Mūsu Satversme, un Eiropas kopienu tiesības
Kristaps Priednieks, doktorants Eiropas kopienu tiesībās universitātē Paris X , LU Juridiskās fakultātes students, — "Latvijas Vēstnesim"
Saistībā ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) tiek izstrādāts likumprojekts par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē.1 Kaut paredzēts grozīt Satversmi, kas ir uzskatāma par Latvijas tiesību sistēmas pamatu un aktu ar augstāko juridisko spēku Latvijas tiesībās, līdz šim nav notikusi plaša viedokļu apmaiņa.
Raksta mērķis ir minēt Eiropas kopienu (EK) tiesību2 aspektus jautājumā par valsts tiesību (arī konstitūcijas, tātad Satversmes) juridisko spēku pēc valsts iestāšanās ES3, jo, grozot Satversmi, šis jautājums ir ņemams vērā.
Sākumā noskaidrosim, ko juridiski nozīmē valsts iestāšanās ES (I), tālāk — kāda ir kopienu tiesību nostāja par valsts tiesību (arī konstitūcijas) spēku attiecībās ar šīm tiesībām (II), un noslēgumā — dažus apsvērumus par Satversmes grozījumu izstrādāšanu (III).
I
Juridiski iestāšanās ES ir valsts pievienošanās acquis communautaire 4, kas ir Eiropas kopienu tiesību sistēmas normu kopums ar trim nosacītām pamatdaļām:
1) Eiropas kopienu5 un ES6 dibināšanas līgumi un akti, kas tos groza un papildina, kā arī valstu pievienošanās līgumi un citi kopienu primāro tiesību akti;
2) kopienu sekundārās tiesības, t.i., regulas, direktīvas, lēmumi, viedokļi, rekomendācijas un citi uz ES un EK dibināšanas līgumu pamata pieņemti akti; 3) Eiropas Kopienu tiesas (EKT)7 prakse8.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.