28. Oktobris 2022 10:09
Jaunumi
Zvērināti notāri: Latvijas iedzīvotāju izpratne par nekustamo īpašumu darījumu procesu ir virspusēja un palielina krāpšanas risku
2

Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju joprojām trūkst izpratnes par svarīgiem soļiem, kas jāīsteno, lai droši, izslēdzot jebkāda veida juridiskos riskus, veiktu darījumus ar nekustamo īpašumu - to pirktu, pārdotu, mantotu, dāvinātu vai sadalītu. Visbiežāk iedzīvotāju zināšanas par sarežģīto darījumu procesu aprobežojas ar darījuma līguma vai cita darījuma apliecinājuma pārlasīšanu, parakstīšanu un īpašuma statusa izmaiņu veikšanu zemesgrāmatā. To apliecinājušas arī ikgadējo Notāru dienu ietvaros notikušās bezmaksas konsultācijas, kuru laikā vairums iedzīvotāju notāriem kā parasti pauda izbrīnu, uzzinot, kādas papildu darbības jāveic, lai droši pirktu, pārdotu, mantotu, dāvinātu vai sadalītu nekustamo īpašumu.

"Nekustamo īpašumu darījumu process ir sarežģīts, un tikpat sarežģītas ir arī cilvēku attiecības. Vairumam Latvijas iedzīvotāju nav ne mazākās izpratnes par to, kādas darbības ir jāveic un kam jāpievērš uzmanība, lai droši veiktu iecerēto darījumu. Tajā pašā laikā ikdienas darbā notāri novēro, ka iedzīvotāji ir ļoti pašpārliecināti: daudzi uzskata, ka ar viņu zināšanām un kompetenci pilnībā pietiek, lai pašrocīgi sagatavotu darījuma līgumu, kā to atļauj Latvijas valsts likumi, pārliecinātos par otras puses sagatavotā līguma korektumu un izsvērtu iespējamos ar darījumu saistītos riskus. Šāda pārliecība komplektā ar robiem nekustamo īpašumu darījumu procesu regulējošajos likumos ir lieliska augsne krāpšanai, ko negodprātīgas personas arī naski izmanto," norāda Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš.

Viņš arī piebilst, ka, redzot, kā iedzīvotāji reaģē uz straujo energoresursu sadārdzinājumu (daudziem tas liek mainīt vai pārdot, piemēram, lielus, energoneefektīvus mājokļus), var prognozēt, ka šajos nervozajos ekonomiskajos un ģeopolitiskajos apstākļos krāpšanu skaitam darījumos ar nekustamo īpašumu ir liels potenciāls pieaugt.

Kā Notāru dienu atklāšanas pasākumā uzsvēra Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs, notārs ir privāto tiesību sargs tiem cilvēkiem, kuri iesaistās darījumos bez attiecīgām juridiskām zināšanām. Bieži vien noziedzīgus gadījumus varētu apkarot, savlaicīgi vēršoties pie notāra vai arī izmantojot digitālos risinājumus un e-pakalpojumus, kuri sniedz iespēju sekot līdzi darījumiem ar nekustamo īpašumu. Tajā pašā laikā valsts līmenī ir jāstrādā pie likuma ietvara pilnveides, lai samazinātu iespējas ļaunprātīgām personām apkrāpt iedzīvotājus.

"Precīza statistika par to, cik daudz krāpšanas gadījumu darījumos ar nekustamo īpašumu noris ik gadu, nav zināma. Tomēr ir skaidri redzams, ka noziedznieki izprot likumu vājās puses un bieži vien tās izmanto, radot situācijas, kad cilvēki zaudē īpašumus vai arī iekļūst ilgstošā tiesvedībā. Valsts pēdējo gadu laikā ir darījusi daudz, lai mazinātu krāpnieku iespējas manipulēt ar likuma robiem, piemēram, šogad tika veikti grozījumi Vekseļu likumā un vairāki likuma grozījumi šobrīd tiek gatavoti. Taču mums jāatceras, ka nav vienas burvju nūjiņas, kura atrisinās visas problēmas," komentējot pašreizējo situāciju, pauž Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs.

Notāru ieskatā Satversmē ierakstīto tiesību uz īpašumu aizsardzība šobrīd notiek pārāk nepilnīgi. Viens no sasāpējušākajiem jautājumiem, kas vairo krāpšanas upuru skaitu, ir fakts, ka likumdevējs nav radījis efektīvu regulējumu labticīga ieguvēja tiesību un zemesgrāmatu publiskās ticamības nodrošināšanai. Ir atļauts darījuma dokumentus sagatavot privāti, un šajos gadījumos nevienam valsts pusē nav uzlikts pienākums un atbildība par dokumenta saturu, tā likumības un patiesuma pārbaudi. Saskaņā ar Latvijas Zvērinātu notāru padomes redzējumu būtu nepieciešams noteikt procedūras, kas izslēgtu galvenos riskus īpašuma tiesību aizsardzībā. Piemēram, nekustamā īpašuma iegūšanas tiesiskais pamats būtu tiesas, notāra vai citas publiskas iestādes izdots akts; atsavinātāju nepārstāvētu pilnvarnieks un tā identitāte tiktu noskaidrota, izmantojot, piemēram, biometrijas datus; no atsavinātāja īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatās pagājis zināms laiks; īpašuma iegūšanas darījums nav bijis bezatlīdzības darījums starp svešiem cilvēkiem; citi priekšnoteikumi, kas vajadzīgi īpašuma noziedzīgas iegūšanas galveno risku izslēgšanai.

Jau vēstīts, ka, lai pievērstu likumdevēju uzmanību problēmjautājumiem un aktualizētu trūkumus normatīvajā regulējumā, LZNP ir izdevusi "Krāpšanas rokasgrāmatu", kas atspoguļo sešus patiesus krāpšanas gadījumus, parādot, cik vienkārši krāpniekiem ir apiet pašlaik spēkā esošos likumus. Tās ir reālu cilvēku īstas un patiesas ciešanas. Šī grāmata nonāks katra Saeimas deputāta rīcībā, un LZNP cer, ka deputāti rīkosies, jo likumiem ir jānovērš traģēdijas, nevis traģēdijām jānovērš likumu robi.

patīk
drukāt
 
 
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Ilze
28. Oktobris 2022 / 12:39
0
ATBILDĒT
Interesanti, ka manā praksē tiesvedība par pircēja interešu aizsardzību bija tieši kāda notāra taisīta līguma dēļ, kurā nebija novērsti no darījuma izrietoši riski, kas pavēra iespēju pārdevējam pircēju apkrāpt. Pircējs bija paļāvies uz to, ka līgumu gatavo notārs, tādēļ nebija pievērsis uzmanību līguma saturam. Turklāt tad, kad pircējs vērsās pie tā paša notāra organizēt nostiprinājuma lūguma parakstīšanu, attiecīgais notārs pat nebija mēģinājis pievērst uzmanību tam, ka pārdevēja rīcība, vairākas reizes izvairoties ierasties parakstīt nostiprinājuma lūgumu, ir vismaz aizdomīga. Cilvēki ir jāizglīto par to, ka ir normāli un nepieciešams saņemt juridisko palīdzību no jebkura kvalificēta jurista, turklāt nepietiek ar darījuma dokumenta sagatavošanu, bet bieži vien ir vajadzīga arī palīdzība līguma izpildes kontrolē. Argumenti, ka notāra taisīts akts izslēgs krāpšanas vai tiesvedības risku, ir a priori maldinošs. Neviens notārs nevar garantēt, ka darījuma puses darījumu izpildīs. Starp citu tieši šis ir mīts, ko nākas cilvēkiem skaidrot, kas maldīgi domā, ka līguma parakstīšana pie notāra padara 100% nodrošina, ka otra puse līgumu izpildīs, samaksās pirkuma maksu utt.
Ilzei > Ilze
31. Oktobris 2022 / 15:48
0
ATBILDĒT
Ja cilvēki paši vai pie cita jurista sastāda līgumu, notāram paiet garām saldais kumosiņš. Stāsts tikai un vienīgi par šo. Notāru padome bezkaunīgi lobē sev monopolstāvokli.
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 256 iestādes
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties