Tiesību nozaru katalogs – Jurista Vārds

Atlasītas 3 tiesību nozares

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Advokāta loma valstī (II)

10. Jūnijs 2025 • NR. 23 (1393)

Turpinājums. Raksta sākums – “Jurista Vārdā” Nr. 21, 27.05.2025. 3. Advokāta profesija un tiesības Latvijā (Latvijas teritorijā) Rakstveidā kodificētas tiesības Latvijas teritorijā atveda vācu krustneši. Viduslaiku Livonijā, tāpat kā citur Eiropā vācu zemēs, tiesības tika dalītas zemes tiesībās (Landrecht) un pilsētas tiesībās (Stadtrecht). Eiropā tika izmantoti vairāku tiesību kodifikāciju paraugi. Zemes tiesībām par ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Advokāta loma valstī (I)

27. Maijs 2025 • NR. 21 (1391)

1928. gada 27. februāra Senāta spriedums Nr. 41: “[..] citādi vispār nebūtu domājama zv. advokatu darbība, kuri uzstājas un rīkojas ne tikvien kā privātas personas, bet savā ziņā arī kā sabiedrības un savas profesionālās korporācijas pārstāvi, baudot publisku uzticību un ticamību: šāds viņu stāvoklis un šāda viņu darbība pietiekoši nodrošināta ne vien ar pašu zv. advokātu sirdsapziņu, bet arī ar to, ka viņi apvienojas ciešā ...

Egons Rusanovs, Santa Oborenko, Linda Lielbriede

žurnāls / Tiesību prakses komentāri

Komentārs par Satversmes tiesas 2025. gada 14. marta spriedumu

20. Maijs 2025 • NR. 20 (1390)

Ar 2025. gada 14. marta spriedumu lietā Nr. 2022-32-01 “Par Kriminālprocesa likuma 124. panta sestās daļas, 125. panta trešās daļas un 126. panta 3.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam un otrajam teikumam”1 (turpmāk – Spriedums) Satversmes tiesa atzina, ka juridiskais ietvars, kas regulē pierādīšanas pienākuma īstenošanas un izpildes kārtību procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, esot tiesisks ...

Dace Miķelsone-Kroņkalne, Armands Jaunzars

žurnāls / Tiesību prakses komentāri

Vai Satversmes tiesas spriedumā secinātais ir pretējs līdzšinējai tiesu praksei

20. Maijs 2025 • NR. 20 (1390)

Satversmes tiesa 2025. gada 14. martā publicēja spriedumu lietā Nr. 2022-32-01 par tiesību normām, kas regulē procesu par noziedzīgi iegūtu mantu. Par Satversmes tiesas spriedumu un tajā paustajām atziņām līdz šim ir pamatoti izteikts kritisks vērtējums.1 Tomēr nav noliedzams arī tas, ka Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām ...

žurnāls / Tiesību prakses komentāri

Satversmes tiesa un Senāts uzsver netiešo pierādījumu lomu līdzekļu noziedzīgas izcelsmes pierādīšanā

20. Maijs 2025 • NR. 20 (1390)

Raksta mērķis ir aplūkot Satversmes tiesas secinājumus kopsakarā ar Senāta secinājumiem par netiešo pierādījumu lomu līdzekļu noziedzīgas izcelsmes konstatācijā. ...

Gunārs Kūtris

žurnāls / Tiesību prakses komentāri

Latvijas tendence konfiscēt mantu, kuras noziedzīgā izcelsme nav pierādīta

20. Maijs 2025 • NR. 20 (1390)

[1] Latvijas Republikas Satversmes tiesa 2025. gada 14. martā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2022-32-01 “Par Kriminālprocesa likuma 124. panta sestās un septītās daļas, 125. panta trešās daļas un 126. panta 3.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam un otrajam teikumam”. Tas ir kārtējais spriedums lietās, kuras tiesa pēdējos gados ierosina saistībā ar pieteikumiem par likuma normām, kas regulē noziedzīgi ...

Iveta Strazdiņa

žurnāls / Tiesību prakse

Vai kriminālprocesā iegūto datu pārsūtīšana un neierobežota izmantošana pārrobežu lietās ir likumīga

13. Maijs 2025 • NR. 19 (1389)

Lietā C-670/22 EncroChat1 Eiropas Savienības Tiesa (Tiesa) virspalātas sastāvā lēma par nosacījumiem, kādos prokurors var izdot Eiropas izmeklēšanas rīkojumu (EIR) krimināllietās, ja dalībvalsts izdevējiestāde vēlas panākt, lai tai tiktu nodoti pārtvertie telesakaru dati, kas jau ir citas dalībvalsts rīcībā. Tāpat arī tika precizēts, kādas sekas attiecībā uz šo datu izmantošanu ir Savienības tiesiskā regulējuma šajā jomā neievērošanai. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kriminālprocesā garantēto tiesību uz aizstāvību piemērojamība psiholoģiskās vardarbības lietās ES civildienestā

29. Aprīlis 2025 • NR. 17/18 (1387/1388)

Ievads Sen jau pagājuši tie laiki, kad tiesības uz aizstāvību Eiropas juristiem asociējās tikai ar kriminālprocesā aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem nodrošināmām no šīm tiesībām izrietošām garantijām. Eiropas tiesību telpā, arī Latvijā, šīm tiesībām ir daudz plašāks tvērums. Principā tiesības uz aizstāvību ir jāievēro jebkurā procedūrā, kuras rezultātā var tikt pieņemts pret šo personu nelabvēlīgs pasākums. Tiesības ...

Ieva Freija-Pekati

žurnāls / Numura tēma

Eiropas Savienības tiesību ietekme uz dalībvalstu krimināltiesībām

29. Aprīlis 2025 • NR. 17/18 (1387/1388)

Lisabonas līgums, kas stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī, Eiropas Savienībai piešķīra kompetenci krimināltiesību jomā. Līdz tam Eiropas Savienības tiesību ietekme uz dalībvalstu krimināltiesībām bija netieša. Lai arī krimināltiesību un kriminālprocesuālo tiesību tiesiskais regulējums principā bija dalībvalstu kompetencē, šo tiesību jomu varēja ietekmēt arī Savienības tiesības.1 ...

žurnāls / Intervija

Karteļu kriminalizācija: pamatojums, pieredze un izaicinājumi

29. Aprīlis 2025 • NR. 17/18 (1387/1388)

Konkurences tiesību pārkāpumu kriminalizācija ir jautājums, kas Latvijas juristu vidū ar dažādu intensitāti tiek apspriests vairāku gadu garumā. Jau 2018. gadā, ievērojot Satversmes tiesas spriedumu Moller lietā1 un tam sekojošo Latvijas juristu domapmaiņu, biedrība “Latvijas Tiesību institūts” rīkoja Līdsas Universitātes konkurences un krimināltiesību profesora Pītera Vīlana (Peter Whelan) vieslekciju par šo jautājumu.2 Profesors Vīlans ir uzrakstījis vadošo monogrāfiju par karteļu kriminalizāciju Eiropā3 – 2014. gadā to publicēja Oksfordas Universitātes izdevniecība. Viņš ir arī žurnāla Oxford Competition Law galvenais redaktors. Saeimas pagājušā gada lēmums noraidīt priekšlikumu noteikt kriminālatbildību par dalību karteļos publisko iepirkumu jomā ir ar jaunu sparu aktualizējis šo diskusiju. Šīs intervijas mērķis ir sniegt kodolīgu un visaptverošu akadēmisku ieskatu konkurences tiesību kriminalizācijas pamatjautājumos. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pamattiesību hartas piemērošana krimināltiesību jomā

29. Aprīlis 2025 • NR. 17/18 (1387/1388)

Dalība Eiropas Savienībā ir veidojusi Latviju par modernu demokrātiju, taču Latvija joprojām var attīstīt tās demokrātiju un modernitāti. Neskatoties uz to, ka Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk – Harta) piemērošana kopš tās spēkā stāšanās kļūst arvien plašāka, Latvijā, it īpaši krimināltiesību jomā, starp tiesību piemērotājiem tā joprojām ir tādā kā “pabērna” lomā, lai arī Harta un tajā nostiprinātās pamattiesības ir daļa no Latvijas tiesību sistēmas. Raksta autore cer, ka ar šo rakstu un arī pārējo šī izdevuma autoru rakstiem izdosies iedrošināt tiesību piemērotājus labāk iepazīt šo svarīgo dokumentu un tā piemērošanas nianses, lai sekmētu harmonisku pamattiesību aizsardzību. ...

Dāvids Gurevičs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vairāk cietušo tiesību kriminālprocesā: jaunās ES direktīvas priekšlikuma analīze

29. Aprīlis 2025 • NR. 17/18 (1387/1388)

Ievads Cietušo tiesību direktīva1 tika pieņemta 2012. gada 25. oktobrī. Lai arī šis normatīvais akts bija iecerēts kā pamats noziedzīgu nodarījumu upuru minimālajām garantijām Eiropas Savienības (turpmāk – ES vai Savienība) dalībvalstu kriminālās justīcijas sistēmā, realitātē Savienības likumdevēja mērķis – ieviest lielāku cietušā lomu kriminālprocesā – netika pilnībā sasniegts.2 Pēc problēmu cēloņu apzināšanas3 Eiropas ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas Savienībā pieņemts jauns regulējums vides krimināltiesiskai aizsardzībai

29. Aprīlis 2025 • NR. 17/18 (1387/1388)

Rakstā apskatīts 2024. gadā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) līmenī pieņemtais regulējums attiecībā uz vides krimināltiesisko aizsardzību, tā mērķis un dažas būtiskākās izmaiņas, kas ES dalībvalstīm divu gadu laikā jāievieš. ...

žurnāls / Viedoklis

Vajāšanas subjektīvā puse: vai nolūks ir tās obligāta pazīme?

25. Marts 2025 • NR. 12 (1382)

2017. gadā Krimināllikums (turpmāk – KL) tika papildināts ar jaunu 132.1 pantu, paredzot tajā atbildību par vajāšanu – vairākkārtēju vai ilgstošu citas personas izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu šai personai vai nevēlamu saziņu ar viņu, kas rada pamatu personai baidīties par savu vai savu tuvinieku drošību.1 Tas nesatur tiešus norādījumus par nodarījuma subjektīvo pusi, bet nav strīdu, ka to var izdarīt tikai ar tiešu nodomu. Savukārt judikatūrā paustais viedoklis, ka šā noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi raksturo speciāls nolūks – iedvest bailes upurim, manuprāt, nepamatoti sašaurina iespēju piemērot KL 132.1 pantu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Dalības un līdzdalības tiesību institūta materiālie un procesuālie aspekti

18. Marts 2025 • NR. 11 (1381)

Ievads Dalības un līdzdalības norobežošana krimināltiesībās nereti sagādā ievērojamas grūtības. Diemžēl arī tiesu prakse nav veicinājusi likumam atbilstošas izpratnes veidošanos, jo, pirmkārt, daļā gadījumu lietas izspriestas, atsaucoties uz juridiskās literatūras tēzēm, kas neatbilst dalības un līdzdalības tiesiskajam regulējumam. Otrkārt, daļā gadījumu tiesas ir gan formāli atsaukušās uz tiesisko regulējumu, taču faktisko ...

Salvis Skaistais

žurnāls / Atsaucoties uz publicēto

Operatīvā darbība nav nekontrolēta pašdarbība un neveicina visatļautību

11. Marts 2025 • NR. 10 (1380)

Šā gada 11. februāra “Jurista Vārda” numurā tika publicēts zvērināta advokāta palīdzes Mg. iur. E. Plētienas (turpmāk – autore) raksts “Operatīvā eksperimenta robežas un apsūdzētā tiesības iepazīties ar operatīvajā lietā esošām ziņām”1 (turpmāk – raksts). Iepazīstoties ar tajā ietvertajiem daudzajiem un dažādajiem atzinumiem un secinājumiem par operatīvās darbības procesu kopumā, kā arī atsevišķiem šī procesa pasākumiem, uzskatu par nepieciešamu par šajā rakstā pausto sniegt savus komentārus (salikt akcentus), jo īpaši par autores apgalvojumu, ka “operatīvais darbs faktiski veicina operatīvo subjektu un viņu avotu visatļautību, aizbildinoties ar materiālu slepenību, radot situāciju, ka neviena persona nav aizsargāta no nepamatotas un pretlikumīgas operatīvās izstrādes un provokācijas”. ...

Egons Rusanovs, Linda Lielbriede

žurnāls / Viedoklis

Tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu “saprātīgā” termiņā

11. Marts 2025 • NR. 10 (1380)

Caveant consules ne quid respublica detrimenti capiat! (Saskaņā ar vēsturiskiem nostāstiem Senās Romas Senāts mēdza ar pilnvarām apveltītajiem konsuliem valsts krīzes mirkļos atgādināt: “Gādājiet, konsuli, lai nekaitētu valstij!”) ● ● ● Ātrs, efektīvs un procesuāli ekonomisks – tā 2005. gada pavasarī, jūsmīgi sagaidot jauno procesuālo regulējumu, tika raksturots Kriminālprocesa likums, apgalvojot, ka laiks no nozieguma ...

žurnāls / Intervija

Tiesnešu ētikas komisija: atklātība ir labākais veids, kā izvairīties no intrigām un izdomājumiem

18. Februāris 2025 • NR. 7 (1377)

Pēc pāris mēnešiem, aprīlī, apritēs jau 17 gadi, kopš ir izveidota Latvijas Tiesnešu ētikas komisija (turpmāk – Komisija). Tās darba aizsākumi bija laikā, kad sabiedrībā plašu rezonansi raisījušās grāmatas “Tiesāšanās kā ķēķis” dēļ uzticība tiesu varai bija iedragāta, skandāls un tā sekas meta lielu ēnu pār visu tiesu sistēmu. Šādos apstākļos izveidotā ētikas komisija kļuva par vienu no pašregulācijas instrumentiem, ar kura palīdzību censties atjaunot tiesu varas reputāciju, demonstrējot apņēmību sistēmu sakārtot arī no iekšienes. Un, lai atgūtu sabiedrības uzticēšanos tiesu varai un apliecinātu spēju pašiem atzīt un risināt kļūdas savā darbā, tiesneši ir izvēlējušies atklātības pieeju jautājumos, kas skar viņu profesionālo ētiku. Taču sabiedrības uzticība nav kas tāds, ko var iemantot vienreiz un uz visiem laikiem, par to ir jāgādā nepārtraukti. Tādēļ šī tematiskā izdevuma ietvaros aicinājām uz sarunu Komisijas priekšsēdētāju, Augstākās tiesas senatori Diānu Makarovu, lai iztaujātu par tiesnešu pieredzi profesionālās ētikas jomā un noskaidrotu, kādus ieguvumus sniedz atklātība pret sabiedrību. D. Makarova Komisijā darbojas kopš 2022. gada septembra, bet no 2024. gada jūnija ir tās priekšsēdētāja. ...

Eleonora Plētiena

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Operatīvā eksperimenta robežas un apsūdzētā tiesības iepazīties ar operatīvajā lietā esošām ziņām

11. Februāris 2025 • NR. 6 (1376)

Vērtējot krimināllietā pierādījumus, kas balstīti uz operatīvā eksperimenta laikā iegūtām ziņām, ir svarīgi pārliecināties, vai apsūdzētais ir tiesiski iekļauts operatīvajā izstrādes lietā, vai operatīvais eksperiments faktiski atbilst akceptētā operatīvā eksperimenta plānam, vai nav notikusi provokācija vai uzkūdīšana uz noziedzīgu darbību, vai apsūdzētā faktiskās rīcības, kuras ir par pamatu apsūdzībai, atbilst akceptētā operatīvā eksperimenta saturam. Viens no svarīgiem jautājumiem ir apsūdzētā tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpums, ja netiek deklasificētas kādas operatīvajā lietā iegūtās ziņas, kas attiecas uz pierādījumu pieļaujamību apsūdzētā vainas pierādīšanā, tas ir, pierādījumi, ka apsūdzētais operatīvajā uzskaitē ir iekļauts pamatoti un attiecībā uz viņu sagatavotais operatīvā eksperimenta plāns atbilst Operatīvās darbības likuma (turpmāk – ODL) prasībām. ...

Gunārs Kūtris

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Konfiskācija bez notiesāšanas: kur problēmas?

14. Janvāris 2025 • NR. 2 (1372)

[1] Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija atsevišķā procesā, kas notiek pirms vēl kāda persona tiek notiesāta par noziedzīgu nodarījumu, Latvijā ir zināma kopš 2005. gada, kad stājās spēkā Kriminālprocesa likums (turpmāk – KPL). Tomēr tikai pēdējos setiņos gados šis process ir izraisījis īpašu uzmanību. Cēlonis tam, no vienas puses, bija starptautisko ekspertu kritika par sliktiem rezultātiem cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu ...

Aleksandrs Berezins

žurnāls / Viedoklis

Nepatiesu liecību sniegšana kā kriminālatbildību pastiprinošs apstāklis

7. Janvāris 2025 • NR. 1 (1371)

Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 17. punkts kā vienu no atbildību pastiprinošiem apstākļiem paredz arī noziedzīgu nodarījumu izdarījušās personas sniegtu apzināti nepatiesu liecību. Tas ir jauns tiesību institūts, kura saturs vēl nav ticis pakļauts padziļinātai izpētei, un arī tiesu prakse tā piemērošanā nav vienveidīga. Rakstā sniegts autora viedoklis par šī atbildību pastiprinošā apstākļa būtību un normas mērķi, kas jāņem vērā arī tās piemērošanā. ...

žurnāls / Viedoklis

Nepilngadīgā cietušā tiesību īstenošanas praktiskie problēmjautājumi Latvijas kriminālprocesā

3. Decembris 2024 • NR. 49 (1367)

Diskusijās par kriminālprocesuālā regulējuma un tā praktiskās piemērošanas pilnveidi cietušā tiesību aizsardzībai ne vienmēr tiek pievērsta pietiekama vērība, kas nereti ietekmē jēgpilnu šo tiesību faktisko realizāciju. Eiropas Savienības līmenī jau kopš 2022. gada noris aktīvs darbs pie 2012. gada 25. oktobra Direktīvas 2012/29/ES1 vispusīgas pārskatīšanas, sevišķu uzmanību pievēršot nepilngadīgo cietušo aizsardzības pilnveidošanai kriminālprocesā.2 Ielāgojot temata praktisko būtiskumu, autore rakstā aplūko procesuālās īpatnības un praktiskos problēmjautājumus, kas saistīti ar efektīvu un uz cietušā interešu patiesu aizsardzību orientētu nepilngadīgo cietušo pārstāvību Latvijas kriminālprocesā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Psihologa kā speciālista loma nepilngadīgo cietušo nopratināšanā kriminālprocesā

3. Decembris 2024 • NR. 49 (1367)

2024. gada 22. oktobrī stājās spēkā grozījumi Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 152. un 153. pantā, kas būtiski palielina psihologa kā speciālista lomu nepilngadīgo kā īpaši aizsargājamo cietušo (turpmāk – nepilngadīgo cietušo) nopratināšanā. 2018. gada 1. janvārī, stājoties spēkā Psihologu likumam, tika noregulēta psihologu profesionālā darbība un izvirzītas jaunas prasības psihologiem saistībā ar profesionālo darbību. Atbilstoši Psihologu likumam nepilngadīgo cietušo nopratināšana kriminālprocesā nav uzskatāma par psihologa profesionālo darbību. Savukārt KPL kontekstā psihologa kā speciālista pienākums ir veikt nepilngadīgo personu nopratināšanu. Tādēļ būtiski ir izvērtēt, kāda ir psihologa kā speciālista kompetence nepilngadīgo cietušo nopratināšanā kriminālprocesā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Bērnu liecības kā pierādījums kriminālprocesā un jauna pieeja bērnu nopratināšanā

3. Decembris 2024 • NR. 49 (1367)

Cietušo bērnu liecības kriminālprocesā ir nozīmīgs, dažās lietās izšķirošs pierādījums. Mūsdienu juridiskajā praksē bērni tiek uzskatīti par pilntiesīgiem juridiskā procesa dalībniekiem, vienlaikus bērnu spējas liecināt ir dažādos aspektos ierobežotas, salīdzinot ar pieaugušiem lieciniekiem. Profesionāli veikta bērnu nopratināšana ir būtisks priekšnoteikums, lai iegūtu iespējami pilnīgas un precīzas bērnu liecības. Bērna mājas (Barnahus) projekts ievieš jaunu praksi nepilngadīgo nopratināšanā Latvijā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Juridisko metožu nozīme kukuļa pieprasīšanas un piedāvāšanas satura noskaidrošanā

12. Novembris 2024 • NR. 46/47 (1364/1365)

Krimināllikuma (turpmāk – KL) normas ir iztulkojamas, izmantojot tradicionālās interpretācijas metodes – gramatisko, sistēmisko, vēsturisko un teleoloģisko. Vienlaikus, piemērojot šīs normas, aizliegta ir analoģija par sliktu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību (skat. KL 1. panta ceturto daļu). Latvijas krimināltiesībās juridiskajām metodēm kopumā pievērsta maza uzmanība.1 Tas atspoguļojas arī KL komentāros, jo tajos ...

Laura Šāberte

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Atbildības pastiprināšana par uzbrukumiem ārstniecības personām

15. Oktobris 2024 • NR. 42 (1360)

Apzinoties, ka veselības aprūpe ir svarīga valsts drošības sastāvdaļa, Latvijas Ārstu biedrība sadarbībā ar nozares profesionālo organizāciju – tostarp Latvijas Māsu asociāciju, Latvijas Vecmāšu asociāciju, Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienību, Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju, Latvijas Jauno ārstu asociāciju, Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociāciju, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu – ir rosinājusi būtiski pastiprināt atbildību par uzbrukumiem ārstniecības personām un ir aicinājusi izdarīt grozījumus Krimināllikuma 269. pantā vai izstrādāt tiesību normu pēc analoģijas ar Krimināllikuma 269. pantu.1 Minētā kontekstā aktuāls ir jautājums: vai grozījumi Krimināllikumā ir vienīgais situācijas risinājums? ...

Aldis Lieljuksis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Atbildība par neatļautu ārstniecību kosmetoloģijā

15. Oktobris 2024 • NR. 42 (1360)

Nepieciešamību pievērsties atbildības jautājumam kosmetoloģijā un īpaši Krimināllikuma 137. panta tiesiskajam regulējumam rosināja rakstu sērija ziņu portālā "Delfi" "Lūpu meistarītes no interneta", kuros tiek apskatīti skaistumkopšanas procedūru jautājumi, tajā skaitā injekcijas lūpās. Īpašu uzmanību raisīja pēdējais raksts "Četru stundu kursi – un vari durt! Kā lūpu meistarītes tiek pie izglītības". ...

Jānis Baumanis

žurnāls / Atsaucoties uz publicēto

Krimināltiesībās principam "likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības" nav izņēmumu

8. Oktobris 2024 • NR. 41 (1359)

2024. gada 10. septembrī žurnālā "Jurista Vārds" rakstā "Nodoma un neuzmanības izpratnes kļūdas tiesu nolēmumos"1 Māris Leja atkārtoja 2017. gada 22. augusta rakstā "Princips "likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības" krimināltiesībās"2 secināto, ka noteiktā līmenī princips "likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības" nedarbojas. Secinājumā likuma (ne)zināšana tika sasaistīta ar Krimināllikuma 8. panta otro daļu, kas paredz, ka, nosakot noziedzīgo nodarījumu izdarījušās personas vainas formu, jākonstatē šīs personas psihiskā attieksme pret noziedzīgā nodarījuma objektīvajām pazīmēm. Šajā rakstā, pievēršot uzmanību arī noziedzīga nodarījuma subjektīvajā pusē ietilpstošām pazīmēm, autors centīsies pamatot, ka krimināltiesībās principam "likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības" nav izņēmumu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pusaudžu sekss un bezpalīdzības stāvoklis: grozījumi Krimināllikumā, ieguvumi un riski

1. Oktobris 2024 • NR. 40 (1358)

2024. gada 4. jūlijā stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, kas papildināja likuma 16. nodaļu "Noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību" ar jaunu 166.1 pantu "Personas, kas nav sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu, bezpalīdzības stāvoklis". Jaunais pants paredz, ka "persona, kas nav sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu, atrodas bezpalīdzības stāvoklī šajā nodaļā minēto noziedzīgo nodarījumu izpratnē". Rakstā aplūkota pusaudžu dzimumnobriešana, bezpalīdzības stāvokļa kritēriji, kā arī jaunās likuma normas potenciālie ieguvumu un riski. ...

Linda Lielbriede

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kriminālprocesuālo instrumentu nozīme aizstāvības funkcijas īstenošanā

1. Oktobris 2024 • NR. 40 (1358)

Publikācijā aplūkotā temata sašaurinājums primāri ir saistīts ar adekvātu jēdziena "aizstāvības funkcija" satura izpratni. Šāda nepieciešamība savukārt ir fiksējama tālab, ka šis kriminālprocesuālo pamatprincipu līmenī nostiprinātais jēdziens ne tikai nav guvis pietiekamu vērību judikatūrā vai teorētiskos izklāstos, bet arī reti kad tiek ņemts vērā normatīvā noregulējuma pilnveides procesā materiālo un procesuālo krimināltiesību jomā. Tādējādi, vienīgi noskaidrojot aizstāvības funkcionālās lomas būtību, iespējams rast atbildi uz jautājumu, kas ir kriminālprocesuālie instrumenti un kāda ir to pieejamības un pietiekamības nozīme personas tiesību uz aizstāvību faktiskajā nodrošināšanā kriminālprocesa ietvaros. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nodoma un neuzmanības izpratnes kļūdas tiesu nolēmumos

10. Septembris 2024 • NR. 37 (1355)

Krimināltiesību teorija un prakse nodoma izpratnē arvien vairāk virzās striktās atbildības jeb atbildības bez vainas virzienā, kas "ar kājām gaisā" apgriež vainas principu. Par to liecina vairākas tendences. Pirmkārt, pēdējos gados teorijā valdošs ir kļuvis viedoklis, ka formālos sastāvos īpaši nodarboties ar personas psihiskās attieksmes izvērtēšanu neesot nepieciešams, jo personas apzināta rīcība liecinot par tīšu ...

Renāte Vitkovska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Netiešie pierādījumi kriminālprocesā

27. Augusts 2024 • NR. 35 (1353)

Ievads Latvijas tiesiskajā vidē trūkst plašāka diskursa par netiešo pierādījumu izmantošanu, ko pierāda salīdzinoši skopā latviešu valodā pieejamā literatūra par netiešajiem pierādījumiem, kā arī ne visai bagātīgā tiesu prakse, kur tiktu efektīvi un pareizi vērtēti netiešie pierādījumi. Netiešajiem pierādījumiem kriminālprocesā ir īpaša nozīme, jo ne vienmēr izmeklēšanā būs iespējams iegūt tiešus pierādījumus, it sevišķi ...

žurnāls / Tiesību prakse

Ģenerāladvokāta secinājumi par Latvijas noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas tiesiskā regulējuma saderību ar ES tiesību aktiem

13. Augusts 2024 • NR. 33 (1351)

2024. gada 11. jūlijā Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) ģenerāladvokāts Prīts Pikamē (Priit Pikamäe) sniedza secinājumus lietās C-767/22, C-49/23 un C-161/23, 1Dream OÜ u.c.,1 kur prejudiciāla nolēmuma procedūra tika ierosināta pēc Latvijas Republikas Satversmes tiesas (turpmāk – Satversmes tiesa) lūgumiem. Savos secinājumos ģenerāladvokāts analizē Latvijas tiesiskā kriminālprocesuālā regulējuma, kas skar personas, kurām ir saistība ar noziedzīgi iegūtu mantu, piekļuvi konfiskācijas procedūras lietas materiāliem, mantas izcelsmes pierādīšanas kārtību un konfiskācijas rīkojuma pārbaudi tiesā, atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem. Lai gan ģenerāladvokāta secinājumos izteiktā pozīcija EST nav saistoša un tā var nonākt pie citādiem slēdzieniem, gaidot spriedumu vērtīgi ieskatīties ģenerāladvokāta pozīcijā. ...

Māris Garjānis

žurnāls / Viedoklis

Agresīva braukšana vai huligānisms ceļu satiksmē Krimināllikuma izpratnē

23. Jūlijs 2024 • NR. 30 (1348)

Pirms dažiem mēnešiem, pavasarī, sabiedriskajos medijos un sociālajos tīklos bija izvietots videoieraksts, kurā bija redzams, kā automašīnas vadītājs ar pasažieriem brauc ar ātrumu 240 km/h, iebrauc apdzīvotā vietā "Tīnūži" un vienlaikus rupji pārkāpj vairākas Ceļu satiksmes noteikumu prasības. Šajā videoierakstā arī redzams, ka transportlīdzekļa vadītājs būtiski pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu, veic bīstamu ...

Linda Lielbriede

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Apsūdzētā tiesību garantijas ECT sprieduma "Škoberne pret Slovēniju" perspektīvā

9. Jūlijs 2024 • NR. 28 (1346)

Apsūdzētā tiesisko garantiju pietiekamība ir viens no tiesību uz taisnīgu tiesu praktiskās īstenošanas elementiem. Lai gan šim jautājumam periodiska uzmanība tiek veltīta gan nacionālajā tiesu praksē, gan teorētiskajos izklāstos, šo tiesību satura izpratnes aktualizēšanai vērts ielūkoties arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2024. gada 15. februārī pasludinātajā spriedumā lietā Škoberne pret Slovēniju (pieteikums Nr. 19920/20). Šajā lietā tika atzīts pieteikuma iesniedzēja Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas1 (turpmāk – Cilvēktiesību konvencija) 6. panta pirmās daļas un trešās daļas d. apakšpunktā paredzēto cilvēktiesību aizskārums, realizējot aizstāvību kriminālprocesā, kā arī Cilvēktiesību konvencijas 8. pantā paredzēto tiesību pārkāpums. ...

Kristīne Ķipēna, Laura Šileikiste

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ieslodzījuma vietu sistēmai – 105 gadi. Kādas pārmaiņas nesīs reformas

9. Jūlijs 2024 • NR. 28 (1346)

Ieslodzījuma vietu pārvalde (turpmāk – Pārvalde) tika dibināta 1919. gada 8. jūlijā, tātad 2024. gadā 8. jūlijā tā svin 105. pastāvēšanas gadadienu. 105 gadi ir laika periods, kurā ir piedzīvotas dažādas varas, reformas, nosaukumu maiņas, kāpumi un kritumi, pārciesti kari1 un pat neiedomājamas kataklizmas – piemēram, COVID-19 pandēmija. Un tieši tāda vēsture ir izveidojusi Pārvaldi par iestādi, kas šobrīd attīstītās lielā ātrumā, kas ir spējusi sasniegt nozīmīgu progresu, salīdzinot ar citām Austrumeiropas valstīm, kuras viedoklī ieklausās arī starptautiskie partneri, kas ir atvērta sabiedrībai un sadarbībai un izmanto mūsdienu pasaules sniegtās priekšrocības. ...

žurnāls / Tiesību politika

Par nevainīguma prezumpcijas izpratni un robežām

11. Jūnijs 2024 • NR. 24 (1342)

Kriminālprocesa likuma (KPL) 19. pantā kā viens no kriminālprocesa pamatprincipiem ir nostiprināta nevainīguma prezumpcija. Tas ir konstitucionāla līmeņa kriminālprocesu reglamentējošs princips, jo ietverts ne vien Satversmē, bet arī vairākos nozīmīgos starptautiskajos tiesību aktos. Un tieši par minētā principa izpratni ir radusies viedokļu sadursme starp tiesu un prokuratūru saistībā ar ģenerālprokurora Jura Stukāna izteikumiem TV raidījumā. ...

Anita Poļakova

žurnāls / Viedoklis

Par sodu noteikšanu atbilstoši valsts drošības apdraudējumam un Krimināllikuma mērķim

4. Jūnijs 2024 • NR. 23 (1341)

Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa ir sagatavojusi apkopojumu "Sodu noteikšanas prakse par noziedzīgiem nodarījumiem, kas vērsti pret valsts drošību". Tajā analizēta tiesu prakse laikā no 2017. gada līdz 2023. gadam un atsevišķas krimināllietas, kuras izskatītas 2024. gadā. Apkopojuma mērķis ir izvērtēt noteikto sodu pamatojumu, atbilstību valsts drošības apdraudējumam un Krimināllikumā noteiktajam soda mērķim. ...

žurnāls / Informācija

Ar ko noslēgušās pārbaudes Jēkabpils traģēdijas lietā

16. Aprīlis 2024 • NR. 16 (1334)

Pēc 2023. gada 16. aprīļa traģiskās slepkavības Jēkabpilī, kur Leons Rusiņš nogalināja ilgstoši vajātu sievieti, visas kompetentās iestādes veica iekšējās pārbaudes, lai izvērtētu iesaistīto amatpersonu rīcību un iespējamo atbildību notikušajā. Papildus tam arī Tieslietu padomes izveidota darba grupa ir sniegusi savu ziņojumu par tiesu sistēmas darba organizāciju lietās, kas saistītas ar vardarbību ģimenē un draudiem personas dzīvībai vai veselībai, ko iniciēja tieši Jēkabpilī notikušais un kurā tāpēc ir atsauces uz konkrēto gadījumu kā piemēru sistēmiskām problēmām. Tādēļ, balstoties uz šīm iestādēm pieprasīto un publiski pieejamo informāciju, šajā materiālā ir apkopots vairākās pārbaudēs konstatētais. ...

Dina Gailīte, Sannija Matule

žurnāls / Intervija

Cik iesniegumu ir jāuzraksta, lai valsts aizsargātu cilvēka dzīvību?

16. Aprīlis 2024 • NR. 16 (1334)

Šī gada advokātu kopsapulcē 22. martā Zvērinātu advokātu padome paziņoja lēmumu "par īpašiem nopelniem juridiskās palīdzības sniegšanā" piešķirt Advokatūras Goda zīmi zvērinātai advokātei Annai Norei. Plašāka Latvijas sabiedrība advokāti Nori pamanīja 2023. gada 26. aprīļa raidījumā "Kas notiek Latvijā", kur tika iztirzāti neilgi pirms tam, 16. aprīlī, Jēkabpilī notikušās slepkavības apstākļi: pēc divu gadu intensīvas vajāšanas Leons Rusiņš bija nogalinājis savu bijušo dzīvesbiedri viņas mātes un jaunākā dēla klātbūtnē. ...

Linda Lielbriede

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Soda individualizācijas princips vardarbīgu vai pret personu tās dzimuma dēļ vērstu noziegumu gadījumā

9. Aprīlis 2024 • NR. 15 (1333)

Soda kā sociālās koordinācijas līdzekļa piedraudējums ir neatņemama jebkuras krimināltiesību sistēmas iezīme. Veidojot demokrātisku, mērenu un tiesisku kriminālprocesa norisi, likumdevēja uzdevums ir soda sankcijā salāgot vairākas savstarpēji saistītas komponentes, tostarp apsūdzētā drošību un brīvību, sabiedrības tieksmi pēc miera un kārtības, indivīdu vēlmi pasargāt savu dzīvību, veselību un īpašumu, kā arī cietušā intereses.1 Līdz ar to kriminālsoda esība nav vienīgi utilitāra atriebes fiziskās īstenojamības forma, bet gan no taisnīguma principa atvasināms pienākums.2 Lai šī pienākuma izpilde atbilstu demokrātiskas tiesiskas valsts pamatvērtībām, materiālo krimināltiesību ietvaram ir jāparedz pietiekami plašs tiesisko instrumentu loks tāda soda piespriešanai, kas korespondētu tieši konkrētās personas izdarītajam nodarījumam. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Sodīšanas mērķa esences maiņa Latvijas krimināltiesībās

9. Aprīlis 2024 • NR. 15 (1333)

Kopš brīža, kad sabiedrība atzina nepieciešamību vērsties pret nodarījumiem, kas sasniedz sevišķu bīstamības vai sociāli neakceptējamas rīcības intensitāti, noziedzīga nodarījuma jēdziens ir savijies ar soda institūtu kā reakciju uz šo nevēlamo parādību.1 Gadsimtiem ilgi soda piespriešanas un izpildes process bija valsts sodošās varas akts, raugoties gandarīt aizskarto personu un gūt pelnītu atmaksu par nodarījumu, taču, pieaugot ...

Uldis Krastiņš

žurnāls / Atskatā un darbībā

Krimināllikuma izstrāde un attīstība gadu gaitā: caur atmiņu prizmu

9. Aprīlis 2024 • NR. 15 (1333)

Krimināllikuma tapšana un izveide bija gandrīz astoņus gadus garš un sarežģīts process, tādēļ pateicos žurnāla "Jurista Vārds" redakcijai par uzaicinājumu man kā likuma projekta izveides un tālākās pilnveidošanas tiešajam dalībniekam dalīties par to atmiņās saistībā ar Krimināllikuma spēkā stāšanās 25 gadu jubileju 2024. gada 1. aprīlī. ...

žurnāls / Intervija

Profesores Valentijas Liholajas mūža darbs, kas veltīts krimināltiesībām

9. Aprīlis 2024 • NR. 15 (1333)

Latvijas Universitātes (turpmāk – LU) Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesore Valentija Liholaja jurisprudencei ir uzticīga jau vairāk nekā 60 gadus, un galvenokārt tie veltīti krimināltiesībām un akadēmiskajam darbam savā Alma Mater. Profesore ir autore un līdzautore daudzām grāmatām salīdzināmajās tiesībās, krimināltiesību vispārīgās un sevišķās daļas jautājumos, arī Krimināllikuma atkārtoti izdoto komentāru līdzautore. Viņas krājumā ir tiesu prakses pētījumi, ļoti daudz publikāciju un referātu dažādās konferencēs, tādēļ pilnīgi pamatoti var sacīt, ka sen vairs nav iespējama krimināltiesību apguve, nesatiekoties ar profesori Liholaju un viņas devumu tiesību zinātnei. Par šo mūža darbu pēc Juridiskās fakultātes priekšlikuma 2023. gadā viņai tika piešķirta arī LU Gada balva par zinātniskās skolas izveidi. Novērtējot profesores ieguldījumu akadēmiskajā un zinātniskajā jomā Latvijas krimināltiesībās, kas tostarp izpaudies vairāk nekā 60 publikācijās mūsu žurnālā, arī "Jurista Vārds" Krimināllikuma 25 gadu jubilejas sakarā vēlas godināt Dr. iur. Valentiju Liholaju. Šim nolūkam iztaujājām profesori, šoreiz vairāk ļaujot ieskatīties arī viņas pašas bagātīgajā dzīves gājumā un atziņās par Latvijas krimināltiesību attīstību. ...

žurnāls / Numura tēma

Likums, kas sabiedrībā un Saeimā vienmēr ir "atvērts"

9. Aprīlis 2024 • NR. 15 (1333)

Šā gada 1. aprīlī apritēja 25 gadi, kopš ir stājies spēkā neatkarīgās Latvijas Republikas Krimināllikums. Tā koncepcijas aizsākumi meklējami jau pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, bet ceļš līdz trešajam lasījumam Saeimā prasīja vairāk nekā septiņus gadus nepārtraukta un ļoti apjomīga darba. Taču patiesībā darbs pie Krimināllikuma tā īsti nekad nav noslēdzies, un savas pastāvēšanas laikā tas pārliecinoši iekļuvis visbiežāk (un vērienīgāk) grozīto likumu topa virsotnē. Spēkā esības laikā, neskaitot pirmo jeb 1999. gadu, nav bijis neviena cita gada, kad likums nebūtu ticis grozīts, un rets ir tas gads, kurā izmaiņas bijušas tikai vienreiz. Tas liek retoriski jautāt: vai Krimināllikums vispār var būt pabeigts? ...

žurnāls / Atsaucoties uz publicēto

Turpinot diskusiju par vienošanās procesu, nosacītu notiesāšanu aizstājot ar probācijas uzraudzību

19. Marts 2024 • NR. 12 (1330)

2024. gada 9. janvārī žurnālā "Jurista Vārds" publicēts zvērinātas advokātes Lienes Neimanes raksts "Probācijas uzraudzība nosacītas notiesāšanas vietā: vai būs mazāk vienošanās procesu",1 kurā aplūkoti tādi krimināltiesību nozares jautājumi kā vienošanās process un tā piemērošanā pastāvošā problemātika, nosacīta notiesāšana un probācijas uzraudzība, kā arī plānoto Krimināllikuma grozījumu, nosacītu notiesāšanu ...

Alēns Mickevičs

žurnāls / Tiesību politika

E-lietas ieviešana kriminālprocesā: izvērtējums un perspektīvas

12. Marts 2024 • NR. 11 (1329)

Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 18.1 nodaļa "Lietvedības īpatnības elektroniskajā krimināllietā" stājās spēkā 2021. gada 2. novembrī. Neskatoties uz to, ka nodaļu veido tikai četri panti, neizslēdzot arī citu 2021. gada 7. oktobrī pieņemto grozījumu KPL nozīmi, kas tika vērsti uz KPL pielāgošanu darbam elektroniskajā vidē, ļoti liels darbs tika ieguldīts likumprojekta tapšanas gaitā. Praktiski paralēli notika gan informācijas sistēmu izstrāde, gan izmaiņu KPL definēšana. ...

Armīns Meisters

žurnāls / Tiesību politika

Dažas jaunas un ne tik jaunas idejas tiesas spriešanas efektivitātes uzlabošanai

12. Marts 2024 • NR. 11 (1329)

Kriminālprocesa likums paredz plašas iespējas vienkāršot kriminālprocesu un efektīvi rast krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu. Šīs iespējas prokuratūra un tiesa aktīvi izmanto, tādējādi, varētu rasties priekšstats, ka tiek ietaupīti prokuroru un tiesnešu darba resursi un tos iespējams atvēlēt juridiski sarežģītu un apjomīgu krimināllietu iztiesāšanai. Diemžēl prakse rāda, ka tas nebūt tā nav. Ja vienkāršāku kategoriju lietās prokuratūra un tiesa pamatā nodrošina ātru un efektīvu risinājumu, tad apjomīgu lietu iztiesāšana aizvien ir sarežģīts un darbietilpīgs process, kurā prokuratūra un tiesa sastopas ar nopietniem izaicinājumiem. Šī rakta mērķis ir sniegt praktisku skatījumu uz risinājumiem, kas varētu uzlabot tiesas procesa kvalitāti un vienlaikus rosināt diskusiju par nepieciešamajām pārmaiņām kā normatīvajā regulējumā, tā tiesāšanās kultūrā. ...

Svetlana Beļajeva

žurnāls / Tiesību politika

Lietu svēršana kā tiesu sistēmas nākotnes izaicinājums

12. Marts 2024 • NR. 11 (1329)

Tiesības uz taisnīgu tiesu ir viena no apjomīgākajām cilvēka tiesībām, kas nostiprināta Latvijas Republikas pamatlikumā. Pieejamība tiesai ir viens no taisnīgas tiesas pamatprincipiem, kas mūsu strauji mainīgajā pasaulē vairs nenozīmē tikai iespēju ieiet tiesas namā, bet arī saņemt tiesas pakalpojumus ātri un kvalitatīvi, ekonomiski un praktiski pieņemamā veidā, izmantojot arī informācijas tehnoloģiju piedāvātās iespējas. ...

žurnāls / Tiesību politika

Tieslietu padomes darba grupa: četri virzieni tiesu sistēmas efektivizēšanai

12. Marts 2024 • NR. 11 (1329)

Tieslietu padomes sastāvā ir 15 locekļi, un tās darbs prioritāri ir orientēts uz aktuālo lēmumu pieņemšanu tiesu varas organizācijas un tiesu sistēmas pārvaldības jomā. Neviens no Tieslietu padomes locekļiem atšķirībā no citām valstīm nav deleģēts darbam uz pilnu slodzi, un tas būtiski ietekmē Tieslietu padomes darba organizatoriskos principus un laika resursus, ko iespējams atvēlēt padziļinātām diskusijām un analīzei. Lai ...

1

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Ilgtspēja

Sodu izpilde

Nodokļi

Valsts aizsardzība

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

1. Jūlijs 2025

saturs abonēt

e-žurnāls