Tiesību nozaru katalogs: Krimināltiesības un process – Jurista Vārds

17/04/23 - 16/04/24 Krimināltiesības un process Tiesu iekārta

žurnāls / Informācija

Ar ko noslēgušās pārbaudes Jēkabpils traģēdijas lietā

16. Aprīlis 2024 /NR. 16 (1334)

Pēc 2023. gada 16. aprīļa traģiskās slepkavības Jēkabpilī, kur Leons Rusiņš nogalināja ilgstoši vajātu sievieti, visas kompetentās iestādes veica iekšējās pārbaudes, lai izvērtētu iesaistīto amatpersonu rīcību un iespējamo atbildību notikušajā. Papildus tam arī Tieslietu padomes izveidota darba grupa ir sniegusi savu ziņojumu par tiesu sistēmas darba organizāciju lietās, kas saistītas ar vardarbību ģimenē un draudiem personas dzīvībai vai veselībai, ko iniciēja tieši Jēkabpilī notikušais un kurā tāpēc ir atsauces uz konkrēto gadījumu kā piemēru sistēmiskām problēmām. Tādēļ, balstoties uz šīm iestādēm pieprasīto un publiski pieejamo informāciju, šajā materiālā ir apkopots vairākās pārbaudēs konstatētais. ...

Dina Gailīte, Sannija Matule

žurnāls / Intervija

Cik iesniegumu ir jāuzraksta, lai valsts aizsargātu cilvēka dzīvību?

16. Aprīlis 2024 /NR. 16 (1334)

Šī gada advokātu kopsapulcē 22. martā Zvērinātu advokātu padome paziņoja lēmumu "par īpašiem nopelniem juridiskās palīdzības sniegšanā" piešķirt Advokatūras Goda zīmi zvērinātai advokātei Annai Norei. Plašāka Latvijas sabiedrība advokāti Nori pamanīja 2023. gada 26. aprīļa raidījumā "Kas notiek Latvijā", kur tika iztirzāti neilgi pirms tam, 16. aprīlī, Jēkabpilī notikušās slepkavības apstākļi: pēc divu gadu intensīvas vajāšanas Leons Rusiņš bija nogalinājis savu bijušo dzīvesbiedri viņas mātes un jaunākā dēla klātbūtnē. ...

Linda Lielbriede

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Soda individualizācijas princips vardarbīgu vai pret personu tās dzimuma dēļ vērstu noziegumu gadījumā

9. Aprīlis 2024 /NR. 15 (1333)

Soda kā sociālās koordinācijas līdzekļa piedraudējums ir neatņemama jebkuras krimināltiesību sistēmas iezīme. Veidojot demokrātisku, mērenu un tiesisku kriminālprocesa norisi, likumdevēja uzdevums ir soda sankcijā salāgot vairākas savstarpēji saistītas komponentes, tostarp apsūdzētā drošību un brīvību, sabiedrības tieksmi pēc miera un kārtības, indivīdu vēlmi pasargāt savu dzīvību, veselību un īpašumu, kā arī cietušā intereses.1 Līdz ar to kriminālsoda esība nav vienīgi utilitāra atriebes fiziskās īstenojamības forma, bet gan no taisnīguma principa atvasināms pienākums.2 Lai šī pienākuma izpilde atbilstu demokrātiskas tiesiskas valsts pamatvērtībām, materiālo krimināltiesību ietvaram ir jāparedz pietiekami plašs tiesisko instrumentu loks tāda soda piespriešanai, kas korespondētu tieši konkrētās personas izdarītajam nodarījumam. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Sodīšanas mērķa esences maiņa Latvijas krimināltiesībās

9. Aprīlis 2024 /NR. 15 (1333)

Kopš brīža, kad sabiedrība atzina nepieciešamību vērsties pret nodarījumiem, kas sasniedz sevišķu bīstamības vai sociāli neakceptējamas rīcības intensitāti, noziedzīga nodarījuma jēdziens ir savijies ar soda institūtu kā reakciju uz šo nevēlamo parādību.1 Gadsimtiem ilgi soda piespriešanas un izpildes process bija valsts sodošās varas akts, raugoties gandarīt aizskarto personu un gūt pelnītu atmaksu par nodarījumu, taču, pieaugot ...

Uldis Krastiņš

žurnāls / Atskatā un darbībā

Krimināllikuma izstrāde un attīstība gadu gaitā: caur atmiņu prizmu

9. Aprīlis 2024 /NR. 15 (1333)

Krimināllikuma tapšana un izveide bija gandrīz astoņus gadus garš un sarežģīts process, tādēļ pateicos žurnāla "Jurista Vārds" redakcijai par uzaicinājumu man kā likuma projekta izveides un tālākās pilnveidošanas tiešajam dalībniekam dalīties par to atmiņās saistībā ar Krimināllikuma spēkā stāšanās 25 gadu jubileju 2024. gada 1. aprīlī. ...

žurnāls / Intervija

Profesores Valentijas Liholajas mūža darbs, kas veltīts krimināltiesībām

9. Aprīlis 2024 /NR. 15 (1333)

Latvijas Universitātes (turpmāk – LU) Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesore Valentija Liholaja jurisprudencei ir uzticīga jau vairāk nekā 60 gadus, un galvenokārt tie veltīti krimināltiesībām un akadēmiskajam darbam savā Alma Mater. Profesore ir autore un līdzautore daudzām grāmatām salīdzināmajās tiesībās, krimināltiesību vispārīgās un sevišķās daļas jautājumos, arī Krimināllikuma atkārtoti izdoto komentāru līdzautore. Viņas krājumā ir tiesu prakses pētījumi, ļoti daudz publikāciju un referātu dažādās konferencēs, tādēļ pilnīgi pamatoti var sacīt, ka sen vairs nav iespējama krimināltiesību apguve, nesatiekoties ar profesori Liholaju un viņas devumu tiesību zinātnei. Par šo mūža darbu pēc Juridiskās fakultātes priekšlikuma 2023. gadā viņai tika piešķirta arī LU Gada balva par zinātniskās skolas izveidi. Novērtējot profesores ieguldījumu akadēmiskajā un zinātniskajā jomā Latvijas krimināltiesībās, kas tostarp izpaudies vairāk nekā 60 publikācijās mūsu žurnālā, arī "Jurista Vārds" Krimināllikuma 25 gadu jubilejas sakarā vēlas godināt Dr. iur. Valentiju Liholaju. Šim nolūkam iztaujājām profesori, šoreiz vairāk ļaujot ieskatīties arī viņas pašas bagātīgajā dzīves gājumā un atziņās par Latvijas krimināltiesību attīstību. ...

žurnāls / Numura tēma

Likums, kas sabiedrībā un Saeimā vienmēr ir "atvērts"

9. Aprīlis 2024 /NR. 15 (1333)

Šā gada 1. aprīlī apritēja 25 gadi, kopš ir stājies spēkā neatkarīgās Latvijas Republikas Krimināllikums. Tā koncepcijas aizsākumi meklējami jau pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, bet ceļš līdz trešajam lasījumam Saeimā prasīja vairāk nekā septiņus gadus nepārtraukta un ļoti apjomīga darba. Taču patiesībā darbs pie Krimināllikuma tā īsti nekad nav noslēdzies, un savas pastāvēšanas laikā tas pārliecinoši iekļuvis visbiežāk (un vērienīgāk) grozīto likumu topa virsotnē. Spēkā esības laikā, neskaitot pirmo jeb 1999. gadu, nav bijis neviena cita gada, kad likums nebūtu ticis grozīts, un rets ir tas gads, kurā izmaiņas bijušas tikai vienreiz. Tas liek retoriski jautāt: vai Krimināllikums vispār var būt pabeigts? ...

žurnāls / Atsaucoties uz publicēto

Turpinot diskusiju par vienošanās procesu, nosacītu notiesāšanu aizstājot ar probācijas uzraudzību

19. Marts 2024 /NR. 12 (1330)

2024. gada 9. janvārī žurnālā "Jurista Vārds" publicēts zvērinātas advokātes Lienes Neimanes raksts "Probācijas uzraudzība nosacītas notiesāšanas vietā: vai būs mazāk vienošanās procesu",1 kurā aplūkoti tādi krimināltiesību nozares jautājumi kā vienošanās process un tā piemērošanā pastāvošā problemātika, nosacīta notiesāšana un probācijas uzraudzība, kā arī plānoto Krimināllikuma grozījumu, nosacītu notiesāšanu ...

Alēns Mickevičs

žurnāls / Tiesību politika

E-lietas ieviešana kriminālprocesā: izvērtējums un perspektīvas

12. Marts 2024 /NR. 11 (1329)

Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 18.1 nodaļa "Lietvedības īpatnības elektroniskajā krimināllietā" stājās spēkā 2021. gada 2. novembrī. Neskatoties uz to, ka nodaļu veido tikai četri panti, neizslēdzot arī citu 2021. gada 7. oktobrī pieņemto grozījumu KPL nozīmi, kas tika vērsti uz KPL pielāgošanu darbam elektroniskajā vidē, ļoti liels darbs tika ieguldīts likumprojekta tapšanas gaitā. Praktiski paralēli notika gan informācijas sistēmu izstrāde, gan izmaiņu KPL definēšana. ...

Armīns Meisters

žurnāls / Tiesību politika

Dažas jaunas un ne tik jaunas idejas tiesas spriešanas efektivitātes uzlabošanai

12. Marts 2024 /NR. 11 (1329)

Kriminālprocesa likums paredz plašas iespējas vienkāršot kriminālprocesu un efektīvi rast krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu. Šīs iespējas prokuratūra un tiesa aktīvi izmanto, tādējādi, varētu rasties priekšstats, ka tiek ietaupīti prokuroru un tiesnešu darba resursi un tos iespējams atvēlēt juridiski sarežģītu un apjomīgu krimināllietu iztiesāšanai. Diemžēl prakse rāda, ka tas nebūt tā nav. Ja vienkāršāku kategoriju lietās prokuratūra un tiesa pamatā nodrošina ātru un efektīvu risinājumu, tad apjomīgu lietu iztiesāšana aizvien ir sarežģīts un darbietilpīgs process, kurā prokuratūra un tiesa sastopas ar nopietniem izaicinājumiem. Šī rakta mērķis ir sniegt praktisku skatījumu uz risinājumiem, kas varētu uzlabot tiesas procesa kvalitāti un vienlaikus rosināt diskusiju par nepieciešamajām pārmaiņām kā normatīvajā regulējumā, tā tiesāšanās kultūrā. ...

Svetlana Beļajeva

žurnāls / Tiesību politika

Lietu svēršana kā tiesu sistēmas nākotnes izaicinājums

12. Marts 2024 /NR. 11 (1329)

Tiesības uz taisnīgu tiesu ir viena no apjomīgākajām cilvēka tiesībām, kas nostiprināta Latvijas Republikas pamatlikumā. Pieejamība tiesai ir viens no taisnīgas tiesas pamatprincipiem, kas mūsu strauji mainīgajā pasaulē vairs nenozīmē tikai iespēju ieiet tiesas namā, bet arī saņemt tiesas pakalpojumus ātri un kvalitatīvi, ekonomiski un praktiski pieņemamā veidā, izmantojot arī informācijas tehnoloģiju piedāvātās iespējas. ...

žurnāls / Tiesību politika

Tieslietu padomes darba grupa: četri virzieni tiesu sistēmas efektivizēšanai

12. Marts 2024 /NR. 11 (1329)

Tieslietu padomes sastāvā ir 15 locekļi, un tās darbs prioritāri ir orientēts uz aktuālo lēmumu pieņemšanu tiesu varas organizācijas un tiesu sistēmas pārvaldības jomā. Neviens no Tieslietu padomes locekļiem atšķirībā no citām valstīm nav deleģēts darbam uz pilnu slodzi, un tas būtiski ietekmē Tieslietu padomes darba organizatoriskos principus un laika resursus, ko iespējams atvēlēt padziļinātām diskusijām un analīzei. Lai ...

Inita Ilgaža, Līga Reinfelde

žurnāls / Tiesību politika

Kā novērtēt tiesu darba efektivitāti

12. Marts 2024 /NR. 11 (1329)

Tiesības uz taisnīgu tiesu ir neapstrīdamas personas pamattiesības, kas ietver vairākus fundamentālus principus – tiesas neatkarību, tiesas pieejamību, efektīvu tiesas procesu. Šī publikācija veltīta jautājumam par tiesu darba efektivitātes praktiskajiem aspektiem, analizējot, vai un kā ir iespējams vērtēt tiesu darba efektivitāti un kāda ir šo rādītāju loma tiesu darba pilnveidē. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesu efektivitāte (laikā un telpā)

12. Marts 2024 /NR. 11 (1329)

Realizējot tiesu pārvaldības un procesuālās reformas, kā gala mērķis, kuru vēlas sasniegt tiesu, likumdevēja un izpildu vara pasaulē, arvien biežāk tiek minēta tiesu efektivitāte. Uz tiesu efektivitāti atsaucas saistībā ar uzņēmēju interesēm, likuma varas realizāciju un valsts attīstību ilgtermiņā.1 Tomēr termina, ar kuru izvēlamies apzīmēt stratēģisku mērķi, izpratne ir ārkārtīgi mainīga laikā un telpā. ...

žurnāls / Numura tēma

Tiesu darba mērīšana: kvalitāte, ātrums, izmaksas

12. Marts 2024 /NR. 11 (1329)

Šis "Jurista Vārds" aicina uz domu apmaiņu par Latvijas tiesu sistēmas efektivitāti. Apstākļos, kad Latvijā sarūk iedzīvotāju skaits un viena krīze seko otrai (Covid pandēmija, Krievijas iebrukums Ukrainā, inflācija utt.), sabiedrības vēlme redzēt publisko līdzekļu taupīgu izlietojumu visās nozarēs, tai skaitā tieslietās, ir īpaši saasināta. Arī Valsts kontrole ir atkārtoti norādījusi, ka laba pārvaldība nozīmē, ka valsts funkcijas tiek īstenotas ne vien kvalitatīvi, bet arī ar vismazāko iespējamo līdzekļu patēriņu. ...

Alfrēds Voroņko, Inese Nikuļceva

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Noziedzīgi iegūti līdzekļi: kā Latvijā piemērot ECT jaunāko spriedumu

5. Marts 2024 /NR. 10 (1328)

Ievads 2023. gada 26. septembrī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) pieņēma spriedumu lietā "Yordanov and Others v. Bulgaria", pieteikuma Nr. 265/17 un 26473/18.1 Spriedumā secināts, ka, lai mantas konfiskācija tiktu uzskatīta par atbilstošu Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 1. protokola 1. pantam, nacionālajām tiesām ir būtiski norādīt ziņas par noziedzīgiem ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Fundamentāla kļūda nodoma un neuzmanības saiknes izpratnē

27. Februāris 2024 /NR. 9 (1327)

Ievads Aptuveni līdz 2013.–2014. gadam krimināltiesību teorijā un praksē valdīja vienprātība par to, ka ceļu satiksmes noteikumus ir iespējams pārkāpt gan tīši, gan aiz neuzmanības, taču pret sekām noziedzīgos nodarījumos pret satiksmes drošību ir iespējama tikai neuzmanība. Vienprātība pastāvēja arī par to, ka kopumā materiāla sastāva noziedzīgi nodarījumi pret satiksmes drošību ir izdarīti aiz neuzmanības. Tomēr tagad ...

žurnāls / Atsaucoties uz publicēto

Vienošanās process un probācijas uzraudzība kā pamatsods nosacītas notiesāšanas vietā

13. Februāris 2024 /NR. 7 (1325)

2024. gada 9. janvārī žurnālā "Jurista Vārds" publicēts zvērinātas advokātes Ph.D. Lienes Neimanes raksts "Probācijas uzraudzība nosacītas notiesāšanas vietā: vai būs mazāk vienošanās procesu"1 (turpmāk – raksts). Rakstā autore analizējusi vienošanos kriminālprocesā, kā arī to, kādu iespaidu uz vienošanos kriminālprocesā atstās atteikšanās no nosacītas notiesāšanas, tās vietā paredzot probācijas uzraudzību kā pamatsodu atbilstoši likumprojektam "Grozījumi Krimināllikumā" Nr. 463/Lp14 (turpmāk – likumprojekts). L. Neimane savā rakstā minējusi vairākus secinājumus un apsvērumus, kam nevar piekrist. ...

Kristīne Ķipēna

žurnāls / Atsaucoties uz publicēto

Kliedējot maldinošus apgalvojumus par probācijas uzraudzību un nosacītu notiesāšanu

13. Februāris 2024 /NR. 7 (1325)

"Jurista Vārda" 2024. gada 9. janvāra laidienā iekļauts Lienes Neimanes raksts "Probācijas uzraudzība nosacītas notiesāšanas vietā: vai būs mazāk vienošanās procesu"1 (turpmāk – raksts). Diemžēl šajā rakstā ir konstatējami maldinoši secinājumi attiecībā uz nosacītas notiesāšanas izpildes kārtību un Valsts probācijas dienesta darbību, tāpēc uzskatu par nepieciešamu šo jautājumu papildus izskaidrot. Šis skaidrojums nekāda veidā neskar rakstā minēto attiecībā uz vienošanās noslēgšanu kriminālprocesā. ...

žurnāls / Tiesību politika

Kāpēc plānots atteikties no nosacītas notiesāšanas

9. Janvāris 2024 /NR. 01/02 (1319/1320)

Rudens sesijas pēdējā darba nedēļā jeb 2023. gada 19. decembra sēdē Saeimas Juridiskā komisija izskatīja divus savstarpēji saistītus Ministru kabineta iesniegtos likumprojektus – "Grozījumi Krimināllikumā" (Nr. 463/Lp14) un "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (Nr. 464/Lp14) un nolēma tos abus konceptuāli atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā. Izmaiņas procesuālajās normās izriet no plānotajiem grozījumiem Krimināllikumā (KL), kur paredzēti ļoti būtiski jauninājumi: pirmkārt, atteikties no brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas, tā vietā ļaujot piemērot pamatsodu – probācijas uzraudzību; otrkārt, reformēt tiesisko regulējumu galīgā soda noteikšanai par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem nolēmumiem. ...

1

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

29. Oktobris 2024

saturs abonēt

e-žurnāls