Tiesu efektivitātes stiprināšanas darba grupa secināja, ka tiesu teritoriālā reforma, kas sākās 2014. gadā un ilga desmit gadus, ir bijusi veiksmīga un nepieciešama. Tā uzlabojusi tiesu sistēmas efektivitāti, palielinājusi lietu izskatīšanas ātrumu un tiesu apgabalu līmenī izlīdzinājusi tiesnešu slodzi, tādējādi nospraustie reformas mērķi ir sasniegti. Reforma ir sniegusi arī administratīvos ieguvumus, uzlabojot tiesu resursu sadali un samazinot pārvaldības izmaksas. Tāpat reforma ir veicinājusi jaunu tehnoloģiju un e-pakalpojumu ieviešanu tiesu darbā. 

Savukārt Tiesnešu specializācijas darba grupa sniedza Tieslietu padomei divus ziņojumus – Tiesnešu specializācijas pamatprincipi un zemesgrāmatu lietu specializācija tiesās. Tiesnešu specializācijas pamatprincipu ziņojumu darba grupa izstrādāja ar mērķi sniegt vienotus principus tiesnešu specializācijas noteikšanai, kas ir elastīgi, saprotami, un izmantojami tiesas resursu pārvaldīšanā un tiesas darba efektivitātes celšanā. Darba grupa arī secināja, ka specializācija pa tiesību nozarēm ir objektīvi nepieciešama, un tiesnešu specializācija ir svarīgs instruments tiesvedības kvalitātes un efektivitātes uzlabošanai, jo veicina tiesnešu efektīvāku darbu. Darba grupas vērtējumā tiesnešu specializācija pirmajā instancē būtu jāsaglabā vispārējās jurisdikcijas tiesās, taču būtu jāatļauj tiesnešiem specializāciju karjeras laikā mainīt. Vienlaikus darba grupa kritiski vērtē iniciatīvu nākotnē veidot specializētās tiesas Latvijā.  

Ziņojums par zemesgrāmatu lietu specializāciju tiesās izstrādāts ar mērķi izvērtēt zemesgrāmatu reformas rezultātus un situāciju ar zemesgrāmatu lietām tiesās, kā arī sniegt ieteikumus zemesgrāmatu lietu jautājumu risināšanā. Tiesnešu specializācijas darba grupas ieskatā zemesgrāmatu process ir bezstrīdu process jeb tiesību apsardzības process, kas ir daļa no civilprocesa. Zemesgrāmatu lietu vešana būtu saglabājama kā tiesu varas funkcija un kā viena no tiesu specializācijām civiltiesību nozarē. Tomēr, jāņem vērā, ka zemesgrāmatu tiesnešu skaits var samazināties, tādēļ jāveic kompetenču pārdale. Darba grupa rosina izveidot tiesas jurista amatu, kas palīdzēs pārņemt daļu no zemesgrāmatu tiesnešu darba un atvieglos tiesnešu slodzi. Diskusijas par šiem jautājumiem Tieslietu padomē turpināsies tuvākajās sēdēs, lai rastu piemērotākos risinājumus. 

Tiesu efektivitātes stiprināšanas un Tiesnešu specializācijas darba grupā strādāja tiesneši un tiesu priekšsēdētāji, ģenerālprokurors, tiesu sistēmas institūciju vadītāji un Tieslietu ministrijas pārstāvji. Ar darba grupu ziņojumiem var iepazīties Tieslietu padomes tīmekļvietnes sadaļā „Dokumenti”. 

Tieslietu padome izveidoja komisiju, kas atlasīs Tieslietu akadēmijas direktora amata pretendentus atbilstoši Tieslietu padomes apstiprinātajai atlases kārtībai. Tieslietu akadēmijas direktora amata pretendentu atlases procesā piedalīsies tiesu varas un izpildvaras pārstāvji – Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas kriminālprocesa un tiesvedības koordinācijas nodaļas virsprokurore Inga Niedre, Tieslietu padomes loceklis un Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu nama priekšsēdētājs Guntars Ploriņš, Tieslietu padomes locekle un Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta senatore Rudīte Vīduša, Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Inita Ilgaža un Tiesu administrācijas direktors Andris Munda. 

Papildu informācija:  

Tiesu efektivitātes stiprināšanas un Tiesnešu specializācijas darba grupas tika izveidotas, lai sniegtu ieteikumus tiesu sistēmas efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai un nodrošinātu Tieslietu padomes darbības stratēģijas 2021.–2025. gadam noteikto uzdevumu izpildi.  

Tieslietu akadēmijas likums nosaka, ka Tieslietu akadēmijas direktora amata pretendentu atlasi veic Tieslietu padomes izveidota komisija. Komisijā ietver tiesu varas un izpildvaras pārstāvjus vienādā skaitā.