Tieslietu ministrs Jānis Bordāns: “Kodeksu ir aicināts piemērot ikviens Latvijas uzņēmums, tajā skaitā, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, biržas sabiedrības un lielas privātas kompānijas ar būtisku ietekmi uz valsts ekonomiku, jo Kodeksā iekļauto principu ievērošana veicina uzņēmuma ilgtermiņa vērtības pieaugumu, to efektīvu pārvaldību un darbības caurskatāmību.”

Kodekss ir piemērojams atbilstoši “ievēro vai paskaidro” principam. Šis princips paredz uzņēmuma pienākumu ņemt vērā visus Kodeksā ietvertos principus un sniegt informāciju par to ievērošanu vai arī atbilstoši paskaidrot atkāpšanos no kāda principa. Korporatīvās pārvaldības konsultatīvās padomes vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne norāda: “Labi pārvaldītas kapitālsabiedrības ir vērtīgākas, jo tās spēj veiksmīgāk pārvarēt krīzes situācijas, tām ir labāka reputācija un tās ir iekārojamāki darba devēji.”

Jaunajā kodeksā īpaša uzmanība ir pievērsta padomes lomai uzņēmumu stratēģijas izstrādē un ieviešanā, neatkarīgo padomes locekļu lomai, padomes sastāva dažādības aspektiem, iekšējai kontrolei un risku pārvaldībai, uzņēmuma iekšējās uzvedības kultūras un ētiskas uzvedības standartam, kā arī interešu konflikta vadībai.

Kodekss ir izstrādāts, ņemot vērā Latvijas Republikas normatīvajos aktos uzņēmumiem izvirzītās prasības, kā arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ieteikumus uzņēmumu korporatīvajai pārvaldībai.

Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodekss ir pieejams Tieslietu ministrijas mājaslapā.

Papildu informācija:

Korporatīvās pārvaldības konsultatīvā padome apvieno privātā un publiskā sektora ekspertus, tajā darbojas – Daiga Auziņa-Melalksne, Jūlija Bistrova, Liene Dubava, Gatis Flinters, Zane Eglīte-Fogele, Andris Grafs, Baiba Lielkalne, Maija Orbidāne, Baiba Strupiša, Ilze Tīmane un Māris Vainovskis.

Konsultatīvās padomes mērķis ir veicināt diskusiju un izpratni par labas korporatīvās pārvaldības nozīmi Latvijas uzņēmējdarbības vidē. Labas korporatīvās pārvaldības jautājumi iegūst īpašu aktualitāti uzņēmumos, kuros notiek paaudžu nomaiņa, akcionāru strīdu gadījumā, straujas izaugsmes finansēšanā, darbinieku ilgtermiņa motivācijā, krīzēs un brīžos, kad uzņēmumiem nepieciešams valsts finansiāls atbalsts, kā arī uzņēmumiem sniedzot nozīmīgus sabiedriskus pakalpojumus, kuri skar daudzus iedzīvotājus.