2021. gada februāra vidū Saeimas deputāti saņēma Tieslietu ministrijas vēstuli, kurā norādīts, ka valstī ir nepieciešama tāda mehānisma radīšana, kuras ietvaros kompetenta valsts iestāde likumā noteiktā kārtībā lemtu par personai radīto zaudējumu atlīdzināšanu. Taču 2020. gada vasarā Tieslietu ministrija atbildes vēstulē tiesībsargam norādīja, ka labticīgā īpašuma ieguvēja aizsardzības jautājums kriminālprocesā šobrīd nav ministrijas prioritāte.

Tiesībsargs norāda, ka “saturiski atšķirīgās ministrijas atbildes par vienu un to pašu jautājumu īsā laika periodā nerada pārliecību par mērķtiecīgu tiesībpolitikas plānošanas iestādes darbību”.

Tiesībsargs vērš apakškomisijas uzmanību, ka par šī jautājuma risināšanas nepieciešamību ir zināms jau kopš 2017. gada. Proti, Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2017. gada 26. janvāra spriedumā lietā Dzirnis pret Latviju pēc būtībā tika atzīts, ka “labticīgajam īpašuma ieguvējam kompensācijas vai tiesību aizsardzības mehānismi ir neiespējamā misija” pārfrāzē tiesībsargs. No sprieduma izriet, ka labticīgo īpašuma ieguvēju tiesību aizsardzības mehānismiem ir jābūt tādiem, kas nodrošina tūlītēju un atbilstošu atlīdzību vai cita veida atbilstošu atlīdzinājumu, ja tie ir paļāvušies uz zemesgrāmatas publisko ticamību.

Tiesībsargs apakškomisijas deputātiem piedāvā vairākus risinājumus, kā efektīvāk nodrošināt labticīgā ieguvēja tiesību aizsardzību kriminālprocesa ietvaros, papildus tam norādot, ka Latvijā nepastāv stingra preventīvā tiesībaizsardzības sistēma un valsts kontrole par darījumiem ar nekustamo īpašumu nav pārliecinoša un pietiekama, jo trūkst visu nepieciešamo pilnas notariālas autentificēšanas soļu.

Tiesībsarga ieskatā ir nepieciešams normatīvi nostiprināt, ka visi darījumi, kuri ierakstāmi zemesgrāmatā, ir notariāli jāapliecina. Paralēli būtu risināms jautājums par samērīgām izmaksām par notāra pakalpojumiem.

Ar tiesībsarga vēstuli Saeimas Juridiskās komisijas krimināltiesību politikas apakškomisijai iespēja iepazīties šeit.