Satversmes tiesas priekšsēdētāja Alda Laviņa intervija par kongresu TV3 rīta ziņu raidījumā “900 sekundes” pieejama ŠEIT.

Pasaules Konstitucionālās justīcijas konference apvieno vairāk nekā 100 konstitucionālās tiesas, padomes un augstākās tiesas no Eiropas, Amerikas, Āfrikas, Āzijas, Austrālijas un Okeānijas. Konferences dienaskārtībā ir taisnīguma nodrošināšana visā pasaulē, aplūkojot konstitucionālās kontroles, demokrātijas attīstības un pamattiesību aizsardzības problēmjautājumus.

Kongresa, kurā piedalījās 94 delegācijas un 583 dalībnieki, ievadā 4. oktobrī Aldis Laviņš uzstājās Eiropas Konstitucionālo tiesu konferences sanāksmē, kurā visupirms tika apspriesti Lietuvas Konstitucionālās tiesas iesniegtie grozījumi Pasaules Konstitucionālās justīcijas konferences statūtos, kas paredz iespēju nevis tikai apturēt, bet arī pilnībā izslēgt dalībvalsts tiesu no konferences.

Īsi pirms kongresa Krievijas Federācijas konstitucionālā tiesa apstiprināja Ukrainas teritoriju aneksiju. Jau kongresa laikā tika saņemts Ukrainas Konstitucionālās tiesas paziņojums, kurā pausts ass Krievijas Federācijas konstitucionālās tiesas darbības nosodījums un pieprasīts nepieļaut šādas tiesas dalību Pasaules Konstitucionālās justīcijas konferencē. Jāuzsver, ka jau kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā visu trīs Baltijas valstu tiesas, kuras ikdienā skata konstitucionālo tiesību jautājumus, aktīvi pieprasīja Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas tiesu izslēgšanu no pasaules konstitucionālo tiesu saimes.

Eiropas Konstitucionālo tiesu konferences sanāksmē Satversmes tiesas priekšsēdētājs pauda stingru atbalstu lietuviešu kolēģu piedāvātajiem grozījumiem, norādot, ka Krievijas Federācijas Konstitucionālā tiesa ir kļuvusi par agresīva autokrātiska režīma politikas “leģitimācijas mašīnu” un nemaz nav tiesa Pasaules Konstitucionālās justīcijas konferences statūtu 1. panta izpratnē. Pasaules Konstitucionālās justīcijas konferences Birojs neatbalstīja jautājuma par Krievijas Federācijas Konstitucionālās tiesas izslēgšanu no konferences iekļaušanu tās Ģenerālās asamblejas 6. oktobra sēdes darba kārtībā.

Tūlīt pēc Eiropas Konstitucionālo tiesu konferences sanāksmes Krievijas Federācijas Konstitucionālā tiesa izstājās no Pasaules Konstitucionālās justīcijas konferences.

Sanāksmē tika arī nolemts virzīt Latvijas, Albānijas, Austrijas un Francijas konstitucionālās kontroles institūciju kandidatūras, lai izvēlētos Eiropas konstitucionālo tiesu pārstāvi Pasaules Konstitucionālās justīcijas konferences Birojā. Satversmes tiesa no sirds pateicas Lietuvas Konstitucionālajai tiesai par nomināciju dalībai konferences Birojā, kas dod iespēju īstenot Satversmes tiesas stratēģiskos mērķus attiecībā uz aktīvu starptautisko sadarbību un sniegt būtisku ieguldījumu tiesiskuma stiprināšanā visā pasaulē.

5. oktobrī Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš kongresa plenārsesijā uzstājās ar priekšlasījumu par tiesu lomu sociālā miera nodrošināšanā un pieteikuma konstitucionālajā tiesā nozīmi. 

6. oktobrī kongresa ietvaros notika Pasaules Konstitucionālās justīcijas konferences Ģenerālās asamblejas sēde, kurā Satversmes tiesa tika apstiprināta Pasaules Konstitucionālās justīcijas konferences Biroja sastāvā, kur tā pārstāvēs visu Eiropas Konstitucionālo tiesu konferences dalībnieku intereses.

Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš: “Satversmes tiesas saime gadu gaitā rūpīgi kopj starptautiskās sadarbības tradīcijas un tic, ka tās sniedz būtisku pienesumu tiesiskuma attīstībai. Mēs esam pārliecināti, ka Pasaules Konstitucionālās justīcijas konference ir stratēģiski nozīmīgs forums, kas veicina visas pasaules konstitucionālo tiesu dialogu. Satversmes tiesai dotais pilnvarojums šīs organizācijas Birojā pārstāvēt visas Eiropas konstitucionālo tiesu intereses apliecina uzticēšanos tām vērtībām, kuras mēs aizstāvam savā darbībā.”

Ģenerālās asamblejas sēdē Lietuvas Konstitucionālās tiesas iesniegtie grozījumi Pasaules Konstitucionālās justīcijas konferences statūtos attiecībā uz dalībvalsts tiesas izslēgšanu no konferences sastāva tika nodoti izskatīšanai konferences Birojā. Līdz ar to Satversmes tiesai turpmāk būs iespēja nepastarpināti strādāt pie minēto grozījumu izstrādes.