Filipa K. Džesupa starptautiskās tiesas procesa izspēles ir lielākās tiesas procesa izspēles pasaulē, kur piedalās aptuveni 700 juridiskās augstskolas no 100 valstīm un jurisdikcijām, starptautiskajā kārtā šogad piedalījās 135 komandas. Sacensības ir izdomāta divu valstu strīda Starptautiskajā tiesā simulācija par aktuāliem starptautisko publisko tiesību problēmjautājumiem. Kāzusu sagatavo vadošie starptautisko tiesību zinātnieki (viena no šī gada kāzusa autoriem Šenona Kiša (Shannon Kisch) bija tiesnese vienā no komandas izspēlēm). Komandām ir jāsagatavo rakstiska pozīcija (memoriālis) un mutiska pozīcija (45 minūšu gara uzstāšanās) gan no pieteicēja, gan atbildētāja puses. Sacensības notiek kopš 1960. gada un ir nosauktas ANO Starptautiskās tiesas tiesneša Filipa Džesupa (Philip C. Jessup) vārdā. Sacensības organizē Starptautisko tiesību studentu asociācija (International Law Student Association) sadarbībā ar advokātu biroju White&Case.

Šogad strīds bija starp Agloveli (Aglovale) un Ragnelu (Ragnell). Kāzusā sīki izklāstīta situācija no 20. gadsimta sākuma, kurā tiek aprakstītas attiecības starp trim uz pussalas esošām valstīm – Algoveli, Ragnelu un Balanu. Pēc kara 20. gs. 50. gadu beigās trīs valstu noslēgtajā miera līgumā bija paredzēti dažādi noteikumi, citstarp strīdu teritorija Klarenta josta (Clarent Belt) tika pasludināta par Balanas teritoriju, bet nodota nomā Ragnelai uz 60 gadu periodu. Tuvojoties nomas līguma beigām, radās saspīlējums un vēlāk arī bruņots konflikts starp balaniešu nacionālistiski noskaņotu grupu un Ragnelu. Šī situācija ir par pamatu lietai, kas attiecas uz Klarenta jostu (the Case Concerning the Clarent Belt).[1]

Radušā strīda ietvaros Starptautiskajai tiesai tika lūgts spriest par četriem prasījumiem, kas sevī ietvēra jautājumus, 1) par to, vai tika pārkāpts spēka izmantošanas aizliegums vai tomēr ir piesaucamas tiesības uz pašaizsardzību un papildjautājums, vai šajā gadījumā ir pārkāptas arī starptautiskās humanitārās tiesības attiecībā uz humanitārā koridora, kas kalpoja arī militāriem mērķiem, un objekta, kur, izrādās, slēpjas civiliedzīvotāji, spridzināšanu, kā arī prasības par saprātīgu izlūkošanu; 2) par iespējamo kara gūstekņu nodarbināšanas un pārvešanas tiesiskumu; 3) par ekonomisko vienpusējo pasākumu, kas sevī ietvēra mērķētās sankcijas un pretpasākumus, kā atbildi uz starptautiski prettiesisku rīcību tiesiskumu; 4) valsts rīcības atbilstību starptautiskajām vides tiesībām, pārvedot plastmasas atkritumus. No šiem prasījumiem un kāzusa apstākļiem radās papildu jautājumi, un katrā izspēlē pacēlās līdz tam neizrunāti tiesību jautājumi, piemēram, par valsts tiesībām celt prasību bez cietušās valsts piedalīšanās tiesas procesā un iespējamu okupāciju nomātā teritorijā vai ekspropriāciju un valsts bankas imunitātēm. Visi izspēles tiesneši atzina, ka šogad kāzuss it īpaši ir pārblīvēts ar tiesību jautājumiem, kur dalībniekiem jāveic stratēģiska izvēle, kurus jautājumus uzsvērt savas runas laikā.

Pirms doties uz Vašingtonu Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes studentu komandai bija iespēja piedalīties Baltijas Draudzības kausa izcīņā kopā ar kolēģiem no Vītauta Dižā Universitātes, Lietuva, un Helsinku Universitātes, Somija, kur Latvijas komanda veiksmīgi izcīnīja Jessup Baltijas kausu. Savukārt komandas pārstāvis Jurijs Georgs Rusakovs saņēma labākā oratora balvu.

Tikai labākajām no katras valsts universitātēm bija tiesības klātienē pārstāvēt savu valsti starptautiskajā kārtā Vašingtonā. Vispirms visas komandas aizvadīja četras spēles, kuru rezultātā tika noskaidrotas 48 labākās, kam bija iespēja turpināt cīņu par Jessup sacensību čempionu kausu. Šoreiz Latvijas Universitātes komanda sacentās ar komandām no Kvīnslendas Universitātes, Austrālija, Prinča Sultāna Universitātes, Saūda Arābija, Science Po Reimsā, Francija, un Torcuato di Tella Universitāti, Argentīna. Katra izspēle bija izaicinoša, par ko arī liecina fakts, ka, lai arī Latvijas komanda netika tālāk, trīs no četrām komandām tika izslēgšanas izspēlēs un 32 komandu izspēlēs, un divas komandas līdz astotdaļfinālam, un Argentīnas komanda tika līdz ceturtdaļfinālam. Šogad uzvaras laurus plūca Amsterdamas Universitāte no Nīderlandes, apsteidzot Pekinas Universitāti no Ķīnas.

Izspēles, kā to min arī izspēļu organizatori, ir arī sociāls notikums, kur pulcējas starptautisko tiesību entuziasti no visas pasaules. Visspilgātakais pasākums ir Nacionālo tērpu balle, kur arī Latvijas komanda izrādīja savus krāšņos latviešu tautastērpus, kas nepalika nepamanīti un saņēma komplimentus. Kā arī Latvijas komandai, lai pielāgotos laika starpībai, komanda ASV ieradās diennakti ātrāk, kuru veltīja komandas trenera vadītajai ekskursijai pa svarīgākajiem Vašingtonas apskates objektiem, tostarp Kapitoliju, Balto namu un Linkolna memoriāli.

Tās ir sacensības, kas dod ieguldījumu starptautiskās juridiskās izglītības attīstībā, kā arī starptautiskajās tiesībās kopumā. Piedalīšanās šajās starptautiskajās sacensībās, konkurence ar pasaules augstākā līmeņa universitāšu pārstāvjiem, augsta līmeņa starptautisko tiesību speciālistu komentāru uzklausīšana bija ārkārtīgi vērtīga pieredze dalībniekiem. Piedalīšanās attīsta tik nepieciešamās prasmes kā izpēte, darbs ar starptautisko tiesību avotiem, uzstāšanās, argumentēšanas prasmes par iepriekš nezināmām tēmām, gan vispārējas, gan specifiskas zināšanas starptautiskajās publiskajās tiesībās, angļu valodu, kā arī tā ir ekskluzīva iespēja iepazīties gan ar studentiem no visas pasaules, gan savas jomas profesionāļiem, paplašinot savu redzeslauku un uzskatus par pasauli. Neatkarīgi no izvēlētā nākotnes ceļa šīs prasmes ir noderīgas ikvienam džesupietim.

Gan Baltijas kausā, gan starptautiskajā kārtā tika radīta sajūta, ka Jessup ir sava veida tiesību zinātņu profesionāļu kopiena, pat ģimene. Sacensību organizatori atzīst, ka daudzi iepriekšējo gadu sacensību dalībnieki tagad ir pasaulē pazīstamāko advokātu biroju, starptautisko organizāciju, parlamentu, ārlietu, finanšu un tieslietu ministriju darbinieki. Piemēram, 2003.gada sacensību izslēgšanas kārtu dalībnieku Mārtiņu Paparinski ANO Ģenerālā asambleja ievēlēja par ANO Starptautisko tiesību komisijas locekli. Noteikti Latvijas pārstāvība šāda līmeņa sacensībās veicina, ka citas pasaules valstu atpazīst un rēķinās ar Latviju arī starptautiskajā vidē. Kā to sacensību gaitā atkārtoja izspēļu organizators un Starptautisko tiesību studentu asociācijas izpilddirektors Maikls Peils (Michael Peil) – šī ir vieta, kur satiekas nākotnes līderi un tiek nodibinātas draudzības uz mūžu, kas ir pamats mieram un sapratnei nākotnē, jo mēs taču esam tikušies šeit, Vašingtonā.

Par šo neaizmirstamo un noteikti vērtīgo gadu komanda izsaka pateicību visiem, kas palīdzēja gatavošanās procesā un sacensībās Rīgā un Vašingtonā: Latvijas Universitātes Juridiskajai fakultātei par iespēju pārstāvēt Latviju starptautiskā mērogā, par atsaucību un finansiālo atbalstu gan Baltijas kausā, gan Vašingtonā; zvērinātu advokātu birojam COBALT, zvērinātu advokātu birojam FORT un zvērinātu advokātu birojam Sorainen par finansiālo atbalstu Baltijas kausa izcīņas organizēšanā. Paldies viestiesnešiem un bijušajiem izspēļu dalībniekiem: Dainim Pudelim, Lībai Gailītei, Gabrielai Šantarei, Elīnai Luīzei Vītolai, Jūlijai Jerņevai, Kristapam Tamužam, Lindai Reneslācei, Agnetai Rumpai, Jānim Sarānam un Anrijam Šimkum, kuri izbrīvēja laiku, lai palīdzētu komandai ar savu skatījumu, viedokli un pieredzi gan attiecībā uz argumentiem, gan uzstāšanos. Un vislielākais paldies komandas trenerim Mārim Lejniekam, visas izspēļu norises garumā esot trenerim, padomdevējam un saspringtos brīžos labākajam uzmundrinātājam, kā arī par ieguldījumu Latvijas tiesu izspēļu kultūras veidošanā un attīstīšanā, jo šī ir tikai viena epizode no daudzajām lielajā Latvijas Jessup pieredzē.

Komanda pateicas par siltu sagaidīšanu Latvijas vēstniecībai ASV, kur komandu pieņēma Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Māris Selga, vēstniecības vadītāja vietnieks Jānis Beķeris un trešā sekretāre Sarma Gintere, kuri pastāstīja par savām gaitām diplomātiskajā dienestā, kā arī izrādīja vēstniecības telpas un mudināja komandu pievienoties Latvijas diplomātiskajam dienestam.

Komanda mudina savus kolēģus piedalīties starptautiskajās tiesas procesa izspēlēs, jo šāda dalība ir ne tikai labs ieraksts savā dzīves gājumā, bet sniedz nenovērtējamu pieredzi un savu prasmju attīstīšanu un pilnveidošanu veidā, kas nav pieejams, sēžot universitātes solā, kā arī jaunās iepazīšanās un būšana citā kontinentā ir iespēja ārpus jebkādas konkurences. Uz šīs nots var pabeigt ar problēmjautājumiem, par ko būs nākamā gada Jessup kāzuss – “2024. gada Jessup kāzuss skars nodevējus un blēžus un raisīs jautājumus par politisko runu, bezvalstniecību, tiesībām uz pilsonību un ANO Drošības padomes pilnvaru tvērumu miermīlīgā strīdu risināšanā”.[2]

[1] Vairāk skat. Jessup 2023. Pieejams: www.ilsa.org/jessup-history/jessup-2023/ ;

[2] Jessup 2024. Pieejams: https://www.ilsa.org/jessup-2024/