Jurista Vārda satura arhīvs

16/07/17 - 16/07/18

žurnāls / Īsziņas

Paredz izraidīt nelegālos imigrantus

9. Janvāris 2018 /NR. 2 (1008)

Saskaņā ar plānu, kuru 3. janvārī apstiprinājusi Izraēlas valdība, no valsts varētu tikt izraidīti 40 000 nelegāli ieceļojušo afrikāņu, starp kuriem pamatā ir eritrejieši un sudānieši. Iedzīvotāju un imigrācijas pārvalde aicina nelegālos imigrantus atgriezties savās valstīs vai doties uz trešajām valstīm, tiem, kuri dosies prom līdz marta beigām, solot izmaksāt 3500 ASV dolārus, kā arī izsniegt aviobiļetes. Pirms Izraēla 2013. gadā pabeidza ...

žurnāls / Īsziņas

Ar likumu vērsīsies pret viltus ziņām

9. Janvāris 2018 /NR. 2 (1008)

Francijas prezidents Emanuels Makrons 3. janvārī paziņoja, ka tiks pieņemts jauns likums, lai cīnītos pret viltus ziņu izplatīšanu internetā priekšvēlēšanu laikā. Prezidenta paziņojums, visticamāk, vērsts pret Krievijas propagandas medijiem RT un "Sputnik". E. Makrons, kurš maijā stājās Francijas prezidenta amatā, iepriekš nodēvējis Krievijas medijus par "ietekmes orgāniem" un "maldinošas propagandas" izplatītājiem. ...

žurnāls / Īsziņas

Pilnveidos valsts pārvaldes atlīdzības sistēmu

9. Janvāris 2018 /NR. 2 (1008)

Lai veicinātu valsts pārvaldes konkurētspēju, Valsts kanceleja ir sagatavojusi grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas 4. janvārī tika izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Lai grozījumi likumā stātos spēkā, tiem jāgūst Ministru kabineta un Saeimas atbalsts. Ņemot vērā jaunākās darba tirgus tendences, ik gadu palielinās vidējās darba samaksas apjoms privātajā sektorā – pērn vidējā mēnešalga ...

žurnāls / Īsziņas

Augstākās tiesas tiesnese devusies pensijā

9. Janvāris 2018 /NR. 2 (1008)

Aizvadītā gada nogalē, 31. decembrī, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnese Ilze Skultāne beidza pildīt tiesneses pienākumus un devās pensijā. I. Skultānes darba stāžs tiesneša amatā ir 33 gadi, tiesneses amata pieredze ir bagāta un daudzpusīga – viņa bijusi rajona tiesnese, Bauskas tiesas priekšsēdētāja, pēc Satversmes tiesas izveidošanas 1996. gadā – pirmā sastāva tiesnese. Kad 2004. gadā pēc Administratīvā procesa ...

žurnāls / Īsziņas

Satversmes tiesā izveidota prakses vieta tiesnešiem

9. Janvāris 2018 /NR. 2 (1008)

Ar 2. janvāri Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Valdis Vazdiķis uz sešiem mēnešiem uzsāka darbu Satversmes tiesā. Viņš pildīs Satversmes tiesas padomnieka amata pienākumus. Tiesnesim būs iespēja papildināt savu pieredzi, padziļināti apgūt Satversmes tiesas procesu, paplašināt zināšanas par Satversmē iekļautajiem principiem un vērtībām, kā arī cilvēktiesību aizsardzības jautājumiem. Satversmes tiesa pagājušā gada 1. septembrī sadarbībā ar Tieslietu ...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija

žurnāls / Tiesību politika

Jaunais regulējums stiprinās klientu interešu aizsardzību ieguldījumu pakalpojumu jomā

9. Janvāris 2018 /NR. 2 (1008)

2018. gada 3. janvārī stājās spēkā finanšu instrumentu jomai saistoši jauni noteikumi, ko paredz Finanšu instrumentu tirgus direktīva 2014/65/EU (MiFID II) un Finanšu instrumentu tirgus regula Nr. 600/2014 (MiFIR). Jauno tiesību aktu galvenais mērķis ir stiprināt to klientu aizsardzību, kuri iegulda līdzekļus vērtspapīros un citos finanšu instrumentos, padarīt Eiropas Savienības finanšu tirgu stabilāku un pārredzamāku, kā arī samazināt sistēmiskos riskus, nodrošināt finanšu tirgu efektivitāti un samazināt to dalībnieku izmaksas. ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

2. Janvāris 2018 /NR. 1 (1007)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Redaktora sleja

2. Janvāris 2018 /NR. 1 (1007)

Tikko kā atvērtas Jaunā gada durvis, un līdz Latvijas valsts simtgadei atlikušas vairs tikai 320 dienas. Žurnāla "Jurista Vārds" redakcija vēl visiem mūsu lasītājiem darbīgu, radošu un laimīgu 2018. gadu! Tāpat kā citi, arī mēs kaļam plānus šim nākamajam darba posmam. Šo gadu esam iecerējuši veltīt diskusijām par Latvijas tiesiskās sistēmas nākotnes būtiskākajiem izaicinājumiem. Labs pamats jau ielikts ar "Jurista Vārda" ...

žurnāls / No citas puses

Darba devēja tiesības prasīt noteiktu darbinieka izskatu

2. Janvāris 2018 /NR. 1 (1007)

Noslēdzot darba līgumu, darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem. Primāri pakļaušanās noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem ir saistīta ar darba veikšanas organizāciju un prasībām darba kvalitātei. Taču tas var aptvert arī citus netieši saistītus jautājumus, kam tomēr ir zināma nozīme darba izpildē, kā darbinieka ārējais izskats, kam, ja vien runa nav par aktieriem un modeļiem, attiecībā uz darba izpildes kvalitāti nav tik lielas nozīmes. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas ievērošana

2. Janvāris 2018 /NR. 1 (1007)

Ja vien privātpersona ir izpildījusi savu pienākumu ievērot likumā noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību, vēršoties ar iesniegumu iestādē, tad tas, ka iestāde, iespējams, nepamatoti atteikusies pēc būtības izskatīt apstrīdēšanas iesniegumu vai vispār uz to nav atbildējusi likumā noteiktajā termiņā, nekādi neietekmē iesniedzēja procesuālās tiesības vērsties tiesā. Ja augstāka iestāde noteiktā termiņā nav reaģējusi, uzskatāms, ka valsts pārvalde ir atteikusies no iespējas labot savas kļūdas, savukārt persona no savas puses ir izdarījusi visu iespējamo, lai lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtība tiktu izmantota. ...

Latvijas Zvērinātu advokātu padome

žurnāls / Informācija

Latvijas Zvērinātu advokātu padomē

2. Janvāris 2018 /NR. 1 (1007)

Informācija par 2017. gada 5. decembrī noteiktajām praktizēšanas vietām jaunuzņemtiem zvērinātiem advokātiem un 19. decembrī Latvijas Zvērinātu advokātu padomes sēdē izskatītajiem jautājumiem. ...

Jānis Baumanis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Personu nereabilitējošie apstākļi kriminālprocesā jeb kriminālprocesuālā dekoherence

2. Janvāris 2018 /NR. 1 (1007)

Kriminālprocess primāri ir valsts instruments, lai konstatētu cilvēka vainīgumu vai nevainīgumu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Kriminālprocesa likums paredz, ka kriminālprocesam pret personu jābeidzas ar šīs personas reabilitēšanu vai nereabilitēšanu. Reabilitēt nozīme atjaunot labo vārdu, labo reputāciju vai atdot kādam tiesības.1 Savukārt nereabilitēšana pēc būtības nozīme personas atzīšanu par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. ...

Iveta Skujiņa, Edgars Tauriņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Informācijas tehnoloģiju drošības incidenti: sagatavoties, atpazīt, ziņot, atrisināt

2. Janvāris 2018 /NR. 1 (1007)

Katru dienu meklējam informāciju, lasām ziņas, sarakstāmies, iepērkamies, izmantojot datorus, viedtālruņus un citas ierīces. Šī ir tikai daļa no tā, kādā veidā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas ir ienākušas mūsu ikdienā. 82 % Eiropas Savienības iedzīvotāju interneta izmantošana ir kļuvusi par svarīgu dzīves daļu. Turklāt mobilie tālruņi ir visbiežāk izmantotā ierīce, lai pieslēgtos internetam.1 Tiešsaiste nodrošina mums iespēju ātrākai un efektīvākai saziņai, tāpēc sabiedrības paļaušanās uz informācijas tehnoloģiju piedāvātajām iespējām tikai pieaug. ...

žurnāls / Tiesību politika

Valsts kontrole rosina diskusiju par racionālu pašvaldību

2. Janvāris 2018 /NR. 1 (1007)

"Saskaramies ar paradoksālu novērojumu – sabiedrība pašvaldībām vairāk uzticas nekā valsts varai, bet vienlaikus par pašvaldību darbu Valsts kontrole saņem ievērojami vairāk sūdzību nekā par valsts institūcijām," secināts vienā no pēdējiem Valsts kontroles 2017. gada veikumiem, ar kuru cerēts rosināt tālāku diskusiju par racionālu pašvaldību izveidi Latvijā. Šim nolūkam aizvadītā gada 13. decembrī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā Valsts kontrole prezentēja savu redzējumu par racionālu pašvaldību darbību un attīstību, kas vērsta uz iedzīvotāju vajadzībām. Šī vīzija jeb Valsts kontroles sagatavotais pārdomu dokuments1 ietver pēdējos piecos gados pašvaldību revīzijās gūtās atziņas un praksē balstītus secinājumus problēmu novēršanai. ...

Ingus Meimers, Kalīne Ozola

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Prasības nodrošināšana pirms vēršanās starptautiskā šķīrējtiesā

2. Janvāris 2018 /NR. 1 (1007)

Latvijas juridiskajā literatūrā1 un tiesu praksē2 ir plaši aplūkots jautājums par prasītāja tiesībām lūgt prasības nodrošinājumu strīdā, kas izskatāms Latvijas vispārējās jurisdikcijas tiesās Civilprocesa likumā3 noteiktajā kārtībā. Tomēr pašmāju literatūrā tikai virspusēji ir aplūkots jautājums par to, vai personai ir tiesības lūgt prasības nodrošinājuma piemērošanu pirms vēršanās ārvalstu šķīrējtiesā ar lūgumu izskatīt strīdu (angļu val. – request for arbitration). ...

Raimonds Apinis

žurnāls / Informācija

Baltijas valstu vienotā tiesu ekspertu reģistra būtība un priekšrocības

2. Janvāris 2018 /NR. 1 (1007)

Baltijas valstu sadarbība tiesu ekspertīzes jomā kalpo par labu piemēru tam, kā valstis var gūt labumu, strādājot kopējam mērķim. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tiesu ekspertīžu iestādes vienmēr ir bijušas aktīvas zināšanu un pieredzes apmaiņā un kopīgu jautājumu risināšanā, kā arī Eiropas Savienības līdzfinansētu projektu īstenošanā. Viens no pēdējiem un spilgtākajiem piemēriem ir Lietuvas vadīts Eiropas Savienības projekts, kura ietvaros tika rīkotas kopīgas Baltijas informācijas tehnoloģiju ekspertu mācības, kas notika Rīgā. Noteikti atzīmējams arī projekts "Atrodi tiesu ekspertu", kas ir Baltijas valstu kopējā iniciatīva tiesu ekspertīzes jomā. ...

žurnāls / Notikums

Izdota Latvijas tiesnešu biogrāfiskā vārdnīca

2. Janvāris 2018 /NR. 1 (1007)

Aizvadītā gada nogalē, 20. decembrī, Rīgas apgabaltiesā tika svinīgi atvērta vēsturnieku Dr. hist. Ērika Jēkabsona un Dr. hist. Valtera Ščerbinska sastādītā un Tiesu administrācijas izdotā Latvijas Republikas neatkarības pirmā perioda tiesnešu biogrāfiskā vārdnīca – "Latvijas tiesneši. Senāts, Tiesu palāta un apgabaltiesas biogrāfijās. 1918-1940", Rīga, 2017, 286 lpp. Izdevums turpina 2007. gadā aizsākto grāmatu sēriju, kurā apkopota informācija par Latvijas tiesu sistēmas darbiniekiem un kurā jau iznākušas vairākas zvērinātu advokātu un zvērinātu notāru biogrāfiskās vārdnīcas. ...

žurnāls / Notikums

Ar filmas “Senatori” pirmizrādi sāk Latvijas Senāta simtgades svinības

2. Janvāris 2018 /NR. 1 (1007)

Tuvo Ziemassvētku noskaņās 19. decembrī kinoteātrī "Splendid Palace" notika Augstākās tiesas veidotās filmas "Senatori" pirmizrāde. Tas ir dokumentāls stāsts par trīsdesmit Latvijas senatoriem, kas lika pamatus Latvijas tiesu sistēmai un pildīja Senāta jeb kasācijas tiesas tiesneša pienākumus Latvijas valsts neatkarības pirmajā posmā no 1918. līdz 1940. gadam. Senāta simtgadei veltīta arī izstāde, kas apskatāma Augstākās tiesas telpās. ...

žurnāls / Īsziņas

Nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu

2. Janvāris 2018 /NR. 1 (1007)

Šogad atvieglojums par apgādībā esošu personu paaugstināsies no 175 eiro uz 200 eiro mēnesī, 2019. gadā uz 230 eiro mēnesī un 2020. gadā uz 250 eiro mēnesī. Turklāt no 2018. gada 1. jūlija iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem papildus jau esošajiem nodokļu atvieglojumiem būs iespēja saņemt atvieglojumus arī par nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir viens vai vairāki bērni atkarībā no tā, kāds ir bērna vecums un vai tas turpina iegūt ...

žurnāls / Īsziņas

Attaisnotie izdevumi

2. Janvāris 2018 /NR. 1 (1007)

Arī turpmāk visiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, būs iespēja atgūt daļu no samaksātā nodokļa par izglītību, ārstniecību, iemaksām pensiju fondos un citiem attaisnotajiem izdevumiem. Galvenās izmaiņas saistītas ar summas apmēru, no kura varēs atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, taču tas faktiski sāks darboties tikai no 2019. gada, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2018. ...

žurnāls / Īsziņas

Neapliekamais minimums pensionāriem

2. Janvāris 2018 /NR. 1 (1007)

Ar šo gadu neapliekamais minimums pensionāriem tiek paaugstināts no 235 eiro mēnesī līdz 250 eiro mēnesī, 2019. gadā uz 270 eiro mēnesī un 2020. gadā – uz 300 eiro mēnesī. ...

žurnāls / Īsziņas

Neapliekamais diferencētais minimums

2. Janvāris 2018 /NR. 1 (1007)

Vienlaicīgi ar minimālā atalgojuma paaugstināšanu būtiski tiek paaugstināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais diferencētais minimums: ar šo gadu tas būs 0–200 eiro robežās un ar katru gadu pieaugs, 2019. gadā sasniedzot 0–230 eiro, bet 2020. gadā sasniedzot 0–250 eiro robežu. Algām līdz 440 eiro (pirms nodokļu nomaksas) neapliekamo minimumu katru gadu piemēros pilnā apmērā (200 eiro 2018. gadā, 230 eiro 2019. gadā un 250 eiro ...

žurnāls / Īsziņas

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

2. Janvāris 2018 /NR. 1 (1007)

Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme tiek palielināta par vienu procentpunktu (0,5 % darba devējam un 0,5 % darbiniekam). Šos ienākumus paredzēts novirzīt pamatbudžetā veselības aprūpes finansēšanai, nodrošinot no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamus veselības aprūpes pakalpojumus tām personām, kas pakļautas veselības apdrošināšanai. Sociālo iemaksu likme šogad būs 35,09 %, no kuriem 24,09 % maksās darba devējs un 11 % ...

žurnāls / Īsziņas

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

2. Janvāris 2018 /NR. 1 (1007)

Lielai daļai darba ņēmēju šogad no algas būs jāmaksā mazāks nodoklis, jo ir ieviesta progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme. Tas nozīmē, ka gada ienākumiem līdz 20 004 eiro tiks piemērota 20 % iedzīvotāju ienākuma likme (līdzšinējo 23 % vietā); ienākumu daļai no 20 004 eiro līdz 55 000 eiro tiks piemērota 23 % likme, savukārt ienākumu daļai, kas pārsniegs 55 000 eiro, noteikta 31,4 % likme. ...

žurnāls / Īsziņas

Nodokļu reforma ieviesīs izmaiņas

2. Janvāris 2018 /NR. 1 (1007)

Nodokļu reforma ar šā gada 1. janvāri ieviesīs vairākas būtiskas izmaiņas. Tas galvenokārt attiecas uz minimālās darba algas paaugstināšanu no 380 eiro uz 430 eiro, kā arī to, kā tiks aprēķināti algas nodokļi – iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, arī iespējas atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par attaisnotajiem izdevumiem. ...

žurnāls / Tiesību politika

Tiesu varas pienākums rīkoties savas reputācijas krīzes gadījumā

2. Janvāris 2018 /NR. 1 (1007)

Vēl pagājušā gada izskaņā kā turpinājums 2017. gada 14. decembra Augstākās tiesas plēnumā tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča tiesnešiem izteiktajam aicinājumam departamentos objektīvi izvērtēt situāciju, kad publiskajā telpā tiek apšaubīta tiesu sistēmas reputācija saistībā ar maksātnespējas procesu tiesvedībām, sekoja 14 Augstākās tiesas tiesnešu parakstīta un Tieslietu padomei adresēta vēstule, kurā uzsvērts, ka, pastāvot tiesu varas reputācijas krīzei, tiesneši nevar būt pasīvi vērotāji un pašas tiesu varas uzdevums būtu iedziļināties situācijā un dot tai atbilstošu vērtējumu. Savukārt 2017. gada 20. decembrī arī Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība izplatīja paziņojumu, norādot: kaut arī biedrība pārstāv tiesnešus, kuru kompetencē nav maksātnespējas lietu izskatīšana, tā piekrīt, ka žurnālistu aktualizētā maksātnespējas lietu problemātika ir radījusi tiesu varas reputācijas krīzi. Līdz ar to biedrība pievienojās Augstākās tiesas tiesnešu vēstulē paustajam, ka šādā situācijā tiesneši nevar būt pasīvi vērotāji, un tādēļ atbalstīja arī kolēģu izteiktos rosinājumus Tieslietu padomei. Turpinājumā – 2017. gada 15. decembra Augstākās tiesas tiesnešu vēstule pilnā tās versijā. Pēc aplēsēm, Tieslietu padome to varētu izskatīt 22. janvāra sēdē. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Tiesības uz klusumu

19. Decembris 2017 /NR. 52 (1006)

Šis ir pēdējais šī gada žurnāls "Jurista Vārds", jau pēc pāris dienām klāt būs Ziemassvētki. Visticamāk, arī Tu, cienījamo lasītāj, gaidi brīdi, kad gada nogales skrējiens beigsies un klāt būs sengaidītais miera mirklis. Kādam tas pienāks caur reliģisku pieredzi, cits priecāsies pie ģimenes svinību galda, vēl kāds izlems beidzot vienkārši nestrādāt un nedarīt arī neko citu. Izvēles iespēju ir daudz. Tomēr līdz Ziemassvētkiem un ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

19. Decembris 2017 /NR. 52 (1006)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

Veronika Sajadova

žurnāls / Jurista vizītkarte

Veronika Sajadova

19. Decembris 2017 /NR. 52 (1006)

žurnāls / Tiesību prakse

Absolūtu aizliegumu likumdevējs var noteikt tikai izņēmuma gadījumos

19. Decembris 2017 /NR. 52 (1006)

2017. gada 24. novembrī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2017-07-01 "Par Izglītības likuma 50. panta 1. punkta, ciktāl tas liedz personai, kura tikusi sodīta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, tiesības strādāt par pedagogu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 106. pantam". Ar šo spriedumu Satversmes tiesa par Satversmes 106. pantam neatbilstošu atzina Izglītības likuma 50. panta 1. punktu, ciktāl tas liedz personai, kura tikusi sodīta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, tiesības strādāt par pedagogu. Apstrīdētā norma par spēkā neesošu atzīstama no 2018. gada 1. jūnija. ...

žurnāls / Tiesību prakse

ECT spriedums lietā “Cuško pret Latviju”

19. Decembris 2017 /NR. 52 (1006)

Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Komiteja trīs tiesnešu sastāvā 2017. gada 7. decembrī pasludinājusi spriedumu lietā "Cuško pret Latviju", atzīstot, ka ir pārkāptas Aigara Cuško tiesības uz lietas savlaicīgu izskatīšanu. Tiesas spriedums1 ir galīgs un nav pārsūdzams. ...

Āris Kakstāns

žurnāls / Informācija

Apšaudē cietušie vēršas tiesā

19. Decembris 2017 /NR. 52 (1006)

Oktobrī Amerikas Savienoto Valstu (ASV) pilsētas Lasvegasas centrā notikušajā mūzikas festivāla apmeklētāju apšaudē mira vairāki desmiti cilvēku, bet vēl vairāki simti cieta gan no šaujamieroču radītajām sekām, gan no pūļa kopējās reakcijas uz ārkārtas situāciju. Nepilna mēneša laikā kopš notikuma ASV mediji jau ziņoja, ka cietušo personu interesēs ir iesniegti prasības pieteikumi tiesā. Pieteikumi vērsti pret viesnīcu un pret pasākuma organizētājiem, kuriem tiek pārmesta pienācīgas drošības nenodrošināšana. ...

Aleksandrs Berezins

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kriminālprocesuālā pamattiesība klusēt: saturs un problemātika

19. Decembris 2017 /NR. 52 (1006)

Personas un valsts kriminālprocesuālās iespējas ir nesamērojamas, it īpaši pirmstiesas kriminālprocesa stadijā, kas nenorit sacīkstes apstākļos. Atšķirībā no aizstāvības kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto amatpersonu rīcībā ir milzīgi valsts resursi, kā arī ievērojams piespiedu metožu un līdzekļu klāsts pierādījumu iegūšanai, no kuriem daļu ir iespēja izmantot arī slepeni. Lai mazinātu šādu procesuālo nelīdzvērtību un tādējādi sekmētu taisnīgu un objektīvu kriminālprocesa norisi, personai, pret kuru notiek process, tiek garantētas tiesības klusēt. Cilvēkam nav pienākuma pierādīt savu nevainīgumu vai jebkādā veidā palīdzēt pret viņu uzsāktā kriminālprocesa izmeklēšanā. ...

Jēkabs Stumbergs

žurnāls / Domu mantojums

Par juristu ētiku

19. Decembris 2017 /NR. 52 (1006)

Raksta pirmpublikācija: Stumbergs J. Par juristu ētiku. Students, 15.02.1935., Nr. 219, 2. lpp. Jēkaba Stumberga portrets no: Veitmanis K., Menģelsons A. Tieslietu ministrijas un tiesu vēsture, 1918–1938. Rīga: Tieslietu ministrija, 1939, 253. lpp. ...

Gatis Bārdiņš

žurnāls / Juristu likteņi

Jēkabs Stumbergs: tautai veltīts mūžs

19. Decembris 2017 /NR. 52 (1006)

Turpinot žurnāla "Jurista Vārds" rakstu sēriju par Latvijas XX gadsimta pirmās puses juristiem, šoreiz lasītāji tiks iepazīstināti ar Jēkabu Stumbergu. J. Stumberga darba mūžs savulaik raksturots kā karjera, kādu Latvijā neviens nav sasniedzis.1 Vispirms viņš bija laukstrādnieks, tad kancelejas ierēdnis, miertiesneša rakstvedis, privātadvokāts, bāriņtiesas sekretārs, vairāku laikrakstu līdzstrādnieks un redaktors, tai skaitā pirmā Latvijas Republikas oficiālā laikraksta "Pagaidu Valdības Vēstnesis" vadītājs. Pēc tam – miertiesnesis, Rīgas apgabaltiesas tiesnesis, šīs tiesas kriminālnodaļas vadītājs un tiesas priekšsēdētāja biedrs.2 Tomēr J. Stumbergs nebija karjerists, kurš visiem spēkiem dzenas pēc augstiem amatiem, lai apmierinātu savu godkāri. Viņam ceļu uz augšu pašķīra izcilas darbaspējas, augstvērtīgs darbs un krietnas rakstura īpašības, kā arī tieksme ar savām zināšanām un darbu kalpot tautai.3 ...

Jautrīte Briede

žurnāls / Vēstules

Vēstules no Ukrainas: Par vārda un piketu brīvību un tās robežām Ukrainā

19. Decembris 2017 /NR. 52 (1006)

Šajā vēstulē padalīšos ar saviem novērojumiem par dažiem notikumiem, kas saistīti ar vārda un piketu brīvību un tās robežām Ukrainā. ...

Ārlietu ministrija

žurnāls / Tiesību politika

Par rīcību ar dokumentiem, kas izriet vai skar Krimas okupāciju: juridiskie aspekti

19. Decembris 2017 /NR. 52 (1006)

Šī gada 7. un 8. decembrī Rīgā Tieslietu ministrijas un Tiesu administrācijas īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta "Justīcija attīstībai" ietvaros norisinājās starptautiska konference "Civilprocess – Latvijas un pārrobežu regulējuma aktuālie problēmjautājumi". Tās ietvaros Mg. iur. Māris Lejnieks, ārlietu ministra Starptautisko un Eiropas tiesību neatkarīgo ekspertu padomes priekšsēdētājs un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors, uzstājās ar priekšlasījumu "Par atsevišķiem Krievijas realizētās Krimas pussalas aneksijas neatzīšanas aspektiem". Papildinot M. Lejnieka pausto viedokli, Ārlietu ministrija vēlas vērst uzmanību uz kārtību, kādu Latvijas valsts pārvalde jau ir noteikusi rīcībai ar dokumentiem, kas izriet vai skar Krimas prettiesisko okupāciju. ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Tiesību zinātnieci ievēlē par Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli

19. Decembris 2017 /NR. 52 (1006)

Šī gada 23. novembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) notika jaunu locekļu vēlēšanas: pilnsapulcē akadēmiķi nobalsoja par vairākiem jauniem īstenajiem locekļiem, korespondētājlocekļiem, ārzemju locekļiem un goda locekļiem. Par LZA korespondētājlocekli kļuvusi arī Satversmes tiesas priekšsēdētāja prof. Ineta Ziemele. ...

žurnāls / Intervija

Jurista pirmais uzdevums ir nebūt neitrālam

19. Decembris 2017 /NR. 52 (1006)

Jau daudzus gadus Latvijas un Lietuvas konstitucionālās tiesas rīko regulāras savstarpējas konferences un apmaiņas vizītes, lai dalītos ar pieredzi un gūtu ieskatu kaimiņvalsts jaunākajā tiesu praksē. Šovasar Latviju apmeklēja Lietuvas Konstitucionālās tiesas tiesneši. Tiesas priekšsēdētājs prof. Dr. iur. Daiņus Žalims sarunā ar "Jurista Vārdu" apskatīja vairākus aktuālākos konstitucionālo tiesību jautājumus Lietuvā. ...

žurnāls / Informācija

Spēja sarunāties un sadarboties kā cilvēktiesību aizsardzības instruments

19. Decembris 2017 /NR. 52 (1006)

Vienlaikus ar ikgadējo tiesībsarga cilvēktiesību un labas pārvaldības konferenci pagājušonedēļ tika atzīmēta arī Latvijas ombuda institūcijas pirmā desmitgade. Šim faktam par godu vairāku dienu konferences pirmā daļa – 13. decembrī Rīgas Latviešu biedrības namā – bija īpaši svinīga un līdztekus daudzajiem viesiem pulcēja arī valsts un dažādu nozaru augstākās amatpersonas īpaši plašā pārstāvniecībā. Gan šajās uzrunās, gan kopumā trīs dienu ilgušajā konferencē daudzkārt izskanēja, ka cilvēktiesību aizsardzība Latvijā, protams, ir senāka par desmit gadiem, taču tieši tiesībsargs šim atbildīgajam uzdevumam ir piešķīris tādu tvērumu un iedibinājis tādus principus, bez kuriem vairs nav iedomājama demokrātiska un tiesiska Latvija. ...

žurnāls / Īsziņas

Atbalsta noteikumus par jurista kvalifikācijas eksāmenu

19. Decembris 2017 /NR. 52 (1006)

Ministru kabineta komiteja 11. decembrī atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto noteikumu projektu par valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena ieviešanu profesionālā maģistra studiju programmās. Nepieciešamība pēc vienota eksāmena ieviešanas saistāma ar augstskolu atšķirīgajām vērtēšanas sistēmām, lai piešķirtu valsts atzītu augstākās izglītības diplomu. Noteikumu projekts nosaka vienotu kārtību kvalifikācijas ...

žurnāls / Īsziņas

Eksperti vērtē paveikto korupcijas novēršanā

19. Decembris 2017 /NR. 52 (1006)

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) no 11. līdz 15. decembrim organizēja Eiropas padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) ekspertu uzņemšanu Latvijā. GRECO ekspertu vizītes mērķis – novērtēt paveikto korupcijas novēršanā un profesionālās godprātības veicināšanā valdības un tiesībsargājošajās iestādēs. Vizītes laikā eksperti tikās ar valsts pārvaldes un tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem, kuru kompetence tiek vērtēta ...

žurnāls / Īsziņas

Iepazīstina diplomātus ar reformām tieslietu sistēmā

19. Decembris 2017 /NR. 52 (1006)

Tieslietu ministrija 13. decembrī rīkoja ikgadējo tikšanos ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vēstniekiem, lai informētu par īstenotajām reformām tiesu, maksātnespējas un komerctiesību jomā, kā arī tieslietu nozares ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā un investīciju piesaistē. Uzrunā vēstniekiem tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs atzina, ka, īstenojot nozīmīgas reformas tieslietās, tiek ņemti vērā ...

žurnāls / Īsziņas

Grozījumi paredz izmaiņas civillietu izskatīšanā

19. Decembris 2017 /NR. 52 (1006)

Saeima 14. decembrī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas civillietu izskatīšanā, lai tiesvedības process būtu kvalitatīvāks, ātrāks un efektīvāks. Plānots, ka likums stāsies spēkā 2018. gada 15. janvārī. Likuma grozījumi paredz paaugstināt prasības summas slieksni lietās, kuras tiek skatītas vienkāršotā procedūrā, kā arī ieviest izmaiņas spriedumu pasludināšanas kārtībā. Likuma ...

žurnāls / Īsziņas

Atkārtoti ievēlēta par departamenta priekšsēdētāju

19. Decembris 2017 /NR. 52 (1006)

Augstākās tiesas plēnumā 14. decembrī par Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāju atkārtoti tika ievēlēta Veronika Krūmiņa. Saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" Augstākās tiesas departamentu priekšsēdētājus ievēlē Augstākās tiesas plēnums. Augstākās tiesas departamentu priekšsēdētāju pilnvaru laiks ir pieci gadi. Nav noteikts ierobežojums, cik termiņus viens tiesnesis var pildīt departamenta priekšsēdētāja pienākumus. ...

žurnāls / Tiesību politika

Tiesībsarga institūcijas pirmās desmitgades bilance

19. Decembris 2017 /NR. 52 (1006)

Tiesībsarga Jura Jansona priekšlasījums1 ombuda institūcijas pirmajai desmitgadei veltītās konferences svinīgajā atklāšanā 2017. gada 13. decembrī. ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

12. Decembris 2017 /NR. 51 (1005)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Kas vainīgs, tas (ne)bailīgs

12. Decembris 2017 /NR. 51 (1005)

Krievijas Federācijas valsts iestādes bija radījušas nekļūdīgu krāpšanas procesu (State directed failsafe system), kura uzdevums bija nodrošināt dopinga kontroles pozitīva rezultāta "izzušanu" (Disappearing Positive Methodology). Šo krāpšanas procesu koordinēti īstenoja Krievijas antidopinga laboratorijas Maskavā un Sočos, Sporta ministrija, Nacionālais sporta centrs un Federālais drošības dienests, turklāt krāpšanas shēmā gan sportisti, ...

Erlens Ernstsons

žurnāls / Jurista vizītkarte

Erlens Ernstsons

12. Decembris 2017 /NR. 51 (1005)

žurnāls / Tiesību prakse

Priekšnoteikumi, kas nosaka atsavinātāja pienākumu atlīdzināt zaudējumu

12. Decembris 2017 /NR. 51 (1005)

Atsavinātājam zaudējumu atlīdzināšanas pienākums rodas, ja tiek konstatēts 1) apslēpts lietas trūkums; 2) trūkumu rašanās laiks (pirms atsavināšanas); 3) to nozīmīgums (sk. Civillikuma 1613. pantu); 4) atsavinātāja ļauns nolūks, kas izpaužas vienā vai vairākos Civillikuma 1620. pantā definētajos veidos – trūkumu noklusēšanā vai arī to noslēpšanā, vai arī apgalvojumā, ka lietai ir zināmas īpašības. Tiesai nav tiesiska pamata paplašināt iepriekšminēto kritēriju loku, aptverot arī cēloniskā sakara izvērtēšanu, jo tādējādi tiesa vienlaikus piemērotu gan vispārīgo, gan speciālo regulējumu zaudējumu atlīdzināšanas izvērtēšanai, kas varētu novest pie atsavinātāja nepamatotas atbrīvošanas no atbildības par atsavinātās lietas trūkumiem. ...

...

10

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

29. Oktobris 2024

saturs abonēt

e-žurnāls