Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs šodien žurnālistiem skaidroja, ka pēc sabiedriskās apspriešanas un tās vērtēšanas tika uzlabota anotācija, kas ir galvenais dokuments, pēc kā vadīsies gan Satversmes tiesa, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesa, ja likumprojekts tiks apstrīdēts.

Anotācija ir izvērsta, tajā ir vairākas atsauces uz dažādiem un svarīgiem tiesību aktiem - tā ir ievērojams pētniecisks darbs, lai norādītu, ka ierobežojums ir samērīgs, komentēja Rasnačs.

"Šie ir spēles noteikumi, un tie tiek deklarēti laicīgi - pateikt, kādas tradīcijas un kādi likumi pastāv mūsu valstī," pauda tieslietu ministrs, norādot, ka viņš nepiekrīt apgalvojumam, ka šis likumprojekts skartu tikai nelielu skaitu personu.

Tas nav nekas unikāls, ka Latvija strādā pie sejas aizsegšanas ierobežojumiem, jo Francijā un Beļģijā tāds ierobežojums jau pastāv, turklāt daudzās citās valstīs tiek domāts par konkrētajiem ierobežojumiem, stāstīja TM parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks.

Likuma izstrādes procesā bija svarīgi izvērtēt argumentus par cilvēktiesību ierobežojumiem, lai ierobežojums tiktu noteikts maksimāli saprātīgs, komentēja parlamentārais sekretārs. Ar likumu vēlas saglabāt Latvijai raksturīgās tradīcijas, kā arī uzvedības normas sabiedrībā.

Tāpat ticis domāts arī par dzimumu līdztiesību, jo sejas aizsegšana islāmā nozīmē sievietes zināmu pakļautību, skaidroja Iesalnieks.

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju profesors Leons Taivāns norādīja, ka aiz sejas aizsega "slēpjas vesela pakete, kas nav draudzīga Eiropas un Latvijas videi". "Daudzās islāma valstīs pastāv sejas un galvas aizsegu nēsāšanas aizliegumi un ierobežojumi," piebilda profesors, paužot, ka pašās islāma valstīs notiek diskusijas par sejas un galvas aizsedzoša apģērba nepieciešamību.

Sejas aizsegs ir tieša norāde uz radikalizāciju, piebilda Taivāns.

Kā skaidroja profesors, hidžābs nozīmē, ka sieviete ir pakļauta vīram, ka vīrs var viņu vardarbīgi iespaidot, ka sievietei un vīrietim ir jābūt nodalītās vidēs. Nikāba filozofija ir tāda, ka gadījumā, ja vīrietis izrādīs seksuālu tieksmi pēc sievietes, tad tā būs viņas vaina, komentēja Taivāns. "Tāda filozofija nav pieņemama Eiropā un Latvijā," vēlreiz bilda profesors.

Likumprojektā piedāvāts noteikt, ka publiskā vietā būs aizliegts aizsegt seju, izņemot atsevišķus gadījumus. Par publisku vietu likuma izpratnē tiks uzskatīta jebkura vieta, kas neatkarīgi no tās faktiskās izmantošanas vai īpašuma formas kalpo sabiedrības kopīgo vajadzību un interešu nodrošināšanai un par maksu vai bez maksas ir pieejama ikvienai fiziskai personai, kura nav attiecīgās vietas īpašnieks, valdītājs, turētājs, algots darbinieks vai cita persona, kuras atrašanās attiecīgajā vietā ir saistīta ar darba pienākumu izpildi.

Par publisku vietu likuma izpratnē nebūs uzskatāmi dievnami, lūgšanu telpas, kā arī telpas, kur notiek reliģiskā darbība.

Sejas aizsegšana publiskās vietās būs atļauta normatīvajos aktos noteikto prasību izpildei, profesionālo pienākumu izpildei, sporta nodarbību un pasākumu dalībniekiem, mākslas pasākumu dalībniekiem, valsts vai tautas svētku un kultūras pasākumu dalībniekiem, laika apstākļu dēļ un veselības stāvokļa dēļ.

Ministrijā papildināja, ka paralēli tiks virzīti grozījumi Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksā, lai noteiktu konkrētu sodu par pārkāpumiem saistībā ar ierobežojuma neievērošanu. TM pieņem, ka sākotnēji personai tiks izteikts brīdinājums, bet pēc tam - naudas sods.

LETA jau ziņoja, ka iepriekš sabiedriskajā apspriešanā TM saņēma 21 viedokli par likumprojektu seju aizsedzoša apģērba nēsāšanas ierobežošanai publiskās vietās, lielākajai daļai to neatbalstot. Kopumā 13 personas neatbalstīja likumprojektu, uzsverot, ka seju aizsedzoša apģērba nēsāšanas ierobežojums ir nepamatots cilvēktiesību aizskārums, tāpat norādot, ka likumprojekta izstrādē nav ievērots samērīguma princips, ka šāds ierobežojums veicina sabiedrības sadalīšanos un musulmaņu sieviešu izolāciju no sabiedrības, tas ir diskriminējošs, neatbilst demokrātijas principiem un radīs daudz problēmu ar tā piemērošanu.

Savukārt astoņas personas atbalstīja likumprojektu, norādot, ka sejas aizsegšana neatbilst Latvijas tradīcijām un kultūrai, kā arī pauda vēlmi redzēt cilvēkus, ar kuriem komunicē.