“Augsti vērtēju Jūsu ieguldījumu Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienesta izveidē un Apžēlošanas likuma izstrādē. Tas tika paveikts, balstoties Jūsu nozīmīgajā pieredzē sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanā Latvijas Republikas prokuratūrā, izcilajās darba spējās, viedumā un augstajos ētikas standartos. Līdzgaitnieki arī mūsdienās Jūs cildina un atceras kā Apžēlošanas dienesta dvēseli – iedvesmojošu, atsaucīgu, iejūtīgu, sirdsgudru kolēģi. Esmu pateicīgs par Jūsu paveikto un sveicu Jūs 85. jubilejā!” Cildinājuma rakstā norāda Valsts prezidents.

Notiesāto personu apžēlošana ir viena no Valsts prezidenta tiesībām, ko nosaka Satversmes 45. pants. Lai gan Latvijas Republikas 5. Saeima 1993. gada 6. jūlijā pilnībā atjaunoja Satversmes 45. pantu, apžēlošanas kārtība tajā nebija reglamentēta, tādēļ 1993. gada 17. decembrī Valsts prezidents Guntis Ulmanis apstiprināja Latvijas Valsts prezidenta kancelejā izstrādāto Nolikumu par apžēlošanas lūgumu izskatīšanas kārtību un izveidoja struktūrvienību – Apžēlošanas dienestu. Apžēlošanas likumu, kas nosaka Valsts prezidenta apžēlošanas tiesību izmantošanas apjomu un kārtību Saeima pieņēma vien 1998. gada 16. jūnijā. Pēc Apžēlošanas likuma spēkā stāšanās Valsts prezidents apžēlošanas pilnvaru īsteno Apžēlošanas likumā noteiktajā apjomā un kārtībā. Rita Aksenoka sniedza milzīgu ieguldījumu šajā procesā jau no 1993. gada, taču par Apžēlošanas dienesta vadītāju strādāja no 1995. līdz 2007. gadam.