Lietu izskatīšanas termiņi

Kopumā vērtējot, Latvija ieņem trešo vietu starp ES valstīm ar īsāko lietu izskatīšanas termiņu pirmajā tiesu instancē civillietās, komerclietās, administratīvajās lietās un cita veida lietās. Šādā novērtējumā Latviju apsteidz tikai Igaunija un Dānija.

Latvijas vidējais rādītājs strīdīgo civillietu un komerclietu izskatīšanā pirmajā instancē – 220 dienas (11. vieta ES). Savukārt vērtējot attiecīgo kategoriju lietu izskatīšanu visās trijās tiesu instancēs, Latvija ieņem septīto vietu starp ES valstīm.

Atsevišķi vērtējot administratīvo lietu izskatīšanas termiņu pirmajā tiesu instancē - Latvija ieņem devīto vietu ES, bet, vērtējot izskatīšanas termiņus visās trijās tiesu instancēs - trešajā vietā.

Latvijā ar korupcijas novēršanu saistītas lietas pirmajā instancē tiek izskatītas aptuveni 200 dienās, kas ierindo Latviju astotajā vietā starp ES valstīm. Izteikti ilgāki šādas kategorijas lietu izskatīšanas termiņi ir Slovēnijā – ap 800 dienām.

Aprakstot vispārējo noslogotības līmeni tiesās, ziņojumā norādīts, ka 2021. gadā, salīdzinot ar 2020. gadu, Latvijā ir nedaudz samazinājies tiesās saņemto lietu skaits. Attiecībā uz civillietu un komerclietu skaitu iepretim iedzīvotāju skaitam – Latvijā ir vidēji zema tiesāšanās aktivitāte. Savukārt administratīvo lietu skaita ziņā Latvijā ir trešais zemākais ienākošo lietu skaits Eiropā.

Ziņojumā salīdzināta tiesu vai citu atbildīgo institūciju darba ātrums noteiktu kategoriju lietu izskatīšanā (piemēram, konkurences lietas, elektroniskie sakari, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana u.tml.). Lielākajā daļā minētajās kategorijās Latvija ierindojas starp valstīm ar labākajiem rādītājiem ES valstu vidū.

Tiesu sistēmas kvalitāte

Jau tradicionāli Latvija ir viena no valstīm, kura augsti novērtēta par digitālo risinājumu izmantošanu tiesās un pieejamību tiesas klientiem. Piemēram, Latvija ir ieguvusi vienu no augstākajiem vērtējumiem par tiesu spriedumu pieejamību internetā.

Latvija ir viena no četrām ES valstīm, kura izpildījusi visas prasības, lai nodrošinātu personām ar invaliditāti īpašu kārtību un pieejamību tiesu sistēmai. Attiecībā uz tiesu pielāgošanu un pieejamību personām, kas pakļautas diskriminācijas riskiem un senioriem, Latvija ierindojas starp valstīm ar augstāko tiesu pieejamības līmeni.

Latvija pēc tiesnešu skaita daudzuma uz 100 000 iedzīvotājiem ieņem sesto vietu starp ES valstīm. Viszemākais tiesnešu skaits ir Īrijā un Dānijā. Savukārt Latvija ir viena no pēdējām valstīm ES ar mazāko advokātu skaitu iepretim iedzīvotāju skaitam.

Tiesu neatkarība

Ziņojumā iekļauti jaunākie Eirobarometra pētījumu rezultāti par tiesu neatkarības uztveri uzņēmēju vērtējumā un sabiedrībā kopumā. 2023. gada aptauju (veikta 2023. gada janvārī, respondentu skaits 1018) rezultāti uzrāda krasu iedzīvotāju skaita pieaugumu, kuri nezina atbildi uz jautājumu par to, kā vērtē tiesu sistēmas neatkarību. Proti, ja visos iepriekšējos gados atbildi “nezinu” sniedza ap 13 % aptaujāto (kas atbilst vidējām līmenim daudzās ES dalībvalstīs), tad 2023. gadā šādu atbildi sniedza 32% aptaujāto. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par aptuveni 10% ir samazinājies sabiedrības locekļu īpatsvars, kas situāciju tiesu sistēmas neatkarības nodrošināšanā novērtē pozitīvi (lejupslīde no 53 % uz 42%). Vienlaikus pozitīvas tendences attiecībā pret 2022. gadu šajā gadā iezīmējušas aptaujas par uzņēmēju vērtējumu attiecībā uz tiesu neatkarību – pozitīvs priekšstats ir 42% no uzņēmējiem Latvijā. Eirobarometra pētījumu par Latviju iespējams aplūkot ŠEIT.

2023. gada EK ziņojums par tiesiskumu ES pieejams ŠEIT.