Sākotnēji var šķist, ka Konvencija par starptautiskajiem pirkuma-pārdevuma līgumiem (turpmāk – CISG)1 un Regula par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (turpmāk – Briseles I bis regula)2 ir ļoti atšķirīgi dokumenti, jo CISG ir starptautiska materiāltiesiska konvencija, bet Briseles I bis regula ir Eiropas civilprocesa pamatakmens. Abiem instrumentiem ir dažādi mērķi un uzdevumi. Divu ļoti atšķirīgu regulējumu jautājumu apvienošana var radīt domstarpības, tomēr šī raksta mērķis ir parādīt mijiedarbību starp šiem tiesību instrumentiem.
Ievads
Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) pastāvīgo judikatūru gan no Eiropas Savienības (turpmāk – ES vai Savienība) tiesību vienveidīgas piemērošanas, gan no vienlīdzības principa prasībām izriet, ka Savienības tiesību normas formulējums, kurā nav nevienas tiešas norādes uz dalībvalstu tiesībām, lai noteiktu tās saturu un piemērošanas jomu, visā Savienībā parasti ir interpretējams autonomi un vienveidīgi saskaņā ar tā ierasto nozīmi ikdienas valodā, ievērojot kontekstu, kādā tas tiek lietots, un ar tiesisko regulējumu, kura daļu tas veido, sasniedzamos mērķus.3
Tā, piemēram, Briseles I bis regulas atsevišķu jēdzienu autonomai interpretācijai var izmantot starptautiskās konvencijas, arī CISG. Pirmkārt, kā paskaidrots tālāk, CISG ir ietekmējis regulas tekstu. Otrkārt, CISG ir spēkā gandrīz visās ES dalībvalstīs. Unificēta jēdzienu interpretācija neatrauj ES tiesības no starptautiskajām tiesībām un vismaz starptautiskajās privāttiesībās rada vienotu un paredzamu izpratni par konkrētiem jēdzieniem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.