Otrdien, 8. jūnijā, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē tiks skatīti Tieslietu ministrijas darba grupas sagatavotie grozījumi likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”, kas paredz sekmēt vēsturisko taisnīgumu attiecībā uz visiem brīvības cīnītājiem, kuri Latvijas okupācijas laikā aktīvi iestājās par valstiskās neatkarības atgūšanu.
Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns atzīst: “Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu ir nepieciešams piešķirt visiem brīvības cīnītājiem, kas to ir pelnījuši. To par iespējamu padarīs Tieslietu ministrijas darba grupas sagatavotais likumprojekts, paredzot rast taisnīgu risinājumu arī individuālos gadījumos.”
Likumprojekts ir vērsts uz vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu. Tas dos iespēju visiem Latvijas brīvības cīnītājiem saņemt oficiālu valsts novērtējumu par viņu paveikto nacionālās pretošanās kustībā, arī tiem, kuriem līdz šim iespēja iegūt nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu bija liegta, turklāt viņi varēs saņemt šā statusa ieguvējiem noteiktās tiesības, tostarp piešķirtos atvieglojumus un citus valsts un pašvaldību institūciju noteiktos labumus.
Grozījumu ietvaros plānots piemērot trīs likumus, kas risinātu individuālā taisnīguma nodrošināšanu: “Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju”, “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”, “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu: .
Papildu informācija
Pēc viedokļu apmaiņas Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas 14. aprīļa sēdē Tieslietu ministrija izveidoja darba grupu, lai atrastu labākos risinājumus sarežģītajiem vēsturiskā taisnīguma atjaunošanas jautājumiem, uz kuriem uzmanību vērsa Valsts prezidents Egils Levits savā paziņojumā šī gada 25. martā. Arī Jānis Bordāns izteica atbalstu Valsts prezidenta aicinājumam Saeimai likumdošanas procesā rast risinājumus, kas paredz vienkāršus un saprotamus kritērijus, atbilstoši kuriem noteiktu nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu. Darba grupā iesaistījās Valsts prezidenta kanceleja, Saeimas Juridiskais birojs, Augstākā tiesa un Ģenerālprokuratūra, Aizsardzības ministrija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, kā arī Saeimas deputāti, vēsturnieki un represēto sabiedriskās organizācijas.
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
