Ministrija atzinīgi vērtē sabiedrības iniciatīvu izmantot portāla manabalss.lv sniegtās iespējas un paust viedokli par tai svarīgiem jautājumiem. Taču, runājot par Laura Misas iniciatīvu “Visu gadu vasaras laiks, neveicot pāreju uz ziemas laiku”, jāizdala divi aspekti, kas šajā iniciatīvā ir sajaukti un maldinājuši sabiedrību. Ir jānodala diskusija par ikgadēju pāriešanu uz vasaras laiku martā un atgriešanos savā standarta laika joslā oktobrī no diskusijas par Latvijas atrašanos attiecīgajā laika joslā (UTC+2).

Par ikgadēju pāriešanu uz vasaras laiku un atpakaļ

Lielākā daļa Eiropas valstu vasaras laiku ieviesa pagājušā gadsimta 70.gados. Pirmā direktīva Eiropā, kas saskaņoja vasaras laika sākuma un beigu datumus, stājās spēkā jau 1981.gadā. Līdzīga situācija izveidojās arī Latvijā, kad Padomju Savienība ar 1980.gada 1.aprīli, pieskaņojoties lielākajai daļai pasaules valstu, ieviesa pāreju uz vasaras laiku.

Vēsturiski Eiropas Savienībā jau kopš 1981. gada notiek pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ. Pēdējā direktīva (Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.janvāra direktīva 2000/84/EK par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku) Eiropas Savienībā tika pieņemta 2001.gada janvārī, kas balstījās uz apjomīgiem pētījumiem par vasaras laika pozitīvo ietekmi gan uz ekonomiku, gan iedzīvotāju drošību un labsajūtu. Vienotais Eiropas Savienības tirgus, transporta tīkli un telekomunikācijas, kā arī arvien pieaugošais pārrobežu darījumu apjoms prasa īstenot vienotu pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ, lai neradītu nekontrolējamus sarežģījumus vairākās tautsaimniecības nozarēs. Tāpēc jau kopš 1996.gada visās ES dalībvalstīs vienlaikus - marta pēdējā svētdienā plkst. 01:00 pēc Griničas laika – notiek pāreja uz vasaras laiku un oktobra pēdējā svētdienā plkst. 01:00 pēc Griničas laika notiek pāreja atpakaļ no vasaras laika uz standarta laiku.

Šobrīd vienotais ES regulējums attiecībā uz pāreju uz vasaras laiku ir pārņemts nacionālajā tiesību sistēmā ar Ministru kabineta 2010.gada 26.oktobra noteikumiem Nr.1010 “Par pāreju uz vasaras laiku”, nosakot, ka Latvijā marta pēdējā svētdienā plkst.03:00, atbilstoši otrās joslas laikam, pulksteņa rādītāji jāpagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst.04:00 – par vienu stundu atpakaļ.

Līdz ar to secināms, ka pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ ir un paliek noteikta vienota visā ES teritorijā, un Latvijai kā ES dalībvalstij nav tiesību šo kārtību vienpusēji mainīt.

Par Latvijas laika joslu

Kā var redzēt Pasaules laika zonu kartē, Latvija, saskaņā ar starptautiski atzītu  standartu, ņemot vērā tās ģeogrāfisko izvietojumu, atrodas laika joslā UTC+2 kopā ar tuvākajām mūsu kaimiņvalstīm un ES dalībvalstīm - Lietuvu, Igauniju un Somiju.

Misas kunga iniciatīva primāri nav par pāriešanu uz vasaras laiku, jo šāda laika josla būtībā nepastāv. Vasaras laiks pēc būtības ir mākslīgs laiks, kurš ieviests ar mērķi, lai vasaras periodā pavirzītu pulksteni par vienu stundu uz priekšu no mūsu standarta laika joslas un paildzinātu dienas gaišo laiku par vienu stundu. Tāpēc būtībā Misas kunga iniciatīva ir mākslīgi mainīt Latvijas standarta laika joslu no UTC+2 uz UTC+3, kas radītu ne tikai negatīvas konsekvences Latvijas valstij, bet Latvija vairs nebūtu vienā laika joslā ar Lietuvu, Igauniju un Somiju, bet gan mūsu laika josla atbilstu Krievijas (Maskavas) laika joslai.

Un tas ir ārkārtīgi rūpīgi vērtējams priekšlikums, jo uzreiz jau varam norādīt, ka tas radīs ievērojamus sarežģījumus ne tikai transporta, telekomunikāciju un tūrisma nozares komersantiem (transporta kustību maršrutu saskaņošana, ceļojumu plānošana utt.), bet gan visai Latvijas tautsaimniecībai, jo šādā gadījumā būs jāveic ļoti plaša informatīvā kampaņa, lai starptautiskajā sabiedrībā un plašsaziņas līdzekļos mainītu informāciju par Latvijas laika joslu.