Pirms šīs publikācijas tās autors informēja a/s „Hansabanka”, a/s „Parekss banka” un a/s „Unibanka” par to, ka gatavo rakstu, kurā tiks analizēti šo banku vai to meitasuzņēmumu – līzinga sabiedrību - tipveida finansētā līzinga līgumi. Pēc a/s „Unibanka” lūguma tās darbinieki tika iepazīstināti ar šo rakstu. Savukārt saskaņā ar a/s „Parekss banka” lūgumu raksta autors norāda, ka šeit tiek analizēts bankas vecais dzīvokļa finansētā līzinga līgums. Līdz ar to autora secinājumi nav automātiski attiecināmi arī uz tiem līgumiem finansētā līzinga līgumiem, kurus a/s „Parekss banka” un tās līzinga sabiedrības slēdz šobrīd.

Pašlaik Latvijā gan juristu vidū, gan pārējā sabiedrības daļā ir plaši izplatīts jēdziens “finansu līzinga līgums”. Taču pēc šī raksta autora viedokļa tālāk izklāstīto argumentu dēļ šāds termins nav juridiski korekts. Saskaņā ar anglosakšu tiesībām vārds “līzings” (leasing) nozīmē nomu (īri) Civillikuma (CL) izpratnē. Taču saskaņā ar CL 2113.1 panta 2. daļu finanses (jeb nauda) kā patērējama lieta nevar būt par nomas līguma objektu, tādēļ nav pareizi burtiski pārtulkot latviešu valodā Latvijas civiltiesībām svešas līguma konstrukcijas nosaukumu. Bez tam līzinga devējs nodod līzinga ņēmēja lietošanā konkrēti apzīmētu lietu (ražošanas iekārtu, mašīnu, sadzīves tehniku), kas arī veido finansētā līzinga līguma objektu. Jāpiebilst, ka nepareizs finansētā līzinga līguma apzīmējums ir sastopams arī citu valstu ar kodificētām civiltiesībām likumos. Tā, piemēram, Krievijas Civilkodeksa 665. pants tika nosaukts abyfycjdjq fhtyls kbpbyu. Turpretim kontinentālās Eiropas valstu civiltiesībām atbilstošs līzinga apzīmējums ir atrodams Vācijas tiesībās, kur tiek runāts par Finanzierungsleasing 2 , tātad par finansēšanas līzingu. Tas jau norāda uz pareizu Vācijas juristu līzinga izpratni, jo galvenais akcents šeit tiek likts uz finansēšanu, nevis finansēm. Līzinga devējs, iegādājoties lietu līzinga ņēmēja uzdevumā, ļauj pēdējam atlīdzināt viņa radušos izdevumus ilgākā laika periodā, tādējādi kreditējot līzinga ņēmēju. Tomēr pats līzinga ņēmējs nesaņem līzinga devēja pārdevējam samaksāto naudu, un tāpēc finanses neparādās šeit kā līguma objekts. Praksē dažreiz tiek slēgti nomas līgumi, pēc kuriem nomniekam jāsamaksā nomas maksa par vairākiem mēnešiem pēdējā mēnesī. Tādējādi iznomātājs kreditē vai finansē nomnieku, kas nekādā gadījumā nemaina līguma raksturu un objektu. Arī LR oficiālās UNIDROIT konvencijas “Par starptautiskā finansiālā līzinga līgumu”3 tulkojumā lietotais jēdziens “finansiālais līzings” iepriekš minēto apsvērumu dēļ atzīstams par nepareizu.

2.1. Līgumu juridiskā daba

Šīs nodaļas sākumā tiek aplūkota Latvijas līzinga sabiedrību sagatavoto standarta līgumu tiesiskā daba, jo šajos līgumos bieži sastopamā nekonsekventā un neprecīzā juridiskās terminoloģijas lietošana lika autoram rūpīgi pārbaudīt līgumu tekstu atbilstību patiesai pušu gribai. Par pamatu analīzei tika izmantoti trīs Latvijas līzinga devēju (SIA “Hanza līzings”, SIA “Unilīzings” un a/s “Parekss banka”) tipveida līgumi.

I. SIA “Hanza līzings” slēdz divu veidu līgumus ar gandrīz identiskiem nosacījumiem: nomas līgumu ar izpirkumu un nomaksas pirkuma līgumu. Nomas līguma puses tiek sauktas par līzinga kompāniju un līzinga saņēmēju, kā arī līzings šajā līgumā tiek saprasts kā noma ar izpirkumu. Tāpēc turpmāk šajā rakstā tiks analizēts tikai nomas līgums ar izpirkumu. Papildus līzinga un nomaksas pirkuma līgumiem SIA “Hanza līzings” parasti slēdz ar dzīvokļu līzinga ņēmējiem vai pircējiem arī dzīvokļa īres līgumu. Gan nomas līguma ar izpirkumu, gan nomaksas pirkuma līguma noslēgšana izslēdz dzīvokļa izīrēšanas iespēju, jo abi minētie līgumi jau paredz lietošanas tiesību nodošanu līzinga ņēmējam vai pircējam (attiecīgi CL 2112. un 2070. pants). Līdz ar to pēc CL 1413. panta īres līgums nav spēkā no tā noslēgšanas brīža, jo nevar nodot vienu un to pašu priekšmetu lietošanā vienai un tai pašai personai uz vairākiem tiesiskiem pamatiem. Arī pašā īres līgumā (7.5. punkts) ir tieši noteikts, ka līzinga vai pirkuma līguma un īres līguma noteikumu pretrunas gadījumā spēkā ir līzinga vai pirkuma līguma nosacījumi. Taču šķīrējtiesa, apmierinot SIA “Hanza līzings” prasību par nomaksas pirkuma līguma izbeigšanu, bez jebkādām šaubām nosprieda atzīt dzīvokļa īres līgumu par izbeigtu sakarā ar pirkuma līguma izbeigšanu, nevis par spēkā neesošu no paša sākuma.4

Savukārt SIA “Unilīzings” savu tipveida finansētā līzinga līgumu nosauca par nomas pirkuma līgumu, kur puses tiek apzīmētas ar jēdzieniem “nomnieks” un “iznomātājs”, tādā veidā ļaujot secināt, ka nomas pirkuma līgums nav nekas cits kā parasts nomas līgums. A/s “Parekss banka”, vairāk neko nepaskaidrojot, piešķīra savam tipveida līgumam lakonisku nosaukumu “līzinga līgums” un konsekventi lieto gan pašā līzinga līgumā, gan pirkuma līgumā tādus jēdzienus kā “līzinga devējs”, “līzinga ņēmējs” un “līzinga objekts”.

II. Neraugoties uz šiem atšķirīgiem Latvijas līzinga sabiedrību izstrādāto līgumu nosaukumiem un definīcijām, katras aplūkotās kompānijas finansētā līzinga līgumi būtībā ir vienādi. Tā visu trīs sabiedrību līgumi satur ne tikai finansētā līzinga līgumiem raksturīgu noteikumu, ka līzinga objekts tiek nodots līzinga ņēmēja lietošanā un turējumā, bet arī šim līguma tipam svešu līzinga ņēmēja saistību izpirkt līzinga objektu un līzinga devēja pienākumu nodot līzinga objektu līzinga ņēmēja īpašumā pēc visu līzinga līgumā atrunāto maksājumu veikšanas.