“Tuvojas noslēgumam ļoti apjomīgs darbs pie būvniecības procesa uzlabošanas. Šodien valdība apstiprinājusi trīs nozīmīgus MK noteikumus, vēl vienus noteikumus plānots izskatīt nākamajā valdības sēdē. Pēc tam Ekonomikas ministrija rīkos intensīvas apmācības pašvaldībās, iepazīstinot vietējās būvvaldes ar izmaiņām,” norāda ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

“Jaunie noteikumi nosaka pavisam konkrētu atbildību katram būvniecības procesa dalībniekam,” uzsver V.Dombrovskis.

MK noteikumi „Vispārīgie būvnoteikumi” noteiks vispārīgo būvniecības kārtību, būtiski mainot līdzšinējo kārtību, samazinot administratīvo procedūru skaitu un īpašu uzmanību pievēršot būvdarbu organizēšanas procesam un atbildībai par to. Noteikumi paredz:

• būvju klasifikāciju un iedalījumu grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības pakāpes un iespējamās ietekmes uz cilvēku dzīvību, veselību un vidi. Būves iedalīs 3 grupās, kur pirmā ir zemākā, bet trešā ir augstākā grupa;
• vispārīgo būvniecības procesa kārtību atkarībā no attiecīgās būves grupas;
• gadījumus, kad nepieciešama inženierizpētes darbu veikšana;
• gadījumus, kad nepieciešama būvprojekta ekspertīze un tās veikšanas kārtību;
• gadījumus, kad nepieciešama autoruzraudzība un būvuzraudzība, kā arī autoruzraudzības un būvuzraudzības kārtību un būvuzraudzības plāna izstrādes kārtību un saturu;
• būvniecības kontroles kārtību un nosacījumus, kā arī būvinspektoru tiesības un pienākumus;
• principus un dokumentus, uz kuru pamata pieņemams lēmums par tādas būves sakārtošanu vai nojaukšanu, kura ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi, bīstama vai bojā ainavu.

Jaunais process paredz būvvaldei pieņemt vienu lēmumu – izsniegt būvatļauju, līdzšinējo 3 lēmumu vietā (plānošanas un arhitektūras izdevuma izsniegšana, būvprojekta akcepts, būvatļaujas izdošana), līdz pasūtītājam ir tiesības uzsākt būvdarbus.

Vispārīgajos būvnoteikumos ir stingri noteikta visu būvniecības procesā iesaistīto pušu atbildība, nosakot, par ko būvdarbu organizēšanas procesā atbild būvniecības ierosinātājs (pasūtītājs), būvdarbu veicējs (galvenais būvdarbu veicējs vai būvētājs) un atbildīgais būvdarbu vadītājs.

Detalizētāk ar Ministru kabineta noteikumiem „Vispārīgie būvnoteikumi” var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40309793&mode=mk&date=2014-08-19.

MK noteikumu „Noteikumi par būvinspektoriem” mērķis ir noteikt gan pašvaldības būvvaldes un Būvniecības valsts kontroles biroja, gan institūcijas, kura pilda būvvaldes funkcijas, būvinspektoriem izvirzāmās prasības, būvinspektoru reģistrācijas kārtību un kārtību, kādā būvinspektorus izslēdz no būvinspektoru reģistra, reģistra datu saturu un būvinspektoru profesionālās darbības uzraudzības kārtību. Vienlaikus, ņemot vērā, ka lielākā daļa būvinspektoru, kas reģistrēti būvinspektoru reģistrā, ir ieguvuši ilggadēju pieredzi, pildot būvinspektora amata pienākumus kādā no pašvaldībām, un viņu pieredze ir pietiekama būvinspektora amata pienākumu izpildei atbilstoši regulējuma kvalitātes prasībām, uz šīm personām netiks attiecinātas noteikumos minētās izglītības un sertifikāta prasības.

Šobrīd būvinspektoru reģistrā ir reģistrētas 211 personas, no tiem spēkā esoši sertifikāti ir 139 personām.

Noteikumi paredz, ka būvkontroles tiesības var iegūt speciālists, kurš ir ieguvis otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību arhitektūras jomā vai vismaz pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību būvniecības jomā būvinženiera studiju programmā un patstāvīgām prakses tiesībām arhitekta vai būvinženiera profesijā. Attiecīgi 5 gadus ilgai pastāvīgajai praksei pēc būvspeciālista sertifikāta saņemšanas jābūt iegūtai pēdējo 10 gadu laikā.

Visu nepieciešamo informāciju par būvspeciālistu Ekonomikas ministrija pārbaudīs būvniecības informācijas sistēmā.

Detalizētāk ar Ministru kabineta noteikumiem "Noteikumi par būvinspektoriem" var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40308755&mode=mk&date=2014-08-19 .

MK noteikumi "Noteikumi par būvdarbu veicēju un būvspeciālistu civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu" nosaka, ka būvkomersanta vai būvētāja, kā arī būvspeciālista civiltiesisko atbildību par tā darbības vai bezdarbības dēļ būvdarbu laikā nodarīto kaitējumu trešās personas dzīvībai, veselībai vai mantai. Turklāt būvnieka civiltiesiskā atbildība, šo noteikumu izpratnē, ietver sevī ne tikai būvniecības periodu, bet arī garantijas periodu. Arī būvspeciālista apdrošināšanas līgums ir spēkā ne tikai projektēšanas un būvniecības, bet arī garantijas laikā.

Detalizētāk ar Ministru kabineta noteikumiem "Noteikumi par būvdarbu veicēju un būvspeciālistu civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu" var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40309796&mode=mk&date=2014-08-19.

Ministru kabineta sēdē apstiprināta arī "Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas, būvniecības un uzraudzības kārtība", ar kuru tiek noteiktas prasības elektronisko sakaru būvju projektēšanas sagatavošanai, būvprojekta izstrādāšanai, būvdarbu veikšanai un pieņemšanai ekspluatācijā.

Detalizētāk ar Ministru kabineta noteikumiem "Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas, būvniecības un uzraudzības kārtība" var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40309797&mode=mk&date=2014-08-19.