Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta trešās daļas 20.⁴ punkts paredz, ka pie fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, tiek pieskaitīti izložu un azartspēļu laimesti, ja šā likuma 9. panta pirmās daļas 5. punktā nav noteikts citādi. Savukārt šā likuma 9. panta pirmās daļas 5. punkts noteic, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti izložu un azartspēļu laimesti, ja laimesta (tā vērtības) apmērs (to kopsumma) taksācijas gada laikā nepārsniedz 3000 euro.

Pieteikuma iesniedzējas izskatīšanā apelācijas kārtībā ir administratīvā lieta, kas ierosināta pēc personas pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma atcelšanu. Valsts ieņēmumu dienests konstatēja, ka pieteicējs 2019. un 2020. gada apliekamajā ienākumā nav iekļāvis gūto ienākumu no izložu un azartspēļu laimestiem. Tādējādi ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu veiktas izmaiņas pieteicēja ienākumu deklarācijās un noteikts maksājamais iedzīvotāju ienākuma nodoklis. No pieteikuma izriet, ka administratīvajā lietā ir strīds par to, kā nosakāms ar nodokli apliekamais objekts attiecībā uz laimestiem. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka tai, izskatot konkrēto administratīvo lietu, ir jāpiemēro apstrīdētās normas, kas kopā noteic, ka ar nodokli tiek aplikti izložu un azartspēļu laimesti, kuru kopējais apmērs (to kopsumma) taksācijas gada laikā pārsniedz 3000 euro. Tomēr ar laimesta jēdzienu esot saprotama visa summa, kuru laimēšanas gadījumā spēlētājam izmaksā azartspēles vai izlozes organizētājs, neatkarīgi no spēlētāja iemaksām dalībai spēlē. Tādējādi atbilstoši apstrīdētajām normām varot veidoties arī situācijas, kurās maksājamais nodoklis ir lielāks par laimestu, atņemot izdevumus par dalību spēlē.

Pēc pieteikuma iesniedzējas ieskata, likumdevēja izvēlētie līdzekļi neesot piemēroti apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo atkāpšanās no objektīvā neto principa neesot pamatota, un šādā veidā ienākumi faktiski tiekot aplikti ar nodokli dubultā – par iemaksāto naudu nodoklis jau esot samaksāts, gūstot attiecīgos ienākumus. Tādējādi apstrīdētās normas neatbilstot Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem.

Satversmes tiesa uzaicināja institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu,– Saeimu – līdz 2023. gada 13. septembrim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 2023. gada 13. decembris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.