J. Bordāns uzsver: “Bāriņtiesu prioritāte ir un būs nodrošināt mazāk aizsargāto personu tiesību un interešu aizsardzību. Tieslietu ministrijas izstrādātais normatīvais regulējums paredz saglabāt bāriņtiesām tiesības veikt tās notariālās darbības, kurām ir sociāls raksturs. Pašreizējā situācija liecina, ka bāriņtiesas līdzās pamatfunkcijām veic notariāli juridisku un saimniecisku jautājumu risināšanu, kas apgrūtina bāriņtiesu pamatfunkciju izpildi”.

Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas vadītāja, Jelgavas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Solveiga Alksne tikšanās laikā pauda bāriņtiesu atbalstu plānotajām izmaiņām normatīvajā regulējumā, norādot, ka tas veicinās bāriņtiesu lēmumu kvalitāti un stiprinās individuālu pieeju bērna un aizgādnībā esošas personas tiesību un interešu aizsardzības jautājumu risināšanā. Vienlaikus saņemts apstiprinājums, ka bāriņtiesas ir gatavas turpināt veikt sociāla rakstura notariālas darbības, piemēram, sagatavot pilnvaru pensiju, uzturlīdzekļu saņemšanai, veikt paraksta īstuma apliecināšanu uz visiem dokumentiem, izņemot nostiprinājuma lūgumus zemesgrāmatai.

Labklājības ministrs G. Eglītis norāda: “Labklājības ministrija atzinīgi novērtē konstruktīvo sadarbību ar Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociāciju šajā sarežģītājā pārmaiņu laikā, lai kopīgi risinātu daudzos aktuālos izaicinājumus bērnu tiesību aizsardzības jomā un ieviestu pilnveidojumus saistībā ar bāriņtiesu funkcionālo un institucionālo pārraudzību, bāriņtiesu informācijas sistēmas ieviešanu un citiem jautājumiem.”

Tāpat tikšanās laikā Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas vadītāja arī informēja sadarbības partnerus par esošajām un plānotajām aktivitātēm bāriņtiesu darbībā un vienojās par turpmākajām sadarbības iespējām.

Jāpiebilst, ka likumprojektu pakotne, ko Tieslietu ministrija izstrādājusi un virza izskatīšanai valdībā, saglabājot bāriņtiesu kompetencē atsevišķas notariālās darbības, ietver izmaiņas Bāriņtiesu likumā, Notariāta likumā, Civillikumā, Kredītiestāžu likumā, Zemesgrāmatu likumā, likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību", bet tā neskar un neietekmē bāriņtiesu kompetenci aizbildnības un aizgādnības jautājumu kārtošanā. Plānots likumprojektus izskatīt kādā no tuvākajām Ministru kabineta sēdēm.