"Rēķinot uz vienu miljonu iedzīvotāju, Latvija ir sestajā vietā pasaulē pēc to bērnu skaita, kas nodoti adopcijai uz ārzemēm. Mums priekšā ir tikai tādas valstis kā Grenāda, Māršala salas, Dominika, Beliza un Gajāna. Vai tādi signāli mums jādod pasaules sabiedrībai? Jau iepriekš Cilvēktiesību komisijā, spriežot par bērnu adopciju uz ārvalstīm, esam secinājuši, ka gribam lielāku kontroli pār Latvijas pilsoņu atdošanu dzīvei ārpus Latvijas valsts robežām. Kamēr esošajā adopcijas kārtībā konstatētie riski nav novērsti, jaunas adopcijas lietas nevajadzētu uzsākt," uzsvēra Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.

Komisijas priekšsēdētājs norādīja, ka jautājums par bērnu adopciju uz ārzemēm nonācis Cilvēktiesību komisijas uzmanības lokā jau šī gada martā pēc Tiesībsarga biroja konstatētajiem gadījumiem, kad bāriņtiesas pieņem lēmumu par bērna uzturēšanās pārtraukšanu audžuģimenē Latvijā un ievietošanu bērnu aprūpes iestādē, lai viņus būtu iespējams adoptēt uz ārvalstīm.

"Nav pieņemams, ka Labklājības ministrija, lai gan arī ir konstatējusi attiecīgo problēmu, nerīkojas, lai to atrisinātu. Ministrijai vispirms ir jārūpējas par bērna nokļūšanu ģimenē šeit, Latvijā, un tikai tad, kad viss izmēģināts, jāatļauj adopcija uz ārzemēm. Šobrīd varu droši apgalvot, tas netiek darīts!" akcentēja A.Kaimiņš.

Komisijas deputāti konceptuāli vienojās, ka aizliegums par bērnu adopciju uz ārvalstīm varētu būt spēkā no 2020. gada 1. septembra. Līdz ar to nepieciešamas izmaiņas likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" un Bērnu tiesību aizsardzības likumā.

Deputāti rosināja noteikt arī atsevišķus izņēmumus. Tie būtu pieļaujami gadījumos, kad jau uzsāktas adopcijas procesa lietas, kurās sniegta informācija par adoptējamo bērnu, kā arī gadījumos, kad līdz 2020. gada 1. septembrim potenciālie adoptētāji informējuši Labklājības ministriju, ka gatavo adopcijas lietu bērnu adopcijai. Jau uzsāktās adopcijas procesa lietās būtu piemērojami normatīvie akti, kas bija spēkā uz adopcijas procesa uzsākšanas brīdi. Tāpat izņēmums varētu attiekties uz gadījumiem, ja tiek adoptēts otra laulātā bērns vai bērnu adoptē viņa radinieki.

Cilvēktiesību komisija tuvākajās sēdēs plāno atgriezties pie jautājuma par bērnu adopciju uz ārvalstīm, lai lemtu par grozījumu tālāko virzību Saeimā, informēja A. Kaimiņš.