Nīderlandes Karalistes Augstākās tiesas tiesnese Dineke de Grota (Dineke de Groot) secināja, ka personas vēršas tiesā pret valsti par tādiem ar klimata pārmaiņām saistītiem jautājumiem kā siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazināšana, pieeja informācijai, cilvēktiesības, bioloģiskās daudzveidības aizsardzība u. tml. Šajās ar vides aizsardzību saistītajās lietās – tāpat kā jebkurās citās lietās – tiesām ir jābūt objektīvām un neatkarīgām, kā arī jārīkojas kompetenti un pēc labākās sirdsapziņas. Minētās lietas tiesām ir jāizskata ar to rīcībā esošajiem rīkiem un zināšanām, balstoties uz savu pieredzi un izmantojot lielāku vai mazāku rīcības brīvību.

Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājas vietniece Helēna Kellere (Helen Keller) atzina, ka klimata pārmaiņas ir sākušās. Cilvēces ietekme uz klimata pārmaiņām ir zinātniski pierādīta, tādēļ mums ir jādara viss iespējamais, lai novērstu gaidāmo katastrofu nākamajās desmitgadēs. Tomēr tie, kuri sagaida, ka taisnīgumu klimata jomā nodrošinās tiesas, visticamāk, būs vīlušies. Tiesas process nav piemērots rast risinājumus tādām problēmām, kuras skar visu sabiedrību kopumā. Neskatoties uz to, tiesām ir nozīmīga loma klimata krīzes risināšanā. Tās vienmēr spēs atbildēt uz specifiskiem jautājumiem, kuri ir būtiski likumdevējam un valdībai. Tikai kopā mēs varam pārvarēt šo milzu izaicinājumu.

Francijas Republikas Valsts padomes loceklis, Pētniecības nodaļas vadītāja vietnieks Fabjēns Reno (Fabien Raynaud) norādīja, ka ar klimata pārmaiņām saistītajās lietās tiesnesim ir divi riski: 1) kļūt pārāk piesardzīgam un riskēt neizpildīt savu tiesiskuma un pamattiesību sarga lomu; 2) uzņemties risku ieiet politiskajā arēnā, balstot tiesas nolēmumu vairāk uz savu subjektīvo pārliecību, nekā uz juridisko argumentāciju, un tādējādi mazinot tiesas leģitimitāti. Turklāt ar klimata pārmaiņām saistītajās lietās tiesnesim ir arī risks kļūt par instrumentu tādu politiķu rokās, kuri vēlas novelt uz tiesnesi atbildību par sarežģītu lēmumu pieņemšanu.

Satversmes tiesas tiesnese Anita Rodiņa uzsvēra, ka ilgtspējas nodrošināšana visupirms ir lēmumu pieņēmēju, proti, valdības un parlamenta rokās. Taču par ilgtspējas principa ievērošanu savas kompetences ietvaros jārūpējas arī tiesām. Neraugoties uz to, kādu funkciju katra institūcija pilda, būtiski ir domāt un strādāt, ievērojot cilvēka un vides līdzesību. Vislielākais izaicinājums ir atrast līdzsvaru starp pašreizējo un nākamo paaudžu interešu apmierināšanu.

Portugāles Republikas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Žuāu Pedru Kauperšs (João Pedro Caupers) atgādināja, ka tiesības uz labvēlīgu vidi aptver gan valsts negatīvo pienākumu nepamatoti neierobežot minētās tiesības, gan pozitīvo pienākumu nodrošināt šo tiesību īstenošanu. Proti, valstij ir ne tikai jāatturas no kaitēšanas videi, bet arī jāveic pasākumi vides kvalitātes uzlabošanai. Turklāt jāatceras, ka tiesības uz labvēlīgu vidi saista ne tikai valsti, bet ikvienu personu.

Slovēnijas Republikas Konstitucionālās tiesas tiesnesis Rajko Knezs (Rajko Knez) piekrita iepriekš paustajam, ka ar klimata pārmaiņām saistītās problēmas ir patiešām vērienīgas. Taču šo problēmu risinājumi visupirms ir jārod dabaszinātnēm – tiesības ir tikai rīks šo risinājumu īstenošanai.

Konferences noslēgumā Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš secināja: lai pārvarētu ilgtspējas izaicinājumus, ir nepieciešams globāls skatījums. To iespējams rast vienīgi šādā starptautiskā dialogā.

Ar konferenci “Ilgtspēja kā konstitucionālā vērtība: Nākotnes izaicinājumi” tika atzīmēta Satversmes tiesas 25 gadu jubileja un Satversmes simtgade. Konferencē piedalījās tiesneši no Eiropas konstitucionālajām tiesām, Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas, kā arī pārstāvji no Eiropas Komisijas par demokrātiju caur tiesībām (Venēcijas komisija).