MEKLĒT ARHĪVĀ
ŽURNĀLS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
JAUNUMI
DOMNĪCA
BIBLIOTĒKA
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
žurnāls / Domu mantojums
23. Oktobris 2018 /NR. 43 (1049)
Latvijas pastāvīgā pārstāvja Tautu Savienībā Kārļa Ducmaņa vēstule ārlietu ministram Kārlim Ulmanim ar ieteikumu sagatavot oficiālu valdības paziņojumu, kurā tiktu izklāstīts Tautu Savienības izveidotās "triju vīru komitejas" labvēlīgais slēdziens – neuzskatīt Latvijas agrārreformu par vācbaltiešu minoritāti diskriminējošu. Šo sūdzību 1925. gadā Tautu Savienībā iesniedza vācbaltu lielgruntnieki, lūdzot Tautu Savienību izlemt, vai minoritāšu aizsardzība attiecas arī uz to saimnieciskajiem īpašumiem un zaudējumu atlīdzību, bez tam arī uz minoritāšu tiesībām piedalīties zemes sadalīšanā un īpašumu iegūšanā. Tika apgalvots, ka agrārā reforma netaisnīgi skārusi tikai baltvācu lielgruntniekus, bet ne latviešus. Latvijas valdības rakstveida atbildi Tautu Savienībai sagatavoja pēc Zigfrīda Annas Meierovica iniciatīvas izveidota komisija, kurā darbojās juristi Kārlis Pauļuks, Fricis Menders un Voldemārs Zāmuels. Valdības pozīcija balstījās uz trim pamata argumentiem: Latvija nav mainījusi savu politiku uz nelabvēlīgāku pret minoritātēm; agrārā reforma ir sociālās nepieciešamības akts, kas ir nosacījums valsts pastāvēšanai; agrārā reforma attiecas uz visiem muižu īpašumiem neatkarīgi no īpašnieku tautības. Savukārt Latvijas valdību agrārās reformas lietā Tautu Savienībā Ženēvā pārstāvēja trīs diplomāti – pastāvīgais pārstāvis Tautu Savienībā K. Ducmanis, sūtnis Lielbritānijā Fridrihs Vesmanis un sūtnis Itālijā Vilis Šūmanis. Tautu Savienības speciāli šai sūdzībai izveidotajā "triju vīru komisijā", kas tiek pieminēta K. Ducmaņa vēstulē un kas, nesaskatot minoritāšu tiesību pārkāpumus, izlēma šo jautājumu slēgt, nevirzot tālāk uz izskatīšanu Tautu Savienībā, ietilpa Francijas ārlietu ministrs Aristids Briāns, Lielbritānijas ārlietu ministrs Ostins Čemberlens un Urugvajas pārstāvis Tautu Savienībā Alberto Guani. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Tiesību politika
23. Oktobris 2018 /NR. 43 (1049)
Otrdien, 16. oktobrī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Tiesu izpildītāju likumā, paredzot jau drīzumā praksē ieviest vairākus būtiskus jauninājumus. To skaitā ir gan jauna amata darbība – mantojamās nereģistrējamās kustamās mantas saraksta sastādīšana, gan izmaiņas attiecībā uz lietu nomenklatūru un glabāšanas termiņiem, kā arī zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedības un statistiskās uzskaites kārtību. Īpaši atzīmējams jauninājums līdzšinējā kārtībā ir attiecināms uz tiesu izpildītāju darba organizēšanu, proti, turpmāk plāno noteikt limitu liela apmēra piedziņas lietu pieņemšanai izpildē, lai samazinātu to koncentrāciju atsevišķu zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedībā. Turpinājumā – izvilkums no likumprojekta1 anotācijas daļas, kurā raksturota pašreizējā situācija un iezīmēts iecerētā regulējuma mērķis un būtība tieši attiecībā uz minēto "griestu" noteikšanu. ...
Pievienot mapei
1 ... 13 14 15 16 17
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
Rubrika
Akadēmiskā dzīve
Aptauja
Atsaucoties uz publicēto
Atskatā un darbībā
Citu pieredze
Diskusija
Domu mantojums
Eiropas telpā
In memoriam
Informācija
Intervija
Juridiskā literatūra
Juristu likteņi
Grāmatas
Īsziņas
Juridiskā darba tirgus
Jurista vizītkarte
Jurists un kultūra
Justīcija attīstībai
Lekcijas
Mūsu autors
Nedēļas jurists
No citas puses
Notikums
Numura tēma
Periodika
Prakses materiāli
Priekšvārds
Redaktora sleja
Skaidrojumi. Viedokļi
Sludinājumi. Reklāma
Studenta Vārds
Tiesību prakse
Tiesību prakses komentāri
Tiesību politika
Vēstules
Viedoklis
Viktorīna
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Tiesību nozare
Administratīvā atbildība
Administratīvās tiesības un proc...
Apdrošināšanas tiesības
Bērna tiesības
Būvniecības tiesības
Cilvēktiesības
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Datu apstrāde
Dzīvnieku aizsardzība
Eiropas tiesības
E-lieta
Enerģētikas tiesības
ES fondi
Fintech
Interešu pārstāvība
Juridiskā tehnika un valoda
Konstitucionālās tiesības
Krimināltiesības un process
Militārās tiesības
Nolēmumu piespiedu izpilde
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...
Pacientu tiesības
Pašvaldību tiesības
Policijas tiesības
Profesionālā ētika
Publiskie iepirkumi
Sankcijas
Sociālās tiesības
Sports un tiesības
Starptautiskās privāttiesības
Starptautiskās tiesības
Tehnoloģijas un mākslīgais intel...
--- Mākslīgais intelekts
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Tiesību teorija, vēsture un filoz...
Tiesu darba organizācija
Tiesu iekārta
Trauksmes celšana
Tūrisma tiesības
Valsts pārvalde
Valsts un baznīca
Vides tiesības
Tiesību prakse
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...
Eiropas Savienības Tiesas nolē...
Satversmes tiesas nolēmumi
Tiesu nolēmumi administratīvaj...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsard...
--- Centrālā vēlēšanu komisij...
Autors
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties