Apstrīdētā norma paredz, ka šķīrējtiesa pati lemj par strīda pakļautību, arī gadījumos, kad kāda no pusēm apstrīd šķīrējtiesas līguma esamību vai spēkā esamību.

Augstāka juridiskā spēka norma ir Satversmes 92.panta pirmais teikums: „Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.”

Lieta ierosināta pēc SIA „Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra” konstitucionālās sūdzības, kurā norādīts, ka sūdzības iesniedzējai pastāvēja civiltiesisks strīds ar kādu citu uzņēmumu. Strīdu izskatīja šķīrējtiesa. Savukārt sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka tā neesot parakstījusi vienošanos par strīda izskatīšanu šķīrējtiesā, tādēļ konkrētais strīds neesot pakļauts izskatīšanai šķīrējtiesā.

Sūdzības iesniedzēja esot vērsusies vispārējās jurisdikcijas tiesā ar prasību par vienošanās (par strīda izskatīšanu šķīrējtiesā) atzīšanu par spēkā neesošu. Tomēr prasība tika noraidīta visās tiesas instancēs. Noraidījums pamatots ar apstrīdēto normu.

Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma ierobežo personas tiesības un tiesas pieejamību situācijās, kad persona vēlas apstrīdēt šķīrējtiesas līguma pastāvēšanu vai spēkā esamību, turklāt tiesību ierobežojums neatbilstot samērīguma principam.

Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Saeimu līdz 2014.gada 20.maijam iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 2014.gada 17.augusts. Par lietas izskatīšanas procesu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.