Rakstu arhīvs – Jurista Vārda arhīvs

jaunumi

Valsts prezidents otrreizējai caurlūkošanai Saeimai nosūta likumu “Grozījumi Administratīvās atbildības likumā”

13. Oktobris 2026 • 14:47

2026. gada 13. oktobrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 8. oktobrī pieņemto likumu “Grozījumi Administratīvās atbildības likumā”. ...

Paula Lipe

žurnāls / Numura tēma

Rakstu kopa: brīvības un atbildības robežas digitālajā vidē

13. Oktobris 2026 • NR. 10 (1428)

Daļa mūsu dzīves notiek online. Tur liekam rīta kafiju, smieklīgus kaķu video, ceļojumu fotogrāfijas, dalāmies ar bērnu pirmajiem soļiem un vecāku jubilejām, svētkiem, priekiem un arī bēdām. Digitāli iepazīstamies, sarunājamies, strīdamies un apspriežam notiekošo pasaulē. Digitālā telpa nudien ir vide, kurā dzīvojam līdzās tai dzīvei, kas norisinās ārpus ekrāniem. Dažkārt tiešsaistē runājam un uzvedamies citādi – brīvāk, skaļāk ...

Uldis Krastiņš

žurnāls / Intervija

Noteikumos balstīta starptautiskā kārtība – Latvijas uzdevums ANO Drošības padomē

13. Oktobris 2026 • NR. 10 (1428)

Šī gada 1. janvārī pirmoreiz valsts pastāvēšanas vēsturē Latvija ieguva vietu pie galda t.s. Norvēģijas zālē1 – mūsu valsts ir kļuvusi par Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Drošības padomes (turpmāk – DP) nepastāvīgo locekli uz divu gadu termiņu. Intervijā ar Latvijas vēstnieci ANO Sanitu Pavļutu-Deslandes lasiet, kādēļ Latvijai bija svarīgi izmantot šo iespēju, lai iegūtu tiesības lemt par miera un drošības jautājumiem kopā ar piecām pasaules lielvarām; vai un kādas ir Latvijas intereses daudzpusējā diplomātijā, kā arī vai Latvija pati vienmēr ievēro starptautiskās tiesības. Arī ANO kopumā sagaida lielas pārmaiņas – šogad notiek ANO ģenerālsekretāra atlases un ievēlēšanas procedūra, kura, ļoti iespējams, noslēgsies ar pirmās sievietes ievēlēšanu šajā amatā. Neizbēgami to pavada runas par mūžīgajām problēmām, ar ko saskaras pati ANO, – lielvarām, Otrā pasaules kara uzvarētājām, piešķirtās veto tiesības tiek izmantotas nevis tam, lai pasaule beidzot iegūtu universālu un taisnīgu pārvaldes formu, bet gan lai turpinātu cīņu par varu un ietekmi – gluži kā Vīnes kongresa dienās. Retāk dzirdam par tiem daudzpusējās diplomātijas sasniegumiem, kas strādā, piemēram, ar sociālo progresu un sabiedrības veselības aizsardzību, pateicoties Starptautiskajai darba organizācijai un Pasaules veselības organizācijai, kuras arī ietilpst ANO sistēmā. Jautājot, kādēļ un vai ANO ir svarīga Latvijai, jāatceras, ka Latvijas valsts pastāvēšana nav iedomājama bez starptautisko tiesību ievērošanas. Noteikumos balstīta starptautiskā kārtība ir priekšnosacījums Latvijas valstiskumam un nepārtrauktībai. Mazām valstīm starptautisko tiesību ievērošana ir daļa no valsts drošības. Tāds ir arī Latvijas ārlietu dienesta uzdevums – stiprināt Latvijas drošību un valstiskumu – Latvijas balss ANO DP ir veids, kā to sasniegt. ...

Aigars Strupišs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Apelācija nav otrā pirmā instance: pierādījumu pieņemšanas ierobežojumi civilprocesā apelācijas instancē

13. Oktobris 2026 • NR. 10 (1428)

Raksta mērķis ir uzsākt diskusiju, izskaidrot Civilprocesa likuma 430. panta ceturtās daļas jēgu, tiesu praksē iezīmētos pieļaujamības kritērijus, kā arī riskus, kas rodas, ja izņēmums kļūst par ikdienu. ...

Aija Tuvikene, Olavs Cers

žurnāls / Viedoklis

Tiesas procesuālais atbalsts pusei sacīkstes ietvaros – vai tas ir pietiekami regulēts?

13. Oktobris 2026 • NR. 10 (1428)

Atbilstoši civilprocesa sacīkstes principam pierādījumu iesniegšana un faktisko apstākļu norādīšana galvenokārt ir tieši pušu pienākums, tāpēc aktuāls ir jautājums: kā noteikt robežu starp tiesas pienākumu vadīt procesu un nepieļaujamu vienas puses procesuālu atbalstīšanu? Tāpat būtisks ir jautājums: vai gadījumos, kad tiesas procesuālais atbalsts tiek atzīts kā pieļaujams (piemēram, norādot uz neprecīzi formulētu prasījumu), nebūtu jāpastāv noteiktām vadlīnijām attiecībā uz to, kad un kādā formā šis atbalsts tiek sniegts? Šīs publikācijas mērķis ir aizsākt praktiskajā pieredzē balstītu diskusiju par to, vai nolūkā veicināt uzticību tiesu varai visiem civillietu iztiesāšanā iesaistītajiem nebūtu jāvienojas par to, kad un kāds procesuālais atbalsts ir pieļaujams. ...

Zigmunds Dundurs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pierādījumu iesniegšana apgabaltiesā procesā par noziedzīgi iegūtu mantu: tiesiskais regulējums un prakse

1

13. Oktobris 2026 • NR. 10 (1428)

Raksta mērķis ir analizēt procesuālo regulējumu par pierādījumu iesniegšanu apgabaltiesā un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas praksi Kriminālprocesa likuma 631. panta piektās daļas piemērošanā, noskaidrojot, kā likumā minētie kritēriji tiek piemēroti konkrētajos lēmumos. ...

Baiba Lielkalne

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Maksātnespējas kontroles dienesta transformācija

13. Oktobris 2026 • NR. 10 (1428)

Maksātnespējas kontroles dienesta pirmsākumi meklējami 2002. gadā, kad tika izveidota valsts aģentūra “Maksātnespējas administrācija”. Tās izveides mērķis bija nodrošināt likumīgu, efektīvu un pārskatāmu maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesu norisi, kā arī aizsargāt kreditoru kopuma intereses parādnieka maksātnespējas gadījumā. Vēlāk minētā valsts aģentūra tika pārveidota par tiešās pārvaldes iestādi un 2018. gadā ieguva nosaukumu “Maksātnespējas kontroles dienests”. Savukārt līdz ar nesenajiem grozījumiem normatīvajā regulējumā Maksātnespējas kontroles dienestu ir skārušas būtiskas pārmaiņas, piedzīvojot vēl vienu transformāciju – iestāde ir likvidēta, bet tās funkcijas ir pārdalītas. Šajā rakstā sniegts ieskats dienesta līdzšinējās funkcijās un to jaunajā sadalījumā. ...

Matīss Vaits

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Maksātnespējas likuma grozījumi institucionālo pārmaiņu kontekstā

13. Oktobris 2026 • NR. 10 (1428)

2026. gada 11. jūnijā Saeima pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā1 (turpmāk – MNL), kas izstrādāti, lai saskaņotu MNL regulējumu ar Ministru kabineta rīkojumu par Maksātnespējas kontroles dienesta likvidāciju un tā funkciju nodošanu Tieslietu ministrijai un Tiesu administrācijai.2 Grozījumi ir stājušies spēkā 2026. gada 1. oktobrī, kad abas iestādes pārņēma Maksātnespējas kontroles dienesta funkcijas. Līdzās maksātnespējas jomas institucionālajai reformai ar grozījumiem paplašināta maksātnespējas procesa administratoru (turpmāk – administratori) profesionālās pašpārvaldes loma un pārskatīta administratoru eksaminācijas un kvalifikācijas pilnveides kārtība. Izmaiņas skar arī administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu (turpmāk – uzraugošās personas) disciplinārlietu kārtību. Savukārt, ievērojot Satversmes tiesas atziņas, pārskatīti arī administratoriem un uzraugošajām personām noteiktie amata ieņemšanas ierobežojumi. Šī raksta mērķis ir sniegt ieskatu institucionālo pārmaiņu pamatojumā un pieņemtajos grozījumos, skaidrojot valsts pārvaldes iestāžu un administratoru profesionālās pašpārvaldes turpmāko kompetenci, kā arī izmaiņu nozīmi administratoru un uzraugošo personu darbībā. ...

Kaspars Oļševskis

žurnāls / Viedoklis

Vai dalībnieki var vienoties par jebkādu neproporcionālu dividenžu sadali?

1

13. Oktobris 2026 • NR. 10 (1428)

Komerclikuma 161. panta otrā daļa paredz, ka kapitālsabiedrības dalībnieki var vienoties par citādu dividenžu sadales kārtību, atkāpjoties no proporcionalitātes principa, ja šāda kārtība ir noteikta statūtos. Tomēr likumdevējs nav konkretizējis, cik detalizētam un kādam pēc satura jābūt šādam statūtu regulējumam, lai tas atbilstu likuma prasībām. Tiesu prakse ir sniegusi zināmu skaidrojumu par to, kāds statūtu tvērums nav uzskatāms par pietiekamu, taču jautājums par to, kāda peļņas sadales citādā kārtība ir pieļaujama, joprojām ir neskaidrs. ...

Svetlana Sitņikova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Negodīgas tirdzniecības prakses uzraudzības stiprināšana Eiropas Savienībā un ārpus tās

13. Oktobris 2026 • NR. 10 (1428)

2026. gada 11. martā Eiropas Parlaments un Padome pieņēma Regulu (ES) 2026/697 par sadarbību starp izpildiestādēm, kas nodrošina Direktīvas (ES) 2019/633 prasību izpildi negodīgas tirdzniecības prakses novēršanai starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē1 (turpmāk – Regula 2026/697). 2026. gada 31. martā tā stājās spēkā, un tās piemērošana tiks uzsākta no 2027. gada 10. septembra. Jaunais regulējums stiprina dalībvalstu iestāžu spēju efektīvi sadarboties pārrobežu gadījumos, tādējādi uzlabojot piegādātāju aizsardzību un veicinot godīgu konkurenci visā Eiropas Savienībā (turpmāk – ES). Šī raksta mērķis ir aktualizēt iepriekš publiskoto informāciju par negodīgu tirdzniecības praksi2 pēc Direktīvas 2019/633 par negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē3 (turpmāk – Direktīva 2019/633) stāšanās spēkā, īpašu uzmanību pievēršot pārrobežu pārkāpumiem un starptautiskās sadarbības mehānismiem. Rakstā tiks aplūkoti pārrobežu sadarbības aspekti negodīgas tirdzniecības prakses uzraudzībā, piemērojamās tiesības un jurisdikcijas atšķirības. ...

Sarmīte Ņukša, Samanta Ņukša, Dace Šulmane

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kad “apgrozījums” nav apgrozījums: PVN deklarācijas datu maldinošā lietošana juridiskajā praksē

13. Oktobris 2026 • NR. 10 (1428)

Kopš Covid-19 krīzes ir pagājuši pieci gadi, taču tiesu prakses aktualitātes Senāta Administratīvo lietu departamentā tikai tagad ir sasniegušas daudzas lietas, kas saistītas ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) pieņemtajiem lēmumiem krīzes skartajiem uzņēmumiem granta veidā neizmaksāt vai nepilnīgi izmaksāt apgrozāmo līdzekļu plūsmas kompensācijas. Uzņēmējdarbības vidi vairākus gadus pēc Covid-19 būtiski skāra “iesaldētie” līdzekļi vai neizmaksātās kompensācijas, kas būtiski ietekmējušas uzņēmumu konkurētspēju, nodokļu maksātspēju un izaugsmi. Šajā rakstā autores ilustrē problemātiku, ar ko saskaras daudzi VID klienti: grāmatvedības un juridiskās terminoloģijas lietošanas atšķirības un no tām izrietošo retorisko jautājumu – vai Latvijas uzņēmumu grāmatvedības termini, kas ir viennozīmīgi skaidri un izprotami biznesa un finanšu zinātnē, kļūst sekundāri, ja tos attiecina uz tiesību zinātni un normatīvajos aktos izmantoto terminoloģiju, kur tiesību piemērotāji ir juristi? Rakstā analizēta Latvijas administratīvo tiesu un Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) judikatūras nozīme uzņēmējdarbību regulējošo normatīvo aktu pareizā piemērošanā, kas ar novēlošanos sniegusi taisnīgu risinājumu daudzos administratīvajos strīdos ar VID. ...

Konstantīns Vaivods

žurnāls / Tiesību prakses komentāri

Par diviem patstāvīgiem darba līguma uzteikumiem un uzteikuma atsaukšanu

13. Oktobris 2026 • NR. 10 (1428)

Tiesību piemērotājiem var būt neskaidrība par to, vai juridiski ir pieļaujama situācija, kad vienās un tajās pašās darba tiesiskajās attiecībās ir divi darba līguma uzteikumi. Piemēram, vai darba devējam pēc pirmā darba līguma uzteikuma izsniegšanas darbiniekam laikā, kamēr uzteikuma termiņā darba tiesiskās attiecības vēl nav izbeigušās, ir tiesības izsniegt citu uzteikumu uz atšķirīga pamata no pirmā uzteikuma. Kā šādu situāciju juridiski pareizi kvalificēt? Vai tas būs pirmā uzteikuma atsaukums? Praksē, lai arī reti, tomēr ir iespējamas situācijas, kad rodas nepieciešamība pēc diviem patstāvīgiem darba līguma uzteikumiem. Senāts šogad šādu gadījumu ir risinājis spriedumā lietā Nr. SKC‑53/2026,1 kura argumenti un atziņas izmantoti šajā rakstā. Šī raksta mērķis ir vienotas tiesību normu piemērošanas un vienveidīgas tiesu prakses veicināšanas nolūkā sniegt skaidrojumu ar praktiskiem piemēriem: 1) par diviem patstāvīgiem darba līguma uzteikumiem un 2) par darba devēja uzteikuma atsaukšanu. ...

Iveta Pazare

žurnāls / Tiesību prakses komentāri

Jautiva: akcionāru datu publiskums, pamattiesību robežas un tiesas juridiskā izvēle

13. Oktobris 2026 • NR. 10 (1428)

Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – Tiesa) 2026. gada 3. septembra spriedums lietā C-798/24, Jautiva,1 kas pieņemts pēc Satversmes tiesas lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu lietā par akciju sabiedrību akcionāru personas datu publiskošanu, no pirmā acu uzmetiena varētu šķist vēl viens spriedums pēdējos gados arvien plašākajā personas datu aizsardzības judikatūrā. Tomēr sprieduma nozīme ir plašāka. Tiesa ne vien precizē Direktīvas (ES) 2017/1132 tvērumu un turpina lietā Luxembourg Business Registers aizsākto pieeju personas datu publiskai pieejamībai, bet arī diezgan uzskatāmi parāda robežu starp sabiedriski noderīgu publiskumu un tā juridisko nepieciešamību. Savukārt šī robeža ļauj uzdot jau nedaudz citu jautājumu – cik plaša ir likumdevēja un arī tiesas juridiskās izvēles telpa situācijā, kad vairāki risinājumi var kalpot leģitīmam mērķim, bet atšķirīgi ierobežo pamattiesības? Lietas nozīmi zināmā mērā apliecina arī tās dalībnieku loks. Rakstveida apsvērumus Tiesai iesniedza ne vien pieteikuma iesniedzēji un Latvijas valdība, bet arī Polijas, Somijas, Zviedrijas un Norvēģijas valdības, kā arī Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija. Lai arī no publiski pieejamās informācijas nav iespējams rekonstruēt lietas dalībnieku apsvērumu argumentāciju, tomēr šāds procesa dalībnieku loks uzsver šī jautājuma aktualitāti un nozīmīgumu. ...

Paula Lipe

žurnāls / Mēneša hronika

Mēneša hronika: septembris

13. Oktobris 2026 • NR. 10 (1428)

Aizvadītā mēneša hronikā ir ietverts dažādu likumdošanas un tiesu prakses aktualitāšu apskats. ...

Kristīne Līce

žurnāls / Eseja

Jurists, teksta pratība un Šekspīrs #LaiksLasīt

13. Oktobris 2026 • NR. 10 (1428)

Jurista profesionālā dzīve paiet kopā ar tiesību normām. Un neatkarīgi no tā, vai normas ir rakstītas vai nerakstītas, tās vienmēr būs izteiktas valodā – apbrīnojami dzīvā un tādēļ mainīgā un nenoteiktā sociālā instrumentā, kur teksta jēgu ietekmē konteksts, laikmets un individuālā uztvere. Valodas dabiskā nenoteiktība ietekmē arī tiesību normu – lai gan normas teksts var būt precīzs un nemainīgs, tā jēgas noskaidrošana un attiecināšana uz konkrēto situāciju nav reducējama uz mehānisku teksta nolasīšanu, un starp tekstu un tā piemērošanu ir vieta atbildīgai interpretācijai. Šī eseja ir par lasīšanu kā pastāvīgu treniņu prasmei cienīt tekstu, nekalpojot burtam, un prasmei atpazīt interpretācijas iespējas, neaizmirstot par teksta jēgas un mērķa nospraustajām robežām. ...

Dina Gailīte

žurnāls / Redaktora sleja

“Jurista Vārds”: dabīgā intelekta produkts

13. Oktobris 2026 • NR. 10 (1428)

Septembra nogalē Rīgā pulcējās Latvijas juristi, lai saprastu, kā savā darbā izmantot mākslīgā intelekta (MI) rīkus, un vienlaikus arī dikutētu par ietekmi, ko uz jurista profesiju atstās šī tehnoloģiskā inovācija. Tai skaitā, uzdodot sev nepatīkamo jautājumu – vai MI revolūcija nenozīmē jurista profesijas beigas? Konferences dalībnieki ne vien iepazinās ar dažādu izstrādātāju piedāvātajiem MI rīkiem, bet arī dalījās pieredzē, ...

Kristīne Dupate

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kas ir naida runa

13. Oktobris 2026 • NR. 10 (1428)

1. Priekšvārds Sabiedrībā tiek runāts gan par naida runas plašo izplatību, gan arī par “it kā” vārda brīvības ierobežošanu, līdz ar to šī raksta galvenais mērķis ir skaidrot, kas ir naida runa un kas ir pieļaujama vārda brīvības tiesību izmantošana. Tāpat rakstā tiks apskatīts jautājums par problēmām attiecībā uz naida runas identificēšanu un sodīšanu par to. Rakstā ir sniegtas tikai dažas atsauces uz normatīvajiem aktiem ...

Matīss Malojlo, Laura Lapiņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Naida runa un atbildības robežas

13. Oktobris 2026 • NR. 10 (1428)

Šī raksta mērķis ir analizēt naida runas izpausmes internetā, atšķirīgos aizsardzības un atbildības līmeņus, kā arī Latvijas tiesiskā regulējuma atbilstību starptautisko cilvēktiesību standartiem. ...

Reinis Markvarts

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Goda un cieņas aizsardzība internetā: Senāta un Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse

13. Oktobris 2026 • NR. 10 (1428)

Mūsdienās internets ir kļuvis par vienu no vārda brīvības īstenošanas pamatlīdzekļiem. Taču, ja šīs iespējas izmantotas pavirši vai negodprātīgi, internetā publiskota informācija var radīt kaitējumu, tostarp aizskart citu personu godu un cieņu jeb reputāciju. Kā norādījusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT), internets atšķiras no drukātās preses, jo īpaši attiecībā uz iespējām uzglabāt un pārraidīt informāciju, un tā saturs īpaši apdraud citu personu tiesības un brīvības. Tāpēc noteikumi, kas reglamentē materiālu izplatīšanu internetā, ir jāpielāgo atbilstoši šīs tehnoloģijas īpašajām iezīmēm.1 Šajā rakstā sniegts ieskats dažos Senāta un ECT praksē risinātos jautājumos, kas attiecas uz šiem pielāgojumiem. ...

Artūrs Kučs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vēlēšanu tiesības: dezinformācijas ietekme uz Eiropas Cilvēktiesību konvencijas aizsardzības tvērumu un valsts pienākumiem

13. Oktobris 2026 • NR. 10 (1428)

Krievijas agresija Ukrainā un izvērstās hibrīdkara aktivitātes Eiropā ir radījušas izaicinājumus pamattiesībām, tostarp vārda brīvībai un tiesībām uz brīvām vēlēšanām. Arvien biežāk sastopamies ar situācijām, kad kiberuzbrukumi un dezinformācijas kampaņas tiek izmantotas kā instruments, lai ietekmētu sabiedrības diskusiju un grautu uzticību demokrātijai un tās institūcijām. Tieši tiesības uz brīvām vēlēšanām nodrošina iespēju ikvienam pilsonim brīvi paust savu gribu, vēlēšanās izvēloties tautas priekšstāvjus, un garantē parlamenta leģitimitāti. Demokrātija nevar funkcionēt bez brīvām vēlēšanām. Tādēļ dezinformācijas kampaņas tiek izmantotas kā ierocis, lai ietekmētu vēlēšanas, sagrozītu realitāti un polarizētu sabiedrību. ...

Zanda Dāvida

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Digitālo pakalpojumu akta pieeja nelikumīga satura apkarošanai: vai ir pienācis pārmaiņu laiks

13. Oktobris 2026 • NR. 10 (1428)

Ievads Paldies žurnāla “Jurista Vārds” tieslietu redaktorei Paulai Lipei par uzaicinājumu sagatavot publikāciju žurnāla tematiskajai rakstu kopai par atbildību digitālajā vidē. Kad saņēmu aicinājumu, biju priecīga, ka beidzot kāds mani pamudina atrast laiku tam, par ko es visu laiku domāju. Man ir tik daudz ko teikt par šo tematu, bet, ņemot vērā pētījumu rakstīšanas pieredzi, sākotnēji plānoju rakstu specializēt ar konkrētu ...

Viktorija Soņeca, Elizabete Fiļipoviča

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Digitālā pilsonība MI laikmetā

13. Oktobris 2026 • NR. 10 (1428)

I. Ievads Mākslīgā intelekta (turpmāk – MI) attīstība ievērojami paplašinājusi iespējas radīt un pārveidot tekstu, attēlus, audio un video. Vienlaikus tādējādi tiek apgrūtināta satura autentiskuma novērtēšana un radīti jauni riski privātumam, cieņai, reputācijai un līdzdalībai digitālajā vidē. Šādos apstākļos ar prasmi atpazīt iespējamu manipulāciju vien nepietiek – personai jāapzinās un jāpārzina gan savas tiesības, gan ...

Lauris Linabergs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Privātuma robežas digitālajā vidē: personas datu, attēlu un citas informācijas publicēšana un pārpublicēšana

13. Oktobris 2026 • NR. 10 (1428)

1. Tiesiskais ietvars – no attēla līdz personas datiem – Eiropā Personas attēla, personas datu un citas ar fizisku personu saistītas informācijas publicēšanas un izmantošanas tiesiskais regulējums Eiropā nav veidots kā vienota un izolēta tiesību norma, kas noteiktu precīzas attēla apstrādes robežas. Šis jautājums atrodas vairāku pamattiesību un tās konkretizējošu nozaru speciālu tiesību normu krustpunktā. Tādēļ, vērtējot ...

Paula Lipe

žurnāls / Informācija

Par Latviju Eiropā: divas dienas Eiropas Savienības Tiesā

13. Oktobris 2026 • NR. 10 (1428)

8. un 9. septembrī Tieslietu ministrijas un VSIA “Latvijas Vēstnesis” pārstāvji darba vizītē apmeklēja Eiropas Savienības Tiesu (EST) Luksemburgā. Divu dienu programma bija veltīta Latvijas vietai Eiropas Savienības (ES) tiesību telpā – Latvijas tiesu dialogam ar EST, valsts pārvaldes spējai laikus identificēt ES tiesību jautājumus, sabiedrības tiesībpratībai un juridiskās informācijas pieejamībai. Vizītes noslēgumā delegācija klātienē sekoja arī tiesas sēdei Latvijas lietā C-309/25 Enefit Green un Utilitas Wind. ...

Edīte Brikmane

žurnāls / Informācija

Ko atklāj otrais Latvijas iedzīvotāju tiesībpratības mērījums

13. Oktobris 2026 • NR. 10 (1428)

Septembrī oficiālais izdevējs “Latvijas Vēstnesis” nāca klajā ar jaunākajiem Latvijas iedzīvotāju tiesībpratības mērījuma rezultātiem. Aptauja pēc gada pārtraukuma tika veikta atkārtoti, iegūstot salīdzināmus datus, kā iedzīvotāji vērtē pieejamo valsts informāciju par tiesībām un rīcību krīzes situācijās – vai to ir viegli atrast un saprast. ...

Jurista Vārds

žurnāls / Notikums

Juristi pulcējas uz konferenci par mākslīgo intelektu

13. Oktobris 2026 • NR. 10 (1428)

29. septembrī Rīgā notika konference “MIRKLIS juristiem 2026. Mākslīgā intelekta rīki. Konference lietpratības un informācijas sniegšanai”, kas pulcēja vairāk nekā 230 dalībniekus. ...

Uldis Krastiņš

žurnāls / Informācija

Nedēļas notikumu apskats: 5.–9. oktobris

12. Oktobris 2026 • 13:25

Šajā apskatā apkopotas likumdošanas un tiesu prakses aktualitātes par laika posmu no 2026. gada 5. līdz 9. oktobrim. ...

Augstākā tiesa

jaunumi

Senāts aptur tiesvedību un apstrīd Satversmes tiesā normu, kas paredz pārskatīt spēkā stājušos tiesas nolēmumu

12. Oktobris 2026 • 11:48

Senāta Krimināllietu departaments ir apturējis tiesvedību kriminālprocesā, kurā iesniegts pieteikums par noziedzīgi iegūtas mantas piederību, un vērsies ar pieteikumu Satversmes tiesā par likumdevēja pieņemtā Kriminālprocesa likuma pārejas noteikuma atbilstību Satversmei. ...

#TEIRDARBS

Tieslietu ministrija aicina savai komandai pievienoties Maksātnespējas kontroles departamenta Uzraudzības nodaļas juristu Pieteikšanās līdz: 25.10.2026.

#TEIRDARBS

Tieslietu ministrija aicina savai komandai pievienoties Maksātnespējas kontroles departamenta Administratoru amata darbības nodrošināšanas nodaļas juristu Pieteikšanās līdz: 25.10.2026.

Augstākā tiesa

jaunumi

Senāts lūdz Eiropas Savienības Tiesai skaidrot vides informācijas jēdziena saturu

8. Oktobris 2026 • 16:17

Senāta Administratīvo lietu departamenta senatoru kolēģija ir apturējusi tiesvedību administratīvajā lietā par pienākuma uzlikšanu VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” pārtraukt publicēt pieteicējas iesniegto informāciju tīmekļa vietnē, jo lietas izspriešanai ir nepieciešams saņemt prejudiciālo nolēmumu par Eiropas Savienības tiesību normu interpretāciju. Tiesvedība ir apturēta, līdz būs stājies spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums. ...

Ārlietu ministrija

jaunumi

Eiropas Cilvēktiesību tiesa noraida sūdzību lietā "Silonov pret Latviju"

8. Oktobris 2026 • 15:58

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Tiesa) 8. oktobrī pasludināja tās 2026. gada 17. septembra lēmumu lietā "Silonov pret Latviju", noraidot iesniedzēja sūdzību par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 5. panta 3. punkta (aizturētās vai apcietinātās personas nodošana tiesai vai citai amatpersonai) iespējamo pārkāpumu. ...

Augstākā tiesa

jaunumi

Senāts nodod jaunai izskatīšanai krimināllietu par publisku atbalsta paušanu agresorvalstu izdarītajiem noziegumiem

8. Oktobris 2026 • 15:19

Senāta Krimināllietu departaments ir atcēlis Rīgas apgabaltiesas lēmumu krimināllietā, kurā apsūdzēta persona par noziegumu pret mieru un kara noziegumu publisku slavināšanu, kā arī īstenotā genocīda, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru un kara noziegumu, tai skaitā PSRS īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara noziegumu pret Latvijas Republiku un tās iedzīvotājiem publiskā slavināšanā. ...

Augstākā tiesa

jaunumi

Senāts neierosina kasācijas tiesvedību krimināllietā par mates un bērna nāvi mājdzemdību laikā

8. Oktobris 2026 • 12:12

Senāta Krimināllietu departaments ir izskatījis apsūdzēto aizstāvju iesniegtās kasācijas sūdzības lietā, kurā trīs personas atzītas par vainīgām neatļautas ārstniecības veikšanā un personas atstāšanā bez palīdzības, un atzinis, ka ir pamats atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību. Līdz ar to spēkā stājies Zemgales apgabaltiesas lēmums. ...

Debora Garanča

žurnāls / No citas puses

“Kad izaugšu liela, būšu rakstniece” #LaiksLasīt

1

7. Oktobris 2026 • 12:30

Esmu zvērināta advokāte un advokātu biroja partnere – juristes profesijā aizvadījusi jau vairāk nekā divdesmit gadus. Tā ir liela daļa manas dzīves, tomēr nebūt ne visa dzīve. Mani vienmēr interesējusi literatūra, cilvēki un viņu stāsti, bet pēdējos gados arvien nopietnāk mēģinu atrast vietu arī rakstīšanai – tai, kurā nav ne klienta uzdevuma, ne procesuāla termiņa, ne nepieciešamības kaut ko pierādīt. ...

Augstākā tiesa

jaunumi

Starptautiskā konferencē akcentēs Augstākās tiesas lomu valsts un sabiedrības attīstībā

7. Oktobris 2026 • 12:01

Tiesas spriešana nav tikai tiesību piemērošana. Tiesas – jo īpaši Augstākās tiesas – spriedumi iet “ārpus kodeksiem” un ietekmē ne tikai konkrētas lietas risinājumu. Tiesu judikatūra ietekmē gan tiesību attīstību, gan valsts ekonomiku un drošību, gan sabiedrības morāli. Bet vai atbildība par tiesas spriedumu sekām neietekmē tiesnešu neatkarību un objektivitāti? ...

Latvijas Zvērinātu advokātu padome

žurnāls / Informācija

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes aktuālie lēmumi

7. Oktobris 2026 • 10:53

Informācija par Latvijas Zvērinātu advokātu padomē (Padome) laikposmā no 2026. gada 18. septembra līdz 5. oktobrim pieņemtajiem lēmumiem. ...

ELSA Latvija

jaunumi

Izsludināta Profesora Kārļa Dišlera XXVIII konstitucionālo tiesību tiesas procesa izspēle

6. Oktobris 2026 • 16:57

ELSA Latvia aicina tiesību zinātņu studentus veidot komandas un pieteikties Profesora Kārļa Dišlera XXVIII konstitucionālo tiesību tiesas procesa izspēlei. Arī šogad izspēles dalībniekiem būs iespēja pārbaudīt savas juridiskās argumentācijas, pētniecības un publiskās uzstāšanās prasmes, risinot aktuālus konstitucionālo tiesību jautājumus. ...

Augstākā tiesa

jaunumi

Senāts konstatē likuma robu attiecībā uz kriminālprocesa izbeigšanu un kaitējuma atlīdzināšanu

6. Oktobris 2026 • 13:17

Senāta Administratīvo lietu departaments ir izskatījis blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas tiesneša atteikumu pieņemt pieteikumu un atzinis, ka jautājums par pieteikuma virzību ir nododams jaunai izskatīšanai. ...

Kate Agate Tiltiņa, Ernests Valainis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pārgrozījušies apstākļi piegādes līgumā: jēdziena interpretācija un tiesiskās sekas

5. Oktobris 2026 • 14:44

Piegādes līguma institūtam gan vēsturiski, gan šobrīd ir svarīga loma Civillikumā, jo tieši šāda līguma noslēgšana nodrošina stabilas tiesiskās attiecības starp līguma pusēm un preču aprites nepārtrauktību. Tomēr praksē šo normu piemērošana bieži rada neskaidrības. Šo neskaidrību pamatā ir minēto normu neatbilstība mūsdienu darījumu praksei, jo to formulējums ir novecojis. Piegādes līguma regulējums Civillikumā rada dažādas interpretācijas problēmas, jo vairākas normas praksē tiek piemērotas neviennozīmīgi. Īpašas diskusijas praksē izraisa Civillikuma 2108. pantā ietvertais jēdziens “pārgrozījušies apstākļi”, kura saturs normatīvajā regulējumā nav konkretizēts. ...

Uldis Krastiņš

žurnāls / Informācija

Nedēļas notikumu apskats: 28. septembris–2. oktobris

5. Oktobris 2026 • 12:54

Šajā apskatā apkopotas likumdošanas un tiesu prakses aktualitātes par laika posmu no 2026. gada 28. septembra līdz 2. oktobrim. ...

Ārlietu ministrija

jaunumi

Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmums lietā "Trēgers pret Latviju"

5. Oktobris 2026 • 11:14

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Tiesa) 1. oktobrī ir pasludinājusi tās 2026. gada 10. septembra lēmumu lietā "Trēgers pret Latviju", noraidot Edvīna Trēgera (iesniedzējs) sūdzības par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 5. panta 1. punkta (tiesības uz brīvību un drošību) un 5. panta 5. punkta (tiesības saņemt kompensāciju par prettiesisku brīvības atņemšanu) pārkāpumiem. ...

Linda Lielbriede

žurnāls / Viedoklis

Kriminālprocesa reforma bez diagnozes

1

2. Oktobris 2026 • 08:00

Jūnija vidū ziņu raidījumā “Šodienas jautājums” tieslietu ministrs Edvards Smiltēns informēja, ka Tieslietu ministrija esot gatava uzsākt darbu pie pavisam jauna Kriminālprocesa likuma izstrādāšanas.1 Gandrīz vienlaikus arī Latvijas Republikas ģenerālprokurors Armīns Meisters intervijā ziņu aģentūrai LETA atzīmēja, ka noziedzības, jo īpaši korupcijas, apkarošanu kavē profesionāļu trūkums izmeklēšanas iestādēs un stratēģiskā redzējuma trūkums.2 Priekšlikumu ...

Augstākā tiesa

jaunumi

Senāts atzīst par nepiemērojamu Ministru kabineta noteikumu normu par minimālo vecumu darba stāža aprēķināšanai

1. Oktobris 2026 • 15:47

Senāta Administratīvo lietu departaments ir kopsēdē izskatījis administratīvo lietu par apdrošināšanas stāža papildināšanu un invaliditātes pensijas pārrēķināšanu un atzinis, ka lieta ir nododama jaunai izskatīšanai Administratīvajai apgabaltiesai. ...

Augstākā tiesa

jaunumi

Augstākā tiesa izveidojusi iekšēju juridiskās informācijas meklēšanas rīku

1. Oktobris 2026 • 10:49

Augstākajā tiesā senatoriem un darbiniekiem kopš septembra pieejams pašas tiesas veidots mākslīgā intelekta risinājumos balstīts semantiskais meklētājs Judicata. Tā uzdevums nav aizstāt juridisko domāšanu un analīzi, bet saīsināt laiku, ko tiesa pavada, meklējot informāciju. Iegūto laiku var efektīvāk veltīt tam, kur cilvēks ir neaizstājams, – analīzei, argumentu izvērtēšanai un lēmumu pieņemšanai. ...

Augstākā tiesa

jaunumi

Senāts nodod atkārtotai izskatīšanai lietu par atkritumu apsaimniekošanas tiesību piešķiršanu

1

30. Septembris 2026 • 13:53

Senāta Administratīvo lietu departaments ir atcēlis Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts Jelgavas valstspilsētas pašvaldības pieteikums par Konkurences padomes lēmuma atcelšanu, un nodevis lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajai apgabaltiesai. ...

Satversmes tiesa

jaunumi

Par Satversmei neatbilstošu atzīst regulējumu par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām bez mantiskā stāvokļa izvērtēšanas

30. Septembris 2026 • 13:14

Satversmes tiesa 30. septembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2025-23-01, ar kuru par neatbilstošām Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem atzina Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likuma atsevišķas normas. Tiesa secināja, ka regulējums nenodrošina, lai no parādsaistībām tiktu atbrīvotas vienīgi tādas personas, kam nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes pienākums. ...

Leons Podbrezskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Individuālu likumu pieļaujamība Latvijas tiesiskajā sistēmā (I)

30. Septembris 2026 • 08:00

Likumdošanas tiesību īstenošana un likumu pieņemšana ne vienmēr ir viens un tas pats. Piemēram, mūsdienās Latvijas likumdevējs ļoti bieži mēdz pieņemt likumus, kuri nesatur tiesību normas. Latvijā līdz šim netika pievērsta pietiekama uzmanība šādiem likumiem, tāpēc pirmo reizi Latvijas tiesību zinātnē tie ir sistematizēti šajā rakstā, kuras mērķis ir iepazīstināt lasītāju ar to daudzveidību. Vieglākai uztverei šādi likumi tiks apzīmēti ar jēdzienu “individuāls likums”. Savukārt nākamais raksts būs par individuālo likumu problemātiku. ...

#TEIRDARBS

Ārlietu ministrija aicina savai komandai pievienoties Administratīvi tiesiskās nodaļas vecāko juristu (ierēdni) Pieteikšanās līdz: 18.10.2026.

#TEIRDARBS

Ārlietu ministrija aicina savai komandai pievienoties Administratīvi tiesiskās nodaļas juristiem (ierēdņiem), divas amata vietas Pieteikšanās līdz: 18.10.2026.

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv 67311161 darbdienās: 8.30–17.00 pirmssvētku dienās: 8.30–15.00 Klientu pieņemšana klātienē
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Piekļūstamība Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"