Ph.D. (Cantab) Ineta Ziemele, Rīgas Juridiskās augstskolas profesore, Eiropas Savienības Tiesas tiesnese, bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja, bijusī Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese

Par aizliegumu izmantot spēku starptautiskajās tiesībās – kā uz nesenajiem jaunā ASV prezidenta izteikumiem reaģē starptautisko publisko tiesību akadēmiskā vide?

Pirmā reakcija ir bijusi no kolēģa profesora Milanoviča¹ Lielbritānijā. Manuprāt, instruktīva analīze. Citstarp ir vērts pievērst uzmanību viņa formulētajam jautājumam – vai ekonomiskais spiediens ir pielīdzināms draudiem un jebkurā gadījumā nepieņemamai rīcībai starptautisko tiesību izpratnē?

Taču vēlos sākt ar vispārēju novērojumu. Runājot par Krievijas karu pret Ukrainu un skatoties uz akadēmisko analīzi par šo acīmredzamo starptautisko tiesību bāzes normas, proti, spēka pielietošanas aizlieguma valstu attiecībās, pārkāpumu – starptautisko tiesību autoru lokā tā nav visaktuālākā tēma. Tā ir galvenā starptautisko tiesību tēma Baltijas valstīs. Tāpēc Baltijas starptautisko tiesību gadagrāmata jau kara sākumā noorganizēja simpoziju, un materiāli ir iznākuši gadagrāmatas 2022. gada 21. sējumā.²

Taču, ja paskatās uz Rietumu pasaules starptautisko tiesību ekspertu diskursu un uz to, kādas tēmas starptautiskajās tiesībās viņus uzrunā, tad Krievijas tēma nav topā. Primārais interešu loks ir saistīts ar Izraēlas atbildi uz “Hamās” 7. oktobra uzbrukumu un pašreizējo situāciju Gazas joslā. Pie aktuālām tēmām jāmin arī klimata jautājumi, taču Krievijas jautājums nav galvgalī – vismaz starptautisko tiesību diskursā. Kāpēc tā? Vai tāpēc, ka spēka pielietošanas aizlieguma pārkāpums ir tik acīm redzams, ka tur vispār nav daudz ko analizēt? Vai arī tas izskaidrojams ar to, ka mēs labi apzināmies, ka ANO ir tikai ierobežotas iespējas reaģēt uz Krievijas kā Drošības padomes pastāvīgās locekles izdarītiem starptautisko tiesību pārkāpumiem? Vai arī tas, ka ANO Drošības padomes pastāvīgo locekļu veto tiesību izmantošana vienmēr ir uzrādījusi gan to vēsturisko mantojumu, gan politiskās simpātijas un līdz ar to ir grūti pārmest otram to, ko pats esi darījis? Tādējādi analīzei no tiesību viedokļa ir robeža, kas ir politiskā realitāte.