MEKLĒT ARHĪVĀ
VISS SATURS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
BIBLIOTĒKA
DOMNĪCA
#TEIRDARBS
JAUNUMI
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
žurnāls / Numura tēma
15. Augusts 2017   •   NR. 34 (988)
Vasara Latvijā ir gan atvaļinājumu, gan arī tūrisma sezona. Lielākā daļa no mums šajā laikā meklē iespējas atpūsties un pilnībā atslēgties no darba un ikdienas. Tiem, kas atpūtu meklē ārpus valsts, tiesību jautājumu risināšana nav prioritāte, tomēr dažkārt gadās nepatīkami pārsteigumi – atcelti lidojumi, aprakstam neatbilstošas naktsmājas u.c. Savukārt tūrisma nozarē strādājošajiem šis ir karstākais laiks, kurā bieži vien iezīmējas dažādi problēmjautājumi. Ņemot vērā minēto, žurnāls "Jurista Vārds" piedāvā lasītājiem vasarīgu tematisko numuru, kas veltīts tūrisma tiesību aktualitātēm – praktiskiem jautājumiem, ar kuriem, ja ne juridiskajā praksē, tad ceļojot, var saskarties teju katrs. Lai noskaidrotu aktualitātes tūrisma tiesību nozarē, žurnāls "Jurista Vārds" veica valsts iestāžu, pašvaldību, kā arī uzņēmēju aptauju, lūdzot atbildēt uz redakcijas sagatavotiem jautājumiem vai arī sniedzot brīvas formas komentāru par šā brīža aktualitātēm. Aptaujā piedalījās Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija un Liepājas dome, atbildot uz šādiem jautājumiem: 1. Vai bieži nākas saskarties ar sarežģījumiem tūrisma pakalpojumu jomā? Kādi parasti ir šie sarežģījumi? Kā šādi sarežģījumi tiek risināti? 2. Kā veiksmīgāk nodrošināties pret nekvalitatīviem tūrisma pakalpojumiem pašmājās un ārvalstīs, kā arī pret nekaunīgiem (neapmierinātiem) tūristiem? 3. Kādi uzlabojumi būtu nepieciešami tūrisma tiesiskajā regulējumā? Vai šobrīd var runāt par tiesisko skaidrību pakalpojumu kvalitātes reglamentēšanā? Savukārt ar viedokļiem par savas kompetences jomu aktualitātēm vēl dalījās Jēkabpils novada dome, Aglonas novada dome, uzņēmums "Valmiermuižas alus" un Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Numura tēma
15. Augusts 2017   •   NR. 34 (988)
Mainoties ceļojumu tirgus struktūrai, ceļojumu iegādes principiem, ceļojumu pakalpojumu apvienošanas veidiem un pārdošanai tiešsaistē, ir mainījies veids, kā ceļotāji organizē savas brīvdienas, un līdz ar to ir parādījušies jauni veidi, kā pakalpojumu sniedzēji palīdz ceļotājiem veidot individuālas ceļojumu pakalpojumu kombinācijas, praksē radot neskaidrības, vai spēkā esošais regulējums attiecas uz šādām kombinācijām, kā arī situācijas, kad spēkā esošais regulējums neaptver jaunās ceļojumu kombinācijas.1 Tādējādi, lai aizsargātu ceļotāju tiesības, 2015. gada 25. novembrī tika pieņemta un 2015. gada 31. decembrī stājās spēkā Latvijas prezidentūras Eiropas Padomē apspriestā2 Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2015/2302 par kompleksiem ceļojumiem un saistītiem ceļojumu pakalpojumiem, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/83/ES un atceļ Padomes Direktīvu 90/314/EEK3 (turpmāk – Direktīva). Dalībvalstīm Direktīvas prasības jāievieš likumdošanā līdz 2018. gada 1. janvārim ar pārejas periodu prasību piemērošanai līdz 2018. gada 1. jūlijam. Direktīva atceļ līdz šim spēkā esošo, bet mūsdienu situācijai vairs neatbilstošo regulējumu – Padomes 1990. gada 13. jūnija direktīvu par kompleksiem ceļojumiem, kompleksām brīvdienām un kompleksām ekskursijām,4 kuras prasības ieviestas Tūrisma likumā5 un spēkā esošajos Ministru kabineta 2010. gada 13. aprīļa noteikumos Nr. 353 "Noteikumi par tūrisma operatora, tūrisma aģenta un klienta tiesībām un pienākumiem, kompleksa tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un īstenošanas kārtību, klientam sniedzamo informāciju un naudas drošības garantijas iemaksas kārtību". ...
Pievienot mapei
Pievienot mapei
žurnāls / Tiesību prakse
15. Augusts 2017   •   NR. 34 (988)
Veselības inspekcijas piemērotais sods veselības aprūpes pakalpojuma sniedzējai par nepamatoti uzrādītiem pakalpojumiem nav līgumsods Civillikuma izpratnē, bet gan sods, kura pamats un apmērs ir noteikts tiesību normā. Tādējādi Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumu Nr. 1046 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" 147.7 punkta pirmajā teikumā paredzētais līgumsods ir administratīvajam sodam pielīdzināms sods, kas ir vērsts uz tiesību normu ievērošanas nodrošināšanu un kuram ir gan preventīva, gan represīva nozīme. Soda noteikšana ir atzīstama par svarīgu un nozīmīgu sabiedriskās dzīves jautājumu, kas saistīts ar pamattiesībām un par kuru likumdevējam atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 1. un 64. pantam ir jālemj pašam. Līdz ar to Ministru kabineta noteikumos noteikt sodu var tikai tad, ja likumā ir noteikts skaidrs deleģējums tam, turklāt likumdevējs pats ir izlēmis gan to, par ko personu var sodīt, gan arī to, kādus sodus var paredzēt. Ārstniecības likuma 4. panta pirmajā daļā, kas paredz, ka Ministru kabinets ir tiesīgs noteikt veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, kā arī no valsts pamatbudžeta un pakalpojumu saņēmēju līdzekļiem apmaksājamos ārstniecības pakalpojumu veidus un apjomu nav ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt sodus. Līdz ar to Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumu Nr. 1046 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" 147.7 punkta pirmais teikums, ciktāl tajā ir paredzēts piemērot līgumsodu par nepamatoti uzskaitītajiem pakalpojumiem, neatbilst Ārstniecības likuma 4. panta pirmajai daļai. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Intervija
8. Augusts 2017   •   NR. 33 (987)
Saskaņā ar Eiropas Komisijas pētījumu1 Lietuva ir starp pirmrindniecēm Eiropas Savienībā, vērtējot vispārējās jurisdikcijas tiesās izskatīto lietu ātrumu. Līdz ar to ir pamats nopietnāk iepazīties ar Lietuvas pieredzi ne tikai kā ar tuvas kaimiņvalsts piemēru, bet arī kā Eiropas līmenī konkurētspējīgu modeli. Šī gada jūnijā Rīgas apgabaltiesā viesojās Lietuvas Apelācijas tiesas delegācija tās priekšsēdētāja Aļģimanta Valantīna vadībā. Šī Lietuvas tiesa ir vienīgā apelācijas instance Lietuvā vispārējās jurisdikcijas lietās (atšķirībā no Latvijas, kur darbojas piecas apgabaltiesas): tā izskata apelācijas sūdzības civillietās un krimināllietās, kas pirmajā instancē izskatītas Lietuvas reģionālajās tiesās, kā arī lietas par ārvalstu tiesu, starptautisko tiesu un starptautisko šķīrējtiesu spriedumu atzīšanu Lietuvā. Lietuvas Apelācijas tiesā darbojas divas kolēģijas – Krimināllietu tiesas kolēģija un Civillietu tiesas kolēģija. Savukārt Apelācijas tiesas priekšsēdētājam ir zināmas, likuma noteiktas pilnvaras organizēt reģionālo (pirmās instances) tiesu un tiesnešu darbu. Nākamā – kasācijas instance – vispārējās jurisdikcijas lietās ir Lietuvas Augstākā tiesa, kas, tāpat kā daudzās Eiropas valstīs, tostarp Latvijā, ieņem vadošo lomu tiesu sistēmā. Paralēli vispārējās jurisdikcijas tiesām Lietuvā darbojas arī administratīvo tiesu sistēma, ko veido reģionālās administratīvās tiesas un Augstākā administratīvā tiesa, kas atšķirībā no Latvijas neveido vienotu Augstāko tiesu ar vispārējās jurisdikcijas tiesu kasācijas instanci. Lietuvas Apelācijas tiesas delegācija laipni piekrita sarunai ar "Jurista Vārdu". Intervijas lielāko daļu sniedza tiesas priekšsēdētājs Aļģimants Valantīns (Algimantas Valantinas), taču sarunā piedalījās arī Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Aloīzs Kropis (Aloyzas Kruopys) un Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja Egidija Tamošūniene (Egidija Tamošiūnienė). Sarunas gaitā noskaidrojās, ka, neskatoties uz Lietuvas tiesu sistēmas neapšaubāmi stiprajām pusēm, atsevišķos jautājumos arī Latvija pārspēj savu kaimiņvalsti. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Tiesību politika
8. Augusts 2017   •   NR. 33 (987)
Kā zināms, šī gada jūnijā Latvijā norisinājās pašvaldību vēlēšanas, pēc kurām likumsakarīgi aktualizējās arī jautājums par pašvaldību pastāvīgo komiteju turpmāko sastāvu. Tas raisījis nevienu vien strīdu starp ievēlētajiem deputātiem, tostarp galvaspilsētā, kā arī Jūrmalas pilsētas un Salaspils novada pašvaldībās. Vietējo varu domstarpības nonākušas arī līdz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam, kurš pagājušajā nedēļā ar savu rīkojumu atcēla gan Jūrmalas pilsētas domes, gan Salaspils novada domes lēmumu par pastāvīgo komiteju izveidošanu un locekļu ievēlēšanu. Pašvaldību pārstāvji uzskata, ka ministrs, šādi rīkodamies, ir pārkāpis savas pilnvaras, jo pastāvīgo komiteju izveidošana un locekļu ievēlēšana ir politisks lēmums, kura izvērtēšana nav ne Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, ne tiesas kompetencē, savu nostāju pamatojot ar līdzšinējo tiesu praksi lietu izskatīšanā Augstākās tiesas Senātā un Satversmes tiesā. Savukārt K. Gerhards uzsver, ka tiesiskā valstī "visiem, arī politiskiem lēmumiem, ir jābūt tiesiskiem".1 Izvērstākam priekšstatam par ministra apsvērumiem un juridiskajiem kritērijiem "Jurista Vārds" publicē K. Gerharda 2017. gada 1. augusta rīkojumu Nr. 1-13/6038 "Par Salaspils novada domes 2017. gada 16. jūnija lēmuma "Par novada pastāvīgo komiteju izveidošanu un locekļu ievēlēšanu" (protokols Nr. 12, 4. §) 1., 3., 4. un 5. punkta darbības apturēšanu" un aicina lasītājus iesaistīties konstruktīvā diskusijā par šo tēmu. ...
Pievienot mapei
Pievienot mapei
1 ... 325 326 327 328 329 ... 662
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
Rubrika
Akadēmiskā dzīve
Aptauja
Atsaucoties uz publicēto
Atskatā un darbībā
Citu pieredze
Diskusija
Domu mantojums
Eiropas telpā
Eseja
In memoriam
Informācija
Intervija
Juridiskā literatūra
Juristu likteņi
Grāmatas
Īsziņas
Juridiskā darba tirgus
Jurista vizītkarte
Jurists un kultūra
Justīcija attīstībai
Lekcijas
Mēneša hronika
Mēneša saruna
Mūsu autors
Nedēļas jurists
No citas puses
Notikums
Numura tēma
Periodika
Prakses materiāli
Priekšvārds
Redaktora sleja
Skaidrojumi. Viedokļi
Sludinājumi. Reklāma
Tiesību prakse
Tiesību prakses komentāri
Tiesību politika
Vēstules
Viedoklis
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Tiesību nozare
Administratīvā atbildība
Administratīvās tiesības un proces...
Apdrošināšanas tiesības
Bērna tiesības
Būvniecības tiesības
Cilvēktiesības
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Datu apstrāde
Dzīvnieku aizsardzība
Eiropas Savienības tiesības
E-lieta
Enerģētikas tiesības
ES fondi
Fintech
Ilgtspēja
Interešu pārstāvība
Izglītība
Juridiskā tehnika un valoda
Konstitucionālās tiesības
Kriminālistika
Krimināltiesības un process
Militārās tiesības
Nodokļi
Nolēmumu piespiedu izpilde
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legaliz...
Pacientu tiesības
Pašvaldību tiesības
Policijas tiesības
Profesionālā ētika
Publiskie iepirkumi
Sankcijas
Sociālās tiesības
Sodu izpilde
Sports un tiesības
Starptautiskās privāttiesības
Starptautiskās tiesības
Tehnoloģijas un mākslīgais intelek...
--- Mākslīgais intelekts
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Tiesību teorija, vēsture un filozo...
Tiesu darba organizācija
Tiesu vara
Trauksmes celšana
Tūrisma tiesības
Valsts aizsardzība
Valsts pārvalde
Valsts un baznīca
Vides tiesības
Kriminoloģija
Advokatūra
Tiesību prakse
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komisi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Eiropas Cilvēktiesību tiesas nol...
Eiropas Savienības Tiesas nolēmu...
Satversmes tiesas nolēmumi
Tiesu nolēmumi administratīvajās...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsardzība...
--- Centrālā vēlēšanu komisija...
Numura tēma
2014. gads Latvijas tieslietu si…
Administratīvais process tiesā
Administratīvo tiesību aktuali…
Administratīvo tiesību aktualitā…
Administratīvā justīcija
Administratīvās atbildības refor…
Administratīvās tiesības un proc…
Advokatūra demokrātiskā tiesiskā…
Aktualitātes nacionālajā un pārr…
Apvienoto Nāciju Organizācijai –…
Ar ekonomiskām sankcijām pret ka…
Arodbiedrību tiesības
Atbildība dzīvojamo māju pārvald…
Atteikums ierosināt kasācijas ti…
Attālinātā darba tiesiskais regu…
Bērna tiesības, vecākiem šķiroti…
Bērni un noziedzība
Bērnu tiesības
Bērnu tiesību aktualitātes
Būvniecības nozare
Būvniecības nozares regulējums p…
Būvniecības tiesības
CISG - 45
Ceļā uz lobēšanas regulējumu
Cietušo tiesību aizsardzības efe…
Cik skaidra ir civiltiesību un k…
Civilprocesa aktualitātes
Civilprocesa principi
Civiltiesību un civilprocesa akt…
Civiltiesību un civilprocesa akt…
Dabas resursu un enerģētikas tie…
Dati kā tehnoloģiju laikmeta res…
Demokrātija un tiesiskums krīzes…
Dezinformācija un demokrātiskie …
Digitālā laikmeta tiesiskie aspe…
Dzīvojamo telpu īre un saistītie…
E-lieta
ES fondu ieguldījumi
ES tiesību ietekme uz kriminālti…
EST tiesvedības aktualitātes
Eiropas Cilvēktiesību konvencija…
Eiropas Savienības tiesību piemē…
Eiropas vērtības administratīvaj…
Ekonomisko lietu tiesas process …
Enerģētika kā nacionālās drošība…
Enerģētikas nozares tiesībpoliti…
Grozījumi Civilprocesa likumā
Grozījumi Publisko iepirkumu lik…
Ieguldījumu aizsardzība
Ilgtspēja uzņēmējdarbībā
Izglītība mūsdienu skatījumā
Jaunais Pašvaldību likums
Jaunās datu regulas piemērošanas…
Judikatūra kā tiesību avots
Kas ir FinTech un kādi ir tā iz…
Ko gaidīt no mākslīgā intelekta
Ko nozīmē koptaisnība
Komerclikumam 20: aktuālie izaic…
Komercnoslēpuma tiesiskā aizsard…
Konkurences tiesības mūsdienu ti…
Konkurences tiesību izaicinājumi
Kopīpašuma aktualitātes
Kopīpašuma izbeigšanas reforma
Korupcijas novēršanas un apkaroš…
Krievijas agresija pret Ukrainu
Krimināllikumam - 25
Kā jaunais regulējums ietekmēs i…
Lai civilprocess būtu gan efektī…
Latvijas Republikas Satversmei –…
Latvijas Republikas Satversmes t…
Latvijas Republikas prokuratūrai…
Latvijas advokatūra
Latvijas advokatūra 2016. gadā
Latvijas notariāts
Latvijas pirmie 20 gadi ES tiesī…
Lemtspējā ierobežotu cilvēku aiz…
Lietas iztiesāšanas veida izvēle…
Lietuvas konstitucionālo tiesību…
Likuma vara pandēmijas apstākļos
Līdzdalības ekonomika
MI sistēmu regulējuma izaicināju…
Maksātnespējas tiesības
Maksātnespējas tiesību aktualitā…
Medicīna un tiesības
Medicīnas tiesības
Mediācijai Latvijā - 20
Māksla un tiesības
Mākslīgā intelekta akts
Mākslīgā intelekta un datu mijie…
Naida runa un noziegumi
Neliela apmēra zādzību dekrimina…
Nolēmumu izpildes aktualitātes
Noziedzīgi iegūtas mantas legali…
OCTA un kaitējuma kompensācijas …
Okupācijas sekas un to atlīdzinā…
Pagaidu aizsardzības pret vardar…
Par Eiropas un starptautiskajām …
Patvēruma tiesības
Pašvaldību tiesības
Pašvaldību tiesības (II)
Personas dati un to aizsardzība
Personas datu aizsardzība
Pierādījumu pārbaude kriminālpro…
Plaģiāts augstskolās
Privāttiesību un civilprocesa ak…
Process par noziedzīgi iegūtu ma…
Profesionālā ētika
Prokuratūra tiesiskajā sistēmā
Riski un labā prakse biznesā
Sabiedrība un tiesas: sarunāties…
Sankciju piemērošana
Satversme administratīvo tiesu p…
Satversmes efektivitāte ārkārtas…
Seju aizsedzošu galvassegu nēsā…
Sociālās un finanšu drošības tie…
Sports un tiesības
Starptautiskais preču pirkums - …
Tehnoloģijas un tiesības
Tieslietas digitālajā laikmetā
Tiesu darba un tiesvedības organ…
Tiesu efektivitāte
Tiesu nolēmumu kvalitāte
Tiesu runa
Tiesības un diplomātija
Tiesību aizsardzības nozares izg…
Tiesību aktualitātes nodarbinātī…
Tiesību avoti - to pieeja un izm…
Tiesību prakse pandēmijas apstāk…
Tiesību teorija un juridiskās me…
Tūrisms un tiesības
Uzņēmumu padomes
Uzņēmumu pāreja reorganizācijas …
Vai Latvijai nepieciešama Stamb…
Valsts aizsardzība un tiesības
Valsts atbalsta tiesiskais regul…
Valsts kontrole tuvplānā
Valsts un baznīca
Valsts valoda
Valsts valoda Latvijas medijos
Vardarbība ģimenē, bērna tiesības
Veselības datu apstrāde
Vides aizsardzība un tiesas kont…
Vides tiesību aktualitātes
Vienošanās kriminālprocesā
Vispārējās tiesas kompetence un …
Zvērinātu advokātu biroju tiesis…
Ātrs un efektīvs kriminālprocess
Čekas maisi juristu skatījumā
Ģeopolitika un tieslietas
Šķīrējtiesu regulējuma reforma
“Rail baltica” – sabiedrības vaj…
Autors
Piesakies vēstkopai
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties