Priekšlasījumā Satversmes tiesas priekšsēdētāja uzsvēra, ka valsts ir sabiedrības kolektīva organizācija, un uzticība valstij ir cieši saistīta ar nācijas vēsturisko pieredzi un sabiedrībā valdošajiem priekšstatiem. “Uzticība valstij ir cieši saistīta ar nācijas vēsturisko pieredzi. 20. gs. gaitā mums ir tik daudz un rupji melots, ka šobrīd mums visiem ir jāpieliek lielas pūles, lai cilvēki noticētu valstij,” akcentēja Sanita Osipova.

Runājot par tiesību koncepta izpratni mūsdienās, Satversmes tiesas priekšsēdētāja vērsa uzmanību, ka tiesības ne tikai ļauj indivīdam brīvi rīkoties, bet arī pasargā indivīdu no brīvību apdraudošas rīcības, kas vērsta pret viņu. Sanita Osipova uzsvēra, ka valsts ar tiesiskiem mehānismiem aizsargā ikvienu indivīdu no viņa tiesību pārkāpumiem, tādējādi nodrošinot kārtību un sabiedrisko drošību.

“Demokrātija var pastāvēt tikai tiesiskā valstī, kurā tiek aizsargāta ikvienas personas cilvēka cieņa. Tiesiskas valsts pastāvēšana paredz tiesību ievērošanu gan valsts līmenī, gan sabiedrības locekļu savstarpējās attiecībās,” akcentēja Satversmes tiesas priekšsēdētāja. Citastarp viņa uzsvēra indivīda tiesības īstenojas tikai, kopsakarā ar viņa  pienākumiem un atbildību.

Satversmes tiesas priekšsēdētāja vērsa uzmanību, ka jebkuras valsts attīstība un krīžu pārvarēšana ir saistīta arī ar likumpaklausību visos valsts līmeņos. “Likumpaklausība nozīmē cieņu pret valsti, likumiem un sabiedrību. Citastarp likumpaklausīgā sabiedrībā norma, kas personai liekas neatbilstoša, tiek nevis pārkāpta, bet ievērota un apstrīdēta tiesisku mehānismu ceļā,” pauda Sanita Osipova.

Konferenci atklāja tiesībsargs Juris Jansons. Konferencē piedalījās arī NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts, psihoterapeits Artūrs Utināns, Latvijas Tirdzniecibas un Rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras docents Edvīns Danovskis.