Jurista Vārda satura arhīvs

Sannija Matule Vairis Dmitrijevs

žurnāls / Juridiskā literatūra

Dzīvojamo telpu īrei veltīta monogrāfija

29. Oktobris 2024 /NR. 44 (1362)

Dzīvojamo telpu īre ir tēma, kas vienmēr ir bijusi aktuāla un par kuru nekad neizsīkst interese un arī strīdi, tādēļ nav šaubu, ka Tiesu namu aģentūras šoruden izdotajai monogrāfijai "Dzīvojamo telpu īres tiesības: no teorijas līdz praksei"1 lasītāju netrūks. Tās autors ir Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docents, zvērināts advokāts Dr. iur. Ivars Kronis, kurš ar savu pienesumu šajā civiltiesību apakšnozarē ir labi pazīstams arī "Jurista Vārda" lasītājiem. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Zinātne un "Jurista Vārds" tiesu nolēmumos

29. Oktobris 2024 /NR. 44 (1362)

Savulaik kopā ar izcilo Latvijas tiesībzinātnieku Kalvi Torgānu strādājām pie viņa biogrāfiskās grāmatas, un tā bija iespēja diezgan bieži dzirdēt profesora pārdomas arī par zinātnes lomu sabiedrībā un valsts funkcionēšanā un zinātnieku, jo īpaši tiesībnieku, darba novērtējumu. Profesoram par to bija daudz sakāmā, un daļa no tā rada atspulgu dažādās publikācijās un arī atmiņu grāmatā. "Zinātnieks piecreiz vai desmitreiz ...

žurnāls / Intervija

Tiesības uz cieņpilnu nāvi ir līdzvērtīgas citām cilvēktiesībām, bet atstātas bez ievērības

15. Oktobris 2024 /NR. 42 (1360)

Atšķirībā no ienākšanas šajā pasaulē aiziešana no tās ir garantēta ikvienam. Nāve ir ikkatra cilvēka dzīves neatņemama un neizbēgama sastāvdaļa. Līdz pat pēdējai elpai cilvēks ir brīvs lemt un viņam ir tiesības, kuru apjoms netiek iedalīts pēc katram vēl atlikušā dzīves laika. Grūtniecības un dzemdību kontekstā normatīvie akti jo īpaši gādā par cilvēka ienākšanu pasaulē, pēc tam turpinās bērnu tiesību aizsardzības un labāko interešu prioritāte, kam plūdeni seko viss plašais cilvēktiesību un brīvību spektrs visas dzīves laikā. Tomēr realitāte un līdzcilvēki mums apkārt liek uzdot pamatotu jautājumu: vai tiesības, to aizsardzībā un nodrošināšanā iesaistīto izpratne un rīcība patiešām vienlīdz gādā par cilvēku līdz pat viņa pēdējai elpai, un jo īpaši, ja to papildina ļoti grūti un mokoši apstākļi? Kā atklāj saruna ar sabiedriskā labuma organizācijas "Hospiss LV" līdzdibinātāju, valdes locekli un juristi Ilzi Zosuli, tiesības uz cieņpilnu nāvi Latvijā diemžēl vēl nav ieguvušas savu vietu līdzās citām, un tās ir jāizcīna vārda tiešā nozīmē, lai gan šīs tiesības ir tikpat būtiskas kā citas. Šajā intervijā viņa dalās pārdomās, ko praktiski nozīmē iestāties par cilvēku viņa dzīves grūtākajos brīžos, kādēļ pievienojas Valsts kontroles nesen publiskotajiem kritiskajiem secinājumiem par paliatīvās aprūpes sistēmu Latvijā, un izteic priekšlikumus tās pilnveidei. ...

žurnāls / Numura tēma

Medicīnas tiesības skar pilnīgi katru un ļoti tieši

15. Oktobris 2024 /NR. 42 (1360)

Kā tas pamatoti uzsvērts tiesību doktrīnā, jautājumi, kas attiecas uz cilvēku veselību, jo īpaši ārstniecību, skar ikvienu sabiedrības locekli.1 Vienlaikus tie veido arī ļoti sarežģītu savstarpējo tiesību un pienākumu tīklu ar daudziem iesaistītajiem, piemēram, pacienti, viņu tuvinieki, mediķi, ārstniecības iestādes un valsts, kurai ir gan pienākumi regulēt visas šīs attiecības, gan arī konkrēti pienākumi pret katru no uzskaitītajiem. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Tiesnesis un viņa tuvinieki – kurš un par ko atbild

17. Septembris 2024 /NR. 38 (1356)

Pirms dažiem mēnešiem sabiedrībā diezgan plaši tika apspriests gadījums par kādu tiesnesi, kuras virzienā saistībā ar viņas tuviniekiem tika raidītas aizdomas par iespējamu objektivitātes trūkumu lietās par noziegumiem pret valsti. Šīs diskusijas aizsākums bija 21. aprīļa TV raidījums "Nekā personīga", kurā tika stāstīts par vairākiem gadījumiem, kad tiesneši no apcietinājuma atbrīvojuši spiegošanā apsūdzētos un ...

žurnāls / Redaktora sleja

Cik lielas ir izredzes uz valsts palīdzību Satversmes tiesas procesā

20. Augusts 2024 /NR. 34 (1352)

Satversmes tiesa savā judikatūrā ir nostiprinājusi atziņu, ka personas pamattiesību aizsardzība ir viens no demokrātiskas tiesiskas valsts nozīmīgākajiem pienākumiem un tieši no tiesību uz taisnīgu tiesu pienācīgas nodrošināšanas ir atkarīga arī citu pamattiesību aizsardzība.1 Līdz ar to Satversmes 92. pantā nostiprinātās tiesības uz taisnīgu tiesu vienlaikus ir gan pamattiesības, gan arī neaizstājams juridisks instruments, ...

žurnāls / Intervija

ECT tiesnesis Artūrs Kučs: Cilvēktiesības var pastāvēt tikai demokrātiskā sabiedrībā

13. Augusts 2024 /NR. 33 (1351)

Pēc pāris nedēļām, septembra sākumā, darbu Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) sāks no Latvijas ievēlētais tiesnesis Dr. iur. Artūrs Kučs, kurš līdz šim pildīja Satversmes tiesas tiesneša pienākumus. Viņaprāt, ievērojot Latvijas tiesību sistēmas atvērtību starptautiskajām tiesībām un cilvēktiesību aizsardzības standartam, Latvijas konstitucionālajā tiesā gūtā pieredze būs ļoti noderīga arī jaunajā amatā. "Eiropas Cilvēktiesību tiesas loma demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību aizsardzībā šobrīd, kad Eiropā notiek karš un atsevišķas valstis apšauba vērtības, uz kurām balstīta Eiropas Padome un Eiropas Cilvēktiesību konvencija, ir stratēģiski nozīmīgāka nekā jebkad agrāk," uzskata A. Kučs. Pašreizējam ECT tiesnesim no Latvijas Mārtiņam Mitam šī amata pilnvaru termiņš beigsies šā gada 2. septembrī, tādēļ jau 2023. gada vasarā Ministru kabinets izsludināja atklātu konkursu uz ECT tiesneša amatu, meklējot M. Mita pēcteci. Pēc nacionālās atlases procedūras noslēguma Ministru kabinets ar 2024. gada 27. februāra rīkojumu apstiprināja Artūra Kuča, Jāņa Neimaņa un Daigas Rezevskas kandidatūras ECT pastāvīgā tiesneša amatam. Savukārt 2024. gada 16. aprīlī Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja ar absolūto balsu vairākumu ECT tiesneša amatā ievēlēja A. Kuču. Tādējādi viņš ECT nomainīs M. Mitu, kurš turpmāk papildinās Latvijas konstitucionālās tiesas sastāvu – šā gada sākumā Saeima viņu apstiprināja Satversmes tiesas tiesneša amatā, un šos pienākumus M. Mits sāks pildīt pēc darba ECT. Izvērstu sarunu solot vēlāk, kad jaunajā amatā būs aizvadīts kāds laiks, A. Kučs, vēl būdams Latvijā, atbildēja uz dažiem "Jurista Vārda" jautājumiem, daloties pārdomās, ko nozīmējis jau trešo reizi piedalīties konkursā, pretendējot uz ECT tiesneša amatu, un kādas vēl neatrisinātas problēmas izgaismojas cilvēktiesību aizsardzības jomā nacionālajā līmenī. ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Tiesību zinātņu doktoru saime kļuvusi vēl plašāka

23. Jūlijs 2024 /NR. 30 (1348)

Kopš 2023. gada nogales, kad "Jurista Vārdā" tika publicēts pēdējais apskats par jaunajiem tiesību zinātņu doktoriem, veiksmīgi ir aizstāvēti vēl vairāki promocijas darbi. Pēc redakcijas aicinājuma šo darbu autori sniedza informāciju, tajā ietverot gan anotāciju par darbu, gan arī dažus galvenos secinājumus vai atziņas, kas norāda uz izpētes tēmas aktualitāti un rezultātu. Apkopojot saņemto informāciju, šajā materiālā sniegts pārskats par astoņiem jaunākajiem pētījumiem jeb aizstāvētajiem promocijas darbiem tiesību zinātnē, tas ir, no 2023. gada nogales līdz šā gada 21. maijam. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Cik perspektīva ir ģimenes lietu tiesas izveide Latvijā

4. Jūnijs 2024 /NR. 23 (1341)

Lai veicinātu bērnu tiesību aizsardzību, tiesībsargs ir aicinājis likumdevēju un jomas profesionāļus diskutēt par jaunas – ģimenes lietu – tiesas izveidi un ieceri aizvien uztur aktuālu. Šis jautājums aktualizēts gan tiesībsarga ikgadējos ziņojumos Saeimai, tostarp šopavasar, gan arī plašākai juridiskajai sabiedrībai pieteikts pirms gada Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītājas Lailas Grāveres publikācijā "Jurista ...

žurnāls / Redaktora sleja

Kļūdas obligāti nav jāatkārto

28. Maijs 2024 /NR. 22 (1340)

Lai gan šāda prakse bijusi jau iepriekš, tikai šopavasar sabiedriskā medija iecere Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates rīkot krievu valodā ir izraisījusi tik lielu rezonansi sabiedrībā. Par ideju rīkot kandidātu debates krievu valodā jau ir izteikušies ļoti daudzi, bijuši pat piketi, un atkarībā no katra statusa, kompetences vai pilsoniskās pārliecības ir izmantots atbilstošs argumentu un emociju arsenāls. Zīmīgi, ka ...

žurnāls / Informācija

Ar ko noslēgušās pārbaudes Jēkabpils traģēdijas lietā

16. Aprīlis 2024 /NR. 16 (1334)

Pēc 2023. gada 16. aprīļa traģiskās slepkavības Jēkabpilī, kur Leons Rusiņš nogalināja ilgstoši vajātu sievieti, visas kompetentās iestādes veica iekšējās pārbaudes, lai izvērtētu iesaistīto amatpersonu rīcību un iespējamo atbildību notikušajā. Papildus tam arī Tieslietu padomes izveidota darba grupa ir sniegusi savu ziņojumu par tiesu sistēmas darba organizāciju lietās, kas saistītas ar vardarbību ģimenē un draudiem personas dzīvībai vai veselībai, ko iniciēja tieši Jēkabpilī notikušais un kurā tāpēc ir atsauces uz konkrēto gadījumu kā piemēru sistēmiskām problēmām. Tādēļ, balstoties uz šīm iestādēm pieprasīto un publiski pieejamo informāciju, šajā materiālā ir apkopots vairākās pārbaudēs konstatētais. ...

Dina Gailīte, Sannija Matule

žurnāls / Intervija

Cik iesniegumu ir jāuzraksta, lai valsts aizsargātu cilvēka dzīvību?

16. Aprīlis 2024 /NR. 16 (1334)

Šī gada advokātu kopsapulcē 22. martā Zvērinātu advokātu padome paziņoja lēmumu "par īpašiem nopelniem juridiskās palīdzības sniegšanā" piešķirt Advokatūras Goda zīmi zvērinātai advokātei Annai Norei. Plašāka Latvijas sabiedrība advokāti Nori pamanīja 2023. gada 26. aprīļa raidījumā "Kas notiek Latvijā", kur tika iztirzāti neilgi pirms tam, 16. aprīlī, Jēkabpilī notikušās slepkavības apstākļi: pēc divu gadu intensīvas vajāšanas Leons Rusiņš bija nogalinājis savu bijušo dzīvesbiedri viņas mātes un jaunākā dēla klātbūtnē. ...

žurnāls / Intervija

Profesores Valentijas Liholajas mūža darbs, kas veltīts krimināltiesībām

9. Aprīlis 2024 /NR. 15 (1333)

Latvijas Universitātes (turpmāk – LU) Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesore Valentija Liholaja jurisprudencei ir uzticīga jau vairāk nekā 60 gadus, un galvenokārt tie veltīti krimināltiesībām un akadēmiskajam darbam savā Alma Mater. Profesore ir autore un līdzautore daudzām grāmatām salīdzināmajās tiesībās, krimināltiesību vispārīgās un sevišķās daļas jautājumos, arī Krimināllikuma atkārtoti izdoto komentāru līdzautore. Viņas krājumā ir tiesu prakses pētījumi, ļoti daudz publikāciju un referātu dažādās konferencēs, tādēļ pilnīgi pamatoti var sacīt, ka sen vairs nav iespējama krimināltiesību apguve, nesatiekoties ar profesori Liholaju un viņas devumu tiesību zinātnei. Par šo mūža darbu pēc Juridiskās fakultātes priekšlikuma 2023. gadā viņai tika piešķirta arī LU Gada balva par zinātniskās skolas izveidi. Novērtējot profesores ieguldījumu akadēmiskajā un zinātniskajā jomā Latvijas krimināltiesībās, kas tostarp izpaudies vairāk nekā 60 publikācijās mūsu žurnālā, arī "Jurista Vārds" Krimināllikuma 25 gadu jubilejas sakarā vēlas godināt Dr. iur. Valentiju Liholaju. Šim nolūkam iztaujājām profesori, šoreiz vairāk ļaujot ieskatīties arī viņas pašas bagātīgajā dzīves gājumā un atziņās par Latvijas krimināltiesību attīstību. ...

žurnāls / Numura tēma

Likums, kas sabiedrībā un Saeimā vienmēr ir "atvērts"

9. Aprīlis 2024 /NR. 15 (1333)

Šā gada 1. aprīlī apritēja 25 gadi, kopš ir stājies spēkā neatkarīgās Latvijas Republikas Krimināllikums. Tā koncepcijas aizsākumi meklējami jau pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, bet ceļš līdz trešajam lasījumam Saeimā prasīja vairāk nekā septiņus gadus nepārtraukta un ļoti apjomīga darba. Taču patiesībā darbs pie Krimināllikuma tā īsti nekad nav noslēdzies, un savas pastāvēšanas laikā tas pārliecinoši iekļuvis visbiežāk (un vērienīgāk) grozīto likumu topa virsotnē. Spēkā esības laikā, neskaitot pirmo jeb 1999. gadu, nav bijis neviena cita gada, kad likums nebūtu ticis grozīts, un rets ir tas gads, kurā izmaiņas bijušas tikai vienreiz. Tas liek retoriski jautāt: vai Krimināllikums vispār var būt pabeigts? ...

žurnāls / Intervija

Arī tiesību zinātnē ir jānojauc domāšanas un fiziskās barjeras

19. Marts 2024 /NR. 12 (1330)

Ir aizritējis nedaudz vairāk par mēnesi, kopš Rīgas Stradiņa universitātē (turpmāk – RSU) darbu ir sākusi tās jaunizveidotā Sociālo zinātņu fakultāte (turpmāk – SZF), kurā ir apvienotas trīs līdzšinējās – Juridiskā, Komunikācijas un Eiropas studiju – fakultātes. Tās dekāne Ph.D. Karina Palkova iepriekš bijusi RSU Juridiskās fakultātes prodekāne un joprojām ir praktizējoša zvērināta advokāte, un jaunās fakultātes organizatoriskais modelis, attīstības stratēģija un arī ambīcijas lielā mērā ir viņas redzējums par to, kurp un kā turpmāk virzīt tai piederīgo akadēmisko saimi, zinātni un pētniecību. Sarunā ar "Jurista Vārdu" K. Palkova skaidri pauž apņemšanos nojaukt līdz šim ierastās domāšanas un fiziskās barjeras, lai fakultāte kļūtu par sociālo zinātņu ekselences centru pat Baltijas mērogā. Viņasprāt, līdzi laikam ir jāmainās arī tiesību zinātnei, un arī šim virzienam jaunajā modelī ir atvēlēta ievērojama loma. Intervijā K. Palkova atklāj, kā plānots sasniegt šo mērķi un ko prasa šādu pārmaiņu ieviešana un vadība. Interesanti, ka jaunās dekānes pašas dzīves plāns ir sastādīts līdz pat 68 gadu vecumam, bet šā brīža amats tajā nebija ierakstīts. Viņa gan to saredz kā labu iespēju ceļā uz nākamo plāna punktu, nevis novirzīšanos no tā. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Prokuroru priekšraksti joprojām publiski pilnībā nav pieejami

19. Marts 2024 /NR. 12 (1330)

Nesen ir publiskots ģenerālprokurora gadskārtējais ziņojums par pērn paveikto un šī gada darbības prioritātēm. No šī pārskata skaidri izriet, ka arī aizvadītajā gadā apņēmīgi ticis turpināts iepriekš jau uzņemtais kurss, aizvien kāpinot pašā prokuratūrā pabeigto kriminālprocesu skaitu. Nu to jau ir par desmit procentiem vairāk nekā tiesai nodoto krimināllietu. Pārskatā redzams, ka 2023. gadā prokuratūrā kopumā pabeigti 9886 ...

žurnāls / Informācija

Izvērtētas apdrošināšanas jomas aktualitātes

5. Marts 2024 /NR. 10 (1328)

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pagājušonedēļ publiskoja informāciju saistībā ar patērētāju iesniegumiem un sūdzībām, kas tiek saņemtas arvien biežāk un attiecas uz apdrošināšanas pakalpojumiem, no tiem izrietošajiem līgumiem un atteikumiem izmaksāt atlīdzību u.c. PTAC sagatavotajā pārskatā paustais sasaucas ar Latvijas Apdrošinātāju asociācijas ombuda atziņām un secinājumiem, kas izskanēja 20. februārī Biznesa augstskolā "Turība" seminārā par apdrošināšanas nozares izaicinājumiem 2024. gadā. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Interešu pārstāvība demokrātiju stiprina, nevis tai kaitē

27. Februāris 2024 /NR. 9 (1327)

Gadiem ilgās pūles to paveikt un debates par lobēšanas tiesiskā regulējuma nepieciešamību Latvijā 2022. gada 13. oktobrī beidzot noslēdzās ar sekmīgu rezultātu jeb Interešu pārstāvības atklātības likuma pieņemšanu. Šī sarežģītā diskusija tika koncentrēta vien septiņu pantu lakoniskā likumā, kura piemērošanu pilnā apjomā nu ir apsteigusi tam veltīta skaidrojumu un komentāru grāmata. Taču, kā izskanēja tās atvēršanas pasākumā un diskusijā 16. februārī Saeimā, šīs vairāk nekā 400 lappuses joprojām nesniedz galīgās atbildes, bet gan veicina izpratni un turpina diskusiju par interešu pārstāvības procesu Latvijā. Šaubu nav, ka jaunais izdevums kļūs par vērtīgu palīglīdzekli likuma praktiskajā iedzīvināšanā, piedāvājot ļoti daudzpusīga un plaša autoru kolektīva veikumu. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Grāmata, kas aicina uz sarunu

6. Februāris 2024 /NR. 6 (1324)

Janvāra izskaņā Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes Konferenču zālē notika LU Akadēmiskajā apgādā izdotās Dr. iur. Irēnas Barkānes monogrāfijas "Cilvēktiesību nozīme mākslīgā intelekta laikmetā. Privātums, datu aizsardzība un regulējums masveida novērošanas novēršanai" atvēršanas pasākums. Tajā izskanēja ne tikai autores nozīmīgā veikuma augstais novērtējums, bet arī vairākkārt tika uzsvērts, cik ļoti būtiska mūsu tiesību sistēmai ir ikviena latviešu valodā iznākusī juridiskās literatūras grāmata. Jo īpaši par šādu pasaules mēroga tēmu. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Atgriežoties pie sarunas par izmeklēšanas iestādēm

23. Janvāris 2024 /NR. 4 (1322)

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) plānotās reformas iecere atkal ir pavērusi ceļu plašākām debatēm un likusi atgriezties pie Valsts kontroles 2022. gada revīzijas ziņojuma par izmeklēšanas iestādēm Latvijā. Jautājumam par VID reformu pilnībā tika veltīta arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas 10. janvāra sēde. Kā zināms, šobrīd VID sastāvā ir gan nodokļu administrācija, gan muita, gan Nodokļu ...

žurnāls / Redaktora sleja

Tiesībnieki kā konkurenti par Latvijas zinātnes sasniegumu godalgām

9. Janvāris 2024 /NR. 01/02 (1319/1320)

Ar priecīgu ziņu šis gads ir sācies Latvijas tiesību zinātnei – 22 gadu laikā tikai otro reizi ar savu veikumu tā ir iekļuvusi starp Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) konkursa laureātiem par gada nozīmīgākajiem sasniegumiem zinātnē. Vēl vienu reizi par zinātnisko darbu tiesībniekiem šajā konkursā ticis pasniegts LZA prezidenta Atzinības raksts. Tādēļ šāds novērtējums vienlaikus ir gan retums, gan sasniegums visai juristu kopienai. ...

žurnāls / Notikums

Pasniegti Satversmes tiesas apbalvojumi

19. Decembris 2023 /NR. 51/52 (1317/1318)

Par godu Satversmes tiesas 27. gadadienai svinīgā ceremonijā 8. decembrī tiesā tika pasniegti apbalvojumi, lai izceltu tos cilvēkus un viņu īpašos nopelnus, kuri sekmējuši Latvijas kā demokrātiskas tiesiskas valsts attīstību un ilgtspēju. "Viens nav karotājs", atsaucoties uz Satversmes tiesas pirmā priekšsēdētāja Aivara Endziņa reiz pausto, uzrunā klātesošajiem atgādināja pašreizējais tiesas vadītājs Aldis Laviņš. ...

žurnāls / Aptauja

"Jurista Vārda" jubilejas aptauja: par tieslietu sistēmu, populārākajiem autoriem un ieteikumiem žurnāla attīstībai

12. Decembris 2023 /NR. 50 (1316)

Sagaidot šī gada noslēguma un "Jurista Vārda" kā patstāvīga preses izdevuma 20. jubilejas mēnesi – decembri, redakcija novembrī rīkoja lasītāju aptauju "Kopā uz tiesiskuma virsotnēm!". Tajā tika vaicāts respondentu viedoklis gan par svarīgākajiem notikumiem Latvijas tiesiskajā sistēmā pēdējos 20 gados, gan par būtiskākajām šā brīža problēmām un nākotnes izaicinājumiem, gan par lasītājiem nozīmīgām tēmām un autoriem, gan arī ieteikumi "Jurista Vārda" attīstībai. Aptaujas rezultāti liecina, ka daudzos jautājumos respondentu domas un vērtējums sakrīt un arī "Jurista Vārda" lasītājiem ir aktuāli tie paši notikumi, kas ieguvuši plašu rezonansi sabiedrībā kopumā. ...

Sannija Matule, Uldis Krastiņš

žurnāls / Notikums

Svinam "Jurista Vārda" jubileju un jauno juristu panākumus

12. Decembris 2023 /NR. 50 (1316)

Lai gan "Jurista Vārda" aizsākumi ir datējami ar 1995. gada aprīli, tieši pirms 20 gadiem, 2003. gada decembrī, iznāca pirmais žurnāla kā patstāvīga preses izdevuma numurs, ko veidoja autonoma un neatkarīga redakcija. Savukārt 18 no aizvadītajiem 20 gadiem "Jurista Vārds" ir rīkojis studentu pētniecisko darbu konkursu, kura noslēguma svinīgais pasākums jau ilgāku laiku tradicionāli norit gada nogalē. Tādēļ šoreiz ikgadējā konkursa laureātu apbalvošana tika apvienota ar žurnāla jubilejas svinībām, tām izvēloties motīvu "Kopā uz tiesiskuma virsotnēm!". Šim nolūkam 1. decembrī tika izvēlēta arī atbilstoša pasākuma norises vieta – Gaismas pils virsotne jeb Latvijas Nacionālās bibliotēkas Kores zāle. ...

žurnāls / Notikums

Latvijas Zinātņu akadēmijas saimei pievienojies tiesībnieks Jānis Pleps

5. Decembris 2023 /NR. 49 (1315)

Atbilstoši Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) statūtiem par tās locekļiem ievēlē izcilus Latvijas un ārzemju zinātniekus, un viņu pulkam pēc nesenajām LZA rudens pilnsapulces vēlēšanām pievienojušies vairāk nekā divdesmit jauni locekļi. Starp LZA saimes jaunpienācējiem ir arī viens tiesību zinātnieks – Senāta Administratīvo lietu departamenta senators, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents Dr. iur. Jānis Pleps ir ievēlēts par LZA korespondētājlocekli. ...

Sannija Matule, Linda Lielbriede

žurnāls / Numura tēma

Noziedzīgi iegūtas mantas legalizācijas novēršana: normatīvās un praktiskās aktualitātes

14. Novembris 2023 /NR. 46/47 (1312/1313)

"Jurista Vārda" ikgadējo grāmatžurnālu sērijā ir jauns papildinājums, un šoreiz tas veltīts ļoti daudzpusīgai un sarežģītai, juridisku izaicinājumu pilnai tēmai – noziedzīgi iegūtas mantas legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas normatīvajām un praktiskajām aktualitātēm. 30 autori 150 žurnāla lappusēs katrs savas raksta tēmas ietvaros dalās pieredzē un pārdomās, sniedz atbildes un uzdod jaunus jautājumus, tādējādi atklājot, ka pat šis apjomīgais izdevums līdzšinējām diskusijām liek ne punktu, bet tikai komatu. ...

žurnāls / Notikums

Profesore Sanita Osipova – atkal tiesnese

10. Oktobris 2023 /NR. 41 (1307)

Kopš pagājušā gada oktobra Saeima jau vairākkārt ir lēmusi par Augstākās tiesas sastāva papildinājumu. Taču pretēji iepriekšējo triju kandidātu – Ermīna Darapoļska, Erlena Kalniņa un Jāņa Plepa – apstiprināšanai Augstākās tiesas tiesneša amatā, par ko parlamentārieši lēma vienbalsīgi un bez diskusijām, profesores Sanitas Osipovas kandidatūra jau atkal tika plaši apspriesta 5. oktobra Saeimas plenārsēdē, un arī viedoklis par viņas apstiprināšanu Augstākās tiesas tiesneša amatā krasi dalījās – "par" bija 51 deputāta balss, "pret" – 41 un vēl divi atturējās. Tie, kas sekoja līdzi plenārsēdes debatēm, skaidri varēja saklausīt iebilstošo parlamentāriešu pieeju šajā jautājumā – S. Osipova joprojām tika "sodīta" saistībā ar darbu Satversmes tiesā, galvenokārt viņai veltot pārmetumus par "nepareizu" ideoloģiju jeb pārāk liberāliem uzskatiem. ...

Sannija Matule, Linda Lielbriede

žurnāls / Intervija

Ģenerālprokurors: prokurora pieejai un domāšanai ir jābūt tādai pašai kā tiesnesim

26. Septembris 2023 /NR. 39 (1305)

Ģenerālprokurors Juris Stukāns šajā amatā ir jau vairāk nekā trīs gadus – kopš 2020. gada 12. jūlija, un šajā statusā šī ir viņa pirmā intervija "Jurista Vārdā". Viņš bija viens no astoņiem šī amata kandidātiem un kā toreizējais Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs guva vienbalsīgu Saeimas deputātu atbalstu. Savā Prokuratūras darbības attīstības koncepcijā, kas tika gatavota, kandidējot uz ģenerālprokurora amatu, J. Stukāns norādīja, ka "Latvijas prokurori ir milzīgs potenciāls, kuru var vēl efektīvāk un būtiski lietderīgāk pielietot Prokuratūras likumā noteikto mērķu sasniegšanai un uzdevumu izpildei".1 Aizvadīto triju gadu prakse un tās rezultatīvie rādītāji liecina, ka pārmaiņas prokuratūras darbā un struktūrā patiešām ir notikušas, tostarp izgaismojot jaunas tendences un pieeju tajā, kā prokuratūra sevi redz Latvijas tiesiskajā sistēmā. Vairāki šādi jauninājumi ir pārrunāti arī šajā intervijā, un tie skaidri iezīmē virzienu, kurā šobrīd J. Stukāna vadībā ir vērsta Latvijas Republikas prokuratūras attīstība. ...

žurnāls / Numura tēma

Kāda ir prokuratūras loma un funkcijas Latvijas tiesiskajā sistēmā

26. Septembris 2023 /NR. 39 (1305)

Šī tematiskā "Jurista Vārda" iznākšanas diena sakrīt ar Latvijas Republikas prokuratūras pastāvēšanas 33. gadadienu, jo par šīs institūcijas sākumpunktu tiek uzskatīts 1990. gada 26. septembris, kad Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma likumu "Par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā". Tas arī stājās spēkā pieņemšanas dienā. Šo likumu 29 gadus jau ir nomainījis Saeimas pieņemtais Prokuratūras likums. Savas pastāvēšanas laikā un tostarp arī pēdējos pāris gados prokuratūra ir piedzīvojusi daudzas pārmaiņas, un šis "Jurista Vārds" lasītājiem atklāj, kā šī institūcija šodien pati redz savu lomu un funkcijas Latvijas tiesiskajā sistēmā un kādi ir tās izvēlētie mērķi un paņēmieni to sasniegšanai. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Tieslietu jomas grozītie rekordisti

19. Septembris 2023 /NR. 38 (1304)

Pēc vasaras pārtraukuma jau pāris nedēļas Saeima ir atsākusi darbu rudens sesijā, un, kā jau tas šajā laikā ierasts, tās plenārsēžu darba kārtība ir ļoti blīva. Savu izskatīšanas kārtu gaida daudzi likumprojekti, starp tiem arī tieslietu jomai piederīgie. Arī aizvadītās nedēļas plenārsēdē parlamenta redzeslokā bija grozījumi likumā "Par tiesu varu" un Prokuratūras likumā, kā arī Civilprocesa, Kriminālprocesa un Administratīvā ...

žurnāls / Redaktora sleja

Arī žurnālistu darbu var izvērtēt kompetenti, ne tikai tīmeklī

5. Septembris 2023 /NR. 36 (1302)

Tiesībsarga institūcija Latvijas tiesiskajā sistēmā jau tā ir iesakņojusies, ka šķiet – tāda ir bijusi vienmēr, lai gan pirmo tiesībsargu Romānu Apsīti Saeima ievēlēja tikai 2007. gada 1. martā. Savukārt salīdzinoši nesen – 2022. gada 1. martā Latvijā darbu ir sācis vēl viens pilnīgi jauns ombuds, par kuru publiskajā telpā pagaidām vēl maz diskutē. Tas ir Latvijas sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds, un kā ...

žurnāls / Tiesību politika

Uzsākta parakstu vākšana iniciatīvai par tautas vēlētu Valsts prezidentu

15. Augusts 2023 /NR. 33 (1299)

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) 3. augustā parakstu vākšanai tautas nobalsošanas ierosināšanai ir reģistrējusi iniciatīvas grupas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē", kas paredz tautas vēlētu Valsts prezidentu. Saskaņā ar CVK informāciju parakstu vākšana par šo likumprojektu ir sākusies 2023. gada 4. augustā, bet noslēgsies – 2024. gada 3. augustā, un šajā laikā ir jāsavāc 154 241 Latvijas pilsoņa paraksts. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Pakavējoties pie soda noteikšanas principiem

15. Augusts 2023 /NR. 33 (1299)

Diskusijas par sodu politikas jautājumiem vienmēr ir interesējušas sabiedrību. Šī tēma nesaraujami ir saistīta ar soda mērķi, jo likumdevēja noteiktajai un tiesību piemērotāju praktiski īstenotajai sodu politikai būtu jātiecas šo mērķi sasniegt. Latvijas kriminālsodu jomā soda mērķis ar piecām tā komponentēm tiešā tekstā ir formulēts Krimināllikuma 35. pantā un ietver tādus aspektus kā sabiedrības drošības aizsardzība, taisnīguma ...

žurnāls / Informācija

Pieejamas vadlīnijas kvalitatīvas kasācijas sūdzības sagatavošanai

18. Jūlijs 2023 /NR. 29 (1295)

Augstākā tiesa ir izpildījusi iepriekš pausto apņemšanos un nolūkā nodrošināt lietu dalībnieku labāku tiesību aizsardzību ir izstrādājusi vadlīnijas kasācijas sūdzības sagatavošanai. Tās ir brīvi pieejamas ikvienam interesentam. Šie ieteikumi ir izstrādāti atsevišķi kasācijas sūdzībām krimināllietās, civillietās un administratīvajās lietās un ir cieši saistīti ar Senāta iekšējām vadlīnijām kasācijas spriedumu sagatavošanā. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Vai servisa suns ir gaidīts Latvijas tiesās

11. Jūlijs 2023 /NR. 28 (1294)

Nesen publiskajā telpā plašu rezonansi izraisīja incidents, kad lidostā "Rīga" tika atteikta iekāpšana lidmašīnā kādas pasažieres sunim asistentam. Elfas saimniece, kura pārvietojās ratiņkrēslā, tālajā ceļā bija spiesta doties viena. Taču, pateicoties sabiedrības iesaistei – gan dokumentējot šo faktu, gan nekavējoties par to ziņojot sociālajos tīklos un pievēršot tam uzmanību, par šo situāciju acumirklī raisījās ...

žurnāls / Numura tēma

Turpinot domapmaiņu par pašvaldību tiesisko ietvaru

20. Jūnijs 2023 /NR. 25/26 (1291/1292)

Šajā izdevumā publicējam kārtējo materiālu kopu, kas veltīta pašvaldību tematikai un tiesiskajam regulējumam saistībā ar jauno Pašvaldību likumu. Tas stājās spēkā šā gada 1. janvārī, un pirmie likuma skaidrojumi jau tika publicēti 28. marta tematiskajā izdevumā.1 Šonedēļ "Jurista Vārdā" publicētie raksti ir šīs domapmaiņas turpinājums, uz pašvaldībām raugoties no dažādiem skatpunktiem. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Vai prokuroru ētika ir tikai prokuratūras darīšana

20. Jūnijs 2023 /NR. 25/26 (1291/1292)

Pagājušonedēļ publiskajā telpā prokuroru vārds izskanēja vairāku notikumu kontekstā. Viens no tiem bija saistīts ar tiesvedību slepkavības lietā, kur tiesas sēdē tika pieteikts noraidījums prokuroram par viņa sacīto intervijā žurnālam "Klubs". Noraidījuma pieteicēji uzskatīja, ka prokurors esot bijis neobjektīvs un pārkāpis nevainīguma prezumpciju attiecībā uz apsūdzētajiem. Tiesa šo noraidījumu nepieņēma, bet jau ...

žurnāls / Redaktora sleja

Dzīvnieku pasaulē "Jēkabpils gadījums" notiek katru dienu

13. Jūnijs 2023 /NR. 24 (1290)

Šonedēļ aprit jau divi mēneši, kopš Jēkabpilī tika nogalināta varmākas ilgstoši vajāta un biedēta sieviete, kura lūdza valsts palīdzību un aizsardzību, bet to nesaņēma. Visu veidu izmeklēšanas un pārbaudes turpinās, bet tikmēr notikušais ir ieguvis "Jēkabpils gadījuma" zīmogu, ar to saprotot ne tikai pašu slepkavību, bet arī cieši saistītos jautājumus: ko valsts caur savām tiesībaizsardzības institūcijām reāli varēja ...

žurnāls / Informācija

Drīzumā darbu sāks apvienotā Latgales rajona tiesa

6. Jūnijs 2023 /NR. 23 (1289)

Pagājušonedēļ, 30. maijā, Tieslietu padome rakstveida procesā pieņēma lēmumus saistībā ar jaunveidojamo Latgales rajona tiesu, kas darbu sāks jau šā gada 1. jūlijā. Jaunā tiesa veidota, līdzšinējo Daugavpils tiesu pievienojot Rēzeknes tiesai, un saskaņā ar Tieslietu padomes lēmumu tajā strādās 44 tiesneši, bet tiesas pieejamība joprojām tiks nodrošināta Rēzeknē, Balvos, Daugavpilī, Krāslavā, Ludzā un Preiļos. Reorganizācijas ceļā ir plānots paaugstināt tiesu efektivitāti, līdzsvarojot tiesnešu kapacitāti un efektīvi izmantojot citus tiesas resursus, kā arī sekmēt saņemto un izskatīto lietu skaita izlīdzināšanu uz vienu tiesnesi. ...

žurnāls / Numura tēma

Par bērnu tiesībām daudz runāts, taču būtu jāsāk arī aktīvāk darīt

30. Maijs 2023 /NR. 22 (1288)

Ik gadu 1. jūnijā tiek atzīmēta Starptautiskā bērnu aizsardzības diena, tādēļ šonedēļ "Jurista Vārda" saturs galvenokārt orientēts uz bērnu tiesībām. Žurnālā iekļautās tēmas sakrīt ar šā brīža diskusiju aktualitāti arī publiskajā telpā, kur tiek uzdoti pamatoti jautājumi, bet daļa to nav ne atbildēti, ne pienācīgi risināti. Speciālisti, kuru ikdienas darbs saistīts ar bērnu tiesību aizsardzību, mēdz uzsvērt, ka Latvijā daudzi zina un dažādos formātos runā par bērnu tiesībām un to prioritāti, taču praksē tam pienācīga atspulga nav, jo ar reālu un aktīvu rīcību stipri kavējam. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Vai jurista kvalifikācija kļūs par deficītu

16. Maijs 2023 /NR. 20 (1286)

Šajā laikā, kad jau aktīvi notiek gatavošanās nākamajam valsts vienotajam jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenam, kas sagaidāms jūnijā, ir publiskots izvērstāks pārskats par 2023. gada ziemas sesijas pārbaudījumu, iekļaujot apelāciju rezultātus. Līdz ar statistiku dažādos šķērsgriezumos no tā izriet arī vairāki secinājumi par eksāmenu kopumā kopš tā ieviešanas 2021. gadā. Eksāmena komisijas priekšsēdētāja Laila Medina ...

žurnāls / Tiesību prakses komentāri

Arī ECT apstiprina problēmas saskarsmes tiesību īstenošanā Latvijā

25. Aprīlis 2023 /NR. 17 (1283)

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) 2023. gada 13. aprīlī pasludināja spriedumu lietā "E.K. pret Latviju", secinot, ka ir pieļauts iesniedzēja Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 8. pantā garantēto tiesību uz ģimenes dzīves neaizskaramību pārkāpums, jo valsts puse savlaicīgi nav darījusi visu nepieciešamo, lai nodrošinātu sprieduma, ar kuru noteiktas saskarsmes tiesības ar bērnu, izpildi. Šis ECT spriedums vēl nav spēkā, un trīs mēnešu laikā puses var lūgt lietu nodot izskatīšanai Lielajā palātā, taču neatkarīgi no turpmākajiem pavērsieniem jau šobrīd var konstatēt, ka ECT secinājumi par saskarsmes tiesību īstenošanas praksi Latvijā ļoti sasaucas ar tām problēmām, uz kurām jau ilgstoši uzmanība tiek vērsta arī nacionālajā līmenī. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Divas jaunas monogrāfijas latviešu juridiskās literatūras klāstā

25. Aprīlis 2023 /NR. 17 (1283)

Latviešu valodā iznākušajai juridiskajai literatūrai šopavasar pievienojušies divi jauni izdevumi – Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Juridiskās fakultātes dekāna Dr. iur. Jāņa Graša grāmata "Diplomātiskās un konsulārās tiesības" (LiePA, 2023) un zvērinātas advokātes Dr. iur. Jeļenas Alfejevas monogrāfija "Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas tiesiskie aspekti. Latvijas pieredze" (RSU, 2023). Abas grāmatas ietver tēmas, kuras līdz šim nav tik plaši pētītas, tām pilnībā veltot atsevišķu izdevumu, turklāt J. Alfejevas veikums elektroniskā formātā ir brīvi pieejams ikvienam interesentam.1 ...

Dina Gailīte, Sannija Matule

žurnāls / Viedoklis

Priekšvārds profesora Kalvja Torgāna rakstam "Tiesāšanās pret D (KM personā)"

4. Aprīlis 2023 /NR. 14/15 (1280/1281)

Šajā "Jurista Vārdā" tiek publicēts Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesora, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekļa un zvērināta advokāta Kalvja Torgāna dzīves laikā tapušais viņa pēdējais raksts "Tiesāšanās pret D (KM personā)". Šis apjomīgais materiāls ir sagatavots jau pirms trim gadiem, taču bija paredzēts publicēšanai ne ātrāk par brīdi, kad būs stājies spēkā gala noregulējums konkrētā tiesvedībā – pilnsabiedrības "Nacionālā būvkompāniju apvienība" prasībā pret Latvijas Republiku Kultūras ministrijas personā saistībā ar norēķiniem par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību. ...

žurnāls / Tiesību politika

Vadlīnijas iedzīvotāju padomju veidošanai pašvaldībās

28. Marts 2023 /NR. 13 (1279)

Lai nodrošinātu vietējo kopienu iedzīvotāju interešu pārstāvību un pašvaldības teritorijas attīstību, veicinot iedzīvotāju savstarpējo sadarbību un saskaņotu rīcību kopējam labumam, atbilstoši Pašvaldību likuma 58. pantam var izveidot konsultatīvas pašvaldības institūcijas – iedzīvotāju padomes. Tas ir viens no sabiedrības līdzdalības jauninājumiem pašvaldību darbības tiesiskajā regulējumā, kas noteikti ir pelnījis plašāku ievērību. Tādēļ "Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS" sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju ir izstrādājis vadlīnijas iedzīvotāju padomju veidošanai pašvaldībās, kuru saturs ir brīvi pieejams ikvienam interesentam, un tas ir noderīgs palīgmateriāls šīs iespējas īstenošanā.1 ...

Ilze Oša, Sannija Matule

žurnāls / Numura tēma

Jaunais Pašvaldību likums – instruments mūsdienīgai vietējai pārvaldei

28. Marts 2023 /NR. 13 (1279)

Kopš šā gada 1. janvāra ir spēkā jaunais Pašvaldību likums, kas pēc vairāku gadu diskusijām un izstrādes ir aizstājis 1994. gadā pieņemto priekšteci – likumu "Par pašvaldībām". Jaunā likuma mērķis ir nodrošināt demokrātisku, tiesisku, efektīvu, ilgtspējīgu, atklātu un sabiedrībai pieejamu pārvaldi katras pašvaldības administratīvajā teritorijā, kā arī līdzsvarotu pašvaldības pakalpojumu pieejamību. Tādēļ šis likums nešaubīgi ir pelnījis plašāku uzmanību arī "Jurista Vārda" saturā. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Kādi ir administratīvās atbildības sistēmas reformas rezultāti

14. Marts 2023 /NR. 11 (1277)

Oficiālā izdevēja uzturētajā tīmekļa vietnē likumi.lv tiek nodrošināta brīva piekļuve visiem Latvijas Republikas tiesību aktiem, un tās detalizētais meklētājs ar dažu klikšķu palīdzību pagājušās nedēļas vidū uzrādīja, ka Latvijā ir 1684 spēkā esoši likumi (neskaitot to grozījumus, jo tad iegūtais rezultāts pārsniedz 6500). Savukārt likumi.lv kolēģu zināšanas iegūto rezultātu ļauj izpreparēt vēl sīkāk, uzzinot, ka no šiem 1684 ...

žurnāls / Notikums

Senātu papildina vēl viens tiesnesis no zvērinātu advokātu rindām

7. Marts 2023 /NR. 10 (1276)

Vienbalsīgi un bez diskusijām gan Saeimas Juridiskajā komisijā, gan tai sekojošā plenārsēdē ir atbalstīta zvērināta advokāta Ermīna Darapoļska kandidatūra Augstākās tiesas tiesneša amatam. Pēc Saeimas 23. februāra lēmuma par viņa apstiprināšanu tiesneša amatā bez termiņa ierobežojuma E. Darapoļskis turpmāk papildinās Senāta Administratīvo lietu departamenta sastāvu un senatora pienākumus sāks pildīt pēc tiesneša zvēresta došanas Valsts prezidentam. ...

žurnāls / Notikums

Latvijas juriste ievēlēta par Eiropas Padomes Sociālo tiesību komitejas ģenerālziņotāju

28. Februāris 2023 /NR. 9 (1275)

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētā profesore Dr. iur. Kristīne Dupate jau otro termiņu pēc kārtas darbosies Eiropas Padomes Sociālo tiesību komitejā (ESTK), turklāt turpmākos divus gadus to darīs ģenerālziņotājas amatā. Tādējādi viņa joprojām ir vienīgā Latvijas un tikai otrā Baltijas valstu pārstāve šajā komitejā, kopš tā pastāv. Tiesa, lai gan ievēlēta no Latvijas, tas nenozīmē savas valsts interešu pārstāvniecību, jo komitejas locekļi ir neatkarīgo ekspertu statusā, kam vienlīdz objektīvi jāveic 1961. gadā pieņemtās un 1996. gadā pārskatītās Eiropas Sociālās hartas ievērošanas uzraudzība visās 42 dalībvalstīs, kas ratificējušas šo starptautisko līgumu. Tajā skaitā kopš 2013. gada arī Latvija. ...

žurnāls / Tiesību politika

20 secinājumi un ieteikumi neiecietības novēršanai un apkarošanai Latvijā

21. Februāris 2023 /NR. 8 (1274)

Nesen ir noslēdzies pāris gadus ilgušais Eiropas Komisijas līdzfinansētais projekts "Kapacitātes veidošana un izpratnes paaugstināšana neiecietības novēršanai un apkarošanai Latvijā" (Capacity building and awareness rising to prevent and counter intolerance in Latvia – CALDER), kas bija vērsts uz rasisma, ksenofobijas un cita veida diskriminācijas novēršanu un apkarošanu Latvijā. Šis projekts ietvēra vairākas aktivitātes, tostarp arī ekspertu grupas veiktu pētījumu "Naida noziegumi un naida runa. Starptautiskie standarti un Latvijas tiesiskais regulējums un prakse", kas ir noslēdzies ar konkrētiem secinājumiem un priekšlikumiem. Diskusijas veicināšanai nacionālā līmenī ar projekta zinātniskās vadītājas – Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētās profesores Dr. iur. Kristīnes Dupates atsaucību "Jurista Vārda" lasītājiem pētījuma rezultāti tiek piedāvāti arī šī materiāla ietvaros. ...

1

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

29. Oktobris 2024

saturs abonēt

e-žurnāls