez klasiskā pirātisma, kuru 1982. gada ANO Jūras tiesību konvencijas1 101. pants definē kā "jebkurš prettiesisks vardarbības vai aizturēšanas akts vai jebkāds laupīšanas akts, kuru savtīgos nolūkos veic privātā kuģa vai privātā gaisa kuģa apkalpe vai pasažieri un kurš ir vērsts atklātā jūrā pret citu kuģi vai gaisa kuģi, vai pret personām vai īpašumu, kas atrodas uz šā kuģa vai gaisa kuģa", pastāv vēl tāds jūras pirātisma paveids kā kaperēšana.
Kaperēšana (angliski – privateering) ir jūras kara vešanas metode, pirātisma paveids, kurš paredz karā iesaistīto valstu privāto kuģu iesaisti karadarbībā, nolaupot pretinieka valsts privātos kuģus un to kravu vai neitrālo valstu jūras kontrabandā iesaistītos kuģus un kravu. Kaperēšana kļuva īpaši izplatīta 17. gadsimtā, kad praktiski visi tirdzniecības kuģi arī bija aprīkoti ar zināmu bruņojumu, kurš tiem ļāva ne tikai aizstāvēties no pirātiem, bet nepieciešamības gadījumā arī pašiem iesaistīties pirātismā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
