Tiesību nozaru katalogs: Konstitucionālās tiesības – Jurista Vārds

Konstitucionālās tiesības Administratīvās tiesības un process

Tālavs Jundzis

žurnāls / Juridiskā literatūra

Par valsts nepārtrauktības (kontinuitātes) doktrīnu

16. Janvāris 2018 /NR. 3 (1009)

[..] Neatkarības atjaunošana 1990.–1991. gadā radīja jautājumus, vai atjaunotā Latvija ir tā pati 1918. gadā dibinātā valsts vai tomēr jauna neatkarīga valsts ar atšķirīgu identitāti, kas radusies PSRS sabrukuma rezultātā. Ja pašā Latvijā ir rasta atbilde uz šo jautājumu, kas arī nostiprināta konstitucionālos aktos, tad ne tikai mūsu nelabvēļi, bet arī partneri starptautiskās organizācijās un citviet pasaulē dažkārt pauduši šaubas šo vēsturisko ...

žurnāls / Intervija

Latvijas valstiskās nepārtrauktības doktrīna ir nemainīgi svarīga

16. Janvāris 2018 /NR. 3 (1009)

Pagājušā gada nogalē pie lasītājiem devās apjomīga monogrāfija "Nepārtrauktības doktrīna Latvijas vēstures kontekstā". Tas ir vairāku vēsturnieku, juristu un politologu kopīgi veidots izdevums, kura centrā ir valsts nepārtrauktība kā Latvijas atjaunošanas tiesiskais pamats. Izmantojot zinātņu starpdisciplināru pieeju, pētnieki analizējuši faktus un izvirzījuši argumentus, kas detalizēti pamato Latvijas valsts juridisko nepārtrauktību arī tās okupācijas laikā. Paredzams, ka tuvākajā laikā tiks uzsākts darbs pie monogrāfijas tulkošanas un izdošanas angļu valodā, lai Latvijas zinātnieku argumentus darītu pieejamus arī ārvalstu lasītājam. Kaut gan kopš valsts neatkarības atgūšanas ir pagājuši jau gandrīz 30 gadi, tomēr jautājums par Latvijas Republikas juridisko statusu tās okupācijas laikā, kā arī tiesisko pamatu, uz kura tika atjaunota neatkarība, nav zaudējis aktualitāti. Tas ir nemainīgi svarīgs gan iekšpolitiski (piemēram, pilsoņu kopuma noteikšanas sakarā), gan ārpolitiski (piemēram, aplūkojot jautājumu par okupācijas seku kompensāciju). Tādēļ šādas fundamentālas monogrāfijas iznākšana ir ļoti būtisks notikums gan Latvijas jurisprudencē, gan praktiskajā politikā. Grāmatas svinīgā atvēršana notika 2017. gada 15. novembrī Latvijas Universitātē, klātesot ne vien tās autoriem, bet arī Valsts prezidentam Raimondam Vējonim un Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei, Latvijas Universitātes rektoram Indriķim Muižniekam u.c. Pasākuma laikā ar zinātniskiem priekšlasījumiem par nepārtrauktības doktrīnu uzstājās Satversmes tiesas priekšsēdētaja prof. Ineta Ziemele, Baltijas stratēģisko pētījumu centra valdes priekšsēdētājs, akadēmiķis Tālavs Jundzis, Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Ainārs Lerhis, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors Jānis Lazdiņš, Satversmes tiesas pirmais priekšsēdētājs prof. Aivars Endziņš. Šodien, iepazīstinot "Jurista Vārda" lasītājus ar apjomīgo (471 lpp.) monogrāfiju, piedāvājam interviju ar tās izdevēja – Latvijas Zinātņu akadēmijas Baltijas stratēģisko pētījumu centra – vadītāju un grāmatas projekta zinātnisko vadītāju – Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli Prof. Dr. habil. sc. pol., Dr. iur. Tālavu Jundzi. Tāpat publicējam izvilkumus no viņa sarakstītā grāmatas ievada, kas ļaus izprast nepārtrauktības doktrīnas pamatus un nozīmību. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Administratīvā pārkāpuma protokols un tā tiesiskā daba

9. Janvāris 2018 /NR. 2 (1008)

Rakstā tiks aplūkots administratīvā pārkāpuma protokols (turpmāk arī – protokols), analizēta tā tiesiskā daba, kā arī sniegts neliels ieskats tiesu praksē. Kā zināms, administratīvo pārkāpumu procesu šobrīd reglamentē kopš 1985. gada spēkā esošais Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (turpmāk – LAPK). LAPK deviņpadsmitā nodaļa satur regulējumu par protokolu. Neraugoties uz to, LAPK nesniedz protokola legāldefinīciju. Līdz ar to protokola tiesiskā daba būtu noskaidrojama no šīs nodaļas tiesību normām, kā arī no tiesu prakses. ...

žurnāls / Intervija

Jurista pirmais uzdevums ir nebūt neitrālam

19. Decembris 2017 /NR. 52 (1006)

Jau daudzus gadus Latvijas un Lietuvas konstitucionālās tiesas rīko regulāras savstarpējas konferences un apmaiņas vizītes, lai dalītos ar pieredzi un gūtu ieskatu kaimiņvalsts jaunākajā tiesu praksē. Šovasar Latviju apmeklēja Lietuvas Konstitucionālās tiesas tiesneši. Tiesas priekšsēdētājs prof. Dr. iur. Daiņus Žalims sarunā ar "Jurista Vārdu" apskatīja vairākus aktuālākos konstitucionālo tiesību jautājumus Lietuvā. ...

Reinis Bērziņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ieroču direktīvas labums vai ļaunums nacionālajam regulējumam

12. Decembris 2017 /NR. 51 (1005)

Raksts ir tapis kā atbilde A. Melkera rakstam "Jurista Vārdā" (29.08.2017.) "Jauni izaicinājumi Latvijas nacionālajam ieroču aprites tiesiskajam regulējumam" (turpmāk – A. Melkera raksts). Autors ir sporta šāvējs IPSC1 disciplīnā jeb, kā to arī mēdz dēvēt, praktiskajā šaušanā, tāpēc jau kopš pirmajām Eiropas Komisijas (turpmāk – Komisija) iniciatīvām attiecībā uz Padomes Direktīvu 91/477/EEK (turpmāk – Direktīva) 2015. gada rudenī rūpīgi ir sekojis šīs likumdošanas iniciatīvas peripetijām, ieskaitot atbildīgu institūciju sēžu tiešraižu vai to ierakstu translācijas. ...

Baiba Bakmane, Sandijs Statkus

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pašvaldību pieteikumu izvērtēšana Satversmes tiesā

12. Decembris 2017 /NR. 51 (1005)

Pēdējo gadu laikā pašvaldību domes (turpmāk – pašvaldības) Satversmes tiesā ir iesniegušas vairākus pieteikumus. Tajos lūgts tiesai sniegt savu vērtējumu par visdažādākajiem tiesību jautājumiem – gan tādiem, kuri ir vairāk svarīgi tieši konkrētā pieteikuma iesniedzējai, gan tādiem, kuri ir nozīmīgi arī sabiedrībai kopumā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Iepirkuma procedūras pārtraukšana un pārsūdzības iespējas

5. Decembris 2017 /NR. 50 (1004)

Publiskos iepirkumus regulējošie normatīvie akti paredz noteiktus gadījumus, kad iepirkuma procedūra tiek izbeigta vai pārtraukta, vienlaikus paredzot pasūtītājam tiesības izsludināto iepirkuma procedūru pārtraukt jebkurā brīdī arī citos gadījumos, ja tam ir objektīvs pamatojums. Pasūtītāja pieņemtais lēmums par iepirkuma procedūras pārtraukšanu var tikt apstrīdēts Iepirkumu uzraudzības birojā. Šī raksta mērķis ir pievērst uzmanību iepirkuma procedūras pārtraukšanas pārsūdzības procesuālajiem aspektiem. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Sporta azartspēļu tiesiskā regulējuma problemātika Latvijā un Eiropas Savienībā

28. Novembris 2017 /NR. 49 (1003)

Šis raksts zināmā mērā ir turpinājums autora iepriekš publicētajam rakstam žurnālā "Jurista Vārds".1 Attiecīgi šajā rakstā netiks aplūkots sporta tiesību jēdziens, kā arī vispārējais konvencionālais regulējums sporta tiesībās. Jāuzsver, ka sporta tiesības kā tiesību nozare turpina attīstīties, un jau šobrīd var polemizēt, ka tās pamazām zaudē savu lex ferenda statusu.2 Sports kā biznesa nozare turpina būt ietekmīgs spēlētājs pasaules tirgū. Tiek prognozēts, ka tikai Ziemeļamerikā līdz 2019. gadam sporta industrijas apgrozījums sasniegs 79,5 miljardus dolāru.3 Tiek uzskatīts, ka sporta tirgus sastāda 2 % no visas pasaules iekšzemes kopprodukta, kas, piemēram, attīstītajās valstīs apsteigtu tekstila un metālrūpniecību.4 Attiecīgi sporta tiesību tālākas izpētes veikšana varētu būt ekonomiski nozīmīga. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Satversmes tiesas loma konstitucionālo principu aizsardzībā un piemērošanā

21. Novembris 2017 /NR. 48 (1002)

Sākšu ar apgalvojumu, ka vispārējie tiesību principi ir tiesību avots ikvienā demokrātiskā tiesību sistēmā. Arī Satversmes tiesa atzīst vispārējos tiesību principus kā tiesību avotu. ...

žurnāls / Numura tēma

Nodokļu tiesības

7. Novembris 2017 /NR. 46 (1000)

Nodokļu tiesību kristāla bumba Nesenā pasaules lielākajā nodokļu ekspertu sanāksmē viens no tematiem šķita absurds – kā piemērot nodokļus robotiem. Tomēr pasaulē arvien vairāk uzņēmumu ievieš dažādas mākslīgā intelekta izpausmes, pat juridiskajā biznesā. Jā, es nebaidos šā vārda – ar zināmu specifiku un ierobežojumiem advokātu palīdzība klientiem ir bizness. Sers Ričards Brensons pirms dažām nedēļām ...

žurnāls / Numura tēma

Administratīvā procesa tiesības

7. Novembris 2017 /NR. 46 (1000)

Administratīvais process – pirmsākumi, attīstība un tendences Administratīvā procesa (turpmāk – AP) tiesības ir viena no administratīvo tiesību apakšnozarēm, kas regulē kārtību (procesu), kādā iestāde1 izdod administratīvos aktus, veic faktisko rīcību, slēdz, pilda un izbeidz publisko tiesību līgumus, kā arī procesu, kādā notiek šo tiesību aktu un rīcības kontrole augstākā iestādē un tiesā. AP nodrošina, ...

žurnāls / Numura tēma

Administratīvās tiesības

7. Novembris 2017 /NR. 46 (1000)

Administratīvo tiesību trīs attīstības posmi Administratīvās tiesības ir salīdzinoši jauna tiesību nozare, kas mūsdienīgas tiesiskas valsts principiem atbilstošā formā sāka attīstīties tikai 19. gadsimtā. Pašlaik Administratīvās tiesības aptver plašu regulējamo jautājumu loku, Latvijā tās var iedalīt četrās lielās daļās jeb apakšnozarēs: 1) administratīvā procesa tiesības; 2) pārvaldes organizācijas ...

žurnāls / Numura tēma

Pašvaldību tiesības

7. Novembris 2017 /NR. 46 (1000)

Pašvaldību tiesību aktualitātes: reformu izaicinājumi un iespējas Kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas mūsu pašvaldību sistēma ir bijusi pastāvīgā pārmaiņu procesā. Pārmaiņu procesiem būtu jāpalīdz izveidot tādu pašvaldību pārvaldības un administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli, kas vislabāk kalpotu iedzīvotāju vajadzībām. Laikā, kad iespējas veidot biznesu ir teju jebkurā vietā ...

žurnāls / Numura tēma

Laba likumdošana un lobisms

7. Novembris 2017 /NR. 46 (1000)

Kvalitatīvs likumdošanas process veicina uzticēšanos likumdevējam un vairo likuma autoritāti Mūsdienu sabiedrībā cilvēks bez likuma nevar dzīvot. Vēlme uzlabot likuma tapšanas jeb likumdošanas procesu, tiecoties uz pilnību, vienmēr būs aktuāla. Ar labu likumdošanu izprot likumdošanas procesu, kas atbilst likuma varas tiesiskuma, demokrātijas un cilvēktiesību principiem un kura rezultātā tiek pieņemts ...

žurnāls / Numura tēma

Tiesiskuma audits: vai Latvija ir tiesiska valsts

7. Novembris 2017 /NR. 46 (1000)

"Labāk, lai likums valda nekā viens no pilsoņiem un pat likuma sargi ievērotu likumu." – Aristotelis1 ...

Kristīne Dupate

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ģimenes ārstu tiesības streikot: starptautisko tiesību konteksts

24. Oktobris 2017 /NR. 44 (998)

Šā gada 3. oktobra "Jurista Vārdā" tika aizsākta juristu diskusija par ģimenes ārstu tiesībām streikot.1 Turpinot domu apmaiņu par šo tēmu, šī raksta mērķis ir analizēt Latvijas ģimenes ārstu statusu un no tā izrietošās tiesības saskaņā ar starptautiskajām kolektīvajām darba tiesībām. Konkrēti – vai Latvijas ģimenes ārsti kvalificējas statusam "strādājošais" vai "pašnodarbinātais", un attiecīgi – vai viņiem ir kolektīvās darba tiesības, ieskaitot tiesības streikot ar mērķi panākt labvēlīgākus nodarbinātības nosacījumus? ...

Valsts Ieņēmumu dienests

žurnāls / Tiesību politika

Par nodokļu parādu atgūšanu un dzēšanu

24. Oktobris 2017 /NR. 44 (998)

Nepiedzenamos nodokļu parādus privātpersonām un komersantiem Valsts ieņēmumu dienests (VID) dzēš tikai pēc tam, kad administratīvā procesa ceļā ir veiktas visas likumā paredzētās piedziņas darbības, lai tomēr panāktu nodokļu parādu ieskaitīšanu valsts budžetā. Taču jāņem vērā, ka pat nodokļu parādu dzēšana neatbrīvo personu vai komersantu no atbildības, kas var iestāties, ja pret nodokļu parādnieku ir uzsākts kriminālprocess par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. ...

Ringolds Balodis

žurnāls / Numura tēma

Par priekšlikumu svītrot no Saeimas kārtības ruļļa iespēju deputātiem atturēties

10. Oktobris 2017 /NR. 42 (996)

Sabiedrības vērtējums par Saeimas darbu ir ārkārtīgi zems. Pat Saeimas deputāti, sēžot savos mīkstajos krēslos, nevar nemanīt, ka ar katru gadu cilvēku uzticība parlamenta darbam krītas arvien vairāk. SKDS aptauju rezultāti liecina, ka vismazāk tauta uzticas trim profesijām – deputātiem, advokātiem un ierēdņiem. Tautu bez šaubām kaitina varas nespēja tikt galā ar hroniski vājo valsts pārvaldi, birokrātiju un korupciju. ...

žurnāls / Numura tēma

Vai ir pamats grozīt Saeimas kārtības rulli un liegt deputātiem atturēties balsojumos

10. Oktobris 2017 /NR. 42 (996)

Vairāku valstu parlamentos (Apvienotās Karalistes, ASV, Austrijas, Īrijas, Kanādas, Maltas, Nīderlandes, Slovēnijas, Austrālijas) deputātiem nav iespēju atturēties balsojumos. Iespējams, ka tāpēc priekšlikums ieviest līdzīgu ierobežojumu arī mūsu Saeimas deputātiem guva plašu atbalstu. Iniciatīvu no Saeimas kārtības ruļļa 139. panta pirmās daļas pēdējā teikuma svītrot vārdus "vai atturas" portālā "ManaBalss.lv" šā gada septembrī bija parakstījuši vairāk nekā 11 000 Latvijas pilsoņu, un tā iesniegta Saeimai. Šobrīd Saeimas kārtības rullis deputātiem paredz trīs balsošanas iespējas – "par", "pret" vai "atturos". Taču nereti balsojumā iespēja atturēties rada neizpratni, īpaši gadījumos, kad balsojumā vairākums deputātu ir "par", bet to deputātu dēļ, kuri atturas, tik un tā netiek pieņemti attiecīgi lēmumi. Iniciatīvas atbalstītāji uzskata, ka Saeimas deputātu darbs ir pārstāvēt tautu lēmumu pieņemšanas procesā – izstrādājot likumus, apstiprinot augstas amatpersonas un lemjot citus būtiskus jautājumus. Tiek uzskatīts: ja deputātiem būtu liegts balsot "atturos", mazinātos viņu iespējas slēpt savu viedokli vai maldināt vēlētājus, radot iespaidu, ka viņi ir atturējušies, bet faktiski balsojuši pret. "Jurista Vārds" lūdza Saeimas deputātes Inesi Lībiņu-Egneri un Jūliju Stepaņenko, zvērinātu advokātu Edgaru Pastaru un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras vadītāju Anniju Kārkliņu komentēt, vai divu balsojuma pozīciju izvēle – "par" vai "pret" – palielinātu deputātu atbildību vēlētāju priekšā un kas mainītos pēc būtības, pieņemot šādus grozījumus Saeimas kārtības rullī. Par šo tēmu ir arī Latvijas Universitātes profesora un Saeimas deputāta Ringolda Baloža raksts "Vai svītrot no Saeimas kārtības ruļļa iespēju deputātiem balsojumos atturēties". ...

Jānis Neimanis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Prettiesiska maksa Uzņēmumu reģistrā

3. Oktobris 2017 /NR. 41 (995)

Ar Ministru kabineta 2017. gada 6. jūnija noteikumiem Nr. 296 "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumos Nr. 1525 "Noteikumi par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra maksas pakalpojumiem"" ieviests jauns maksas pakalpojums – klientu apkalpošana klātienē reģistrācijas dokumentu iesniegšanai un noteikta maksa – četri eiro.1 Šāda prasība maksāt maksu par reģistrācijas dokumentu iesniegšanu klātienē ir pretrunā ar Administratīvā procesa likuma 18. panta pirmo daļu, kas noteic, ka administratīvais process iestādē privātpersonai ir bez maksas, ja vien likumā nav noteikts citādi. ...

Tiesībsarga birojs

žurnāls / Informācija

Nepilsoņi un bezvalstnieki – kāda ir atšķirība

3. Oktobris 2017 /NR. 41 (995)

Tiesībsarga biroja skaidrojums par būtiskām atšķirībām starp cilvēkiem ar nepilsoņa vai bezvalstnieka statusu,1 jo nereti publiskajā telpā sastopama nekorekta interpretācija par šiem jēdzieniem un tiesību apjomu. ...

žurnāls / Tiesību politika

Valsts prezidenta iesniegtais likumprojekts "Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem"

19. Septembris 2017 /NR. 39 (993)

Valsts prezidents Raimonds Vējonis pagājušonedēļ Saeimā iesniedzis likumprojektu "Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem". Tas paredz izbeigt piešķirt nepilsoņa statusu pēc 2018. gada 1. jūnija dzimušiem nepilsoņu bērniem un atzīt viņus par Latvijas pilsoņiem, ja vien bērna vecāki nav vienojušies par citas valsts pilsonības piešķiršanu bērnam un bērns nav citas valsts pilsonis. Par šo iniciatīvu 7. septembrī tika diskutēts arī konferencē Rīgas pilī (skat. JV Nr. 38, 12.09.2017.). Prezidenta argumenti un apsvērumi plašāk izvērsti likumprojektu pavadošajā anotācijā. ...

Tieslietu ministrija

žurnāls / Tiesību politika

Ārvalstu konstitucionālo tiesību aktualitātes (II)

5. Septembris 2017 /NR. 37 (991)

Šajā numurā publicēta Tieslietu ministrijas sagatavotā ārvalstu konstitucionālo tiesību jomas aktualitāšu apskata otrā – noslēdzošā daļa. Atgādinām, ka raksta pirmajā daļā tika sniegts ieskats Itālijas, Lietuvas un Maltas parlamenta darba kārtības jautājumos, kas 2015. un 2016. gadā apspriesti ar mērķi mainīt gan tautas priekšstāvju kompetences apjomu, gan lēmumu pieņemšanas kārtību, gan citus parlamenta funkcionēšanai būtiskus aspektus. Tam sekoja pārskats par to likumdošanas iniciatīvu virzību un rezultātiem Eiropas Savienības dalībvalstīs – Francijā, Slovākijā un Ungārijā, kas veltītas valsts drošības jautājumiem un cīņai ar terorismu un īstenojamas izpildvaras atzarā, kā arī ieskats Ukrainas apjomīgās konstitucionālās reformas daļā, kas veltīta decentralizācijas jautājumam, un salīdzinoši nelielajos grozījumos Polijas, Norvēģijas un Albānijas konstitūcijā. Līdztekus minētajam iepriekšējā publikācijā piedāvāts arī apskats par reformām tiesu varas atzarā Bulgārijā, Itālijā, Maltā, Polijā, Spānijā, Albānijā, Moldovā un Ukrainā un apskats par likumdošanas iniciatīvām, kas attiecas uz valsts galvas institūtu Īrijā un Polijā un salīdzinājumam arī Turkmenistānā un Tadžikistānā. ...

Inese Baikovska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Administratīvā pārkāpuma lietas atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem

5. Septembris 2017 /NR. 37 (991)

Administratīvo pārkāpumu lietas, kurā spēkā stājies nolēmums – atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, garantē taisnīga nolēmuma pieņemšanu un administratīvi sodītās personas tiesības uz taisnīgu nolēmumu. Tomēr Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktais regulējums negarantē visām administratīvā pārkāpuma lietā iesaistītajām personām vienlīdzīgas tiesības uz pieteikuma iesniegšanu jaunatklātu apstākļu dēļ, tādā veidā netiek pilnvērtīgi nodrošinātas iesaistīto personu cilvēktiesību aizsardzības garantijas. ...

Gatis Bārdiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par terminiem “uzticība” un “uzticēšanās”

29. Augusts 2017 /NR. 36 (990)

Latviešu valodā ir divi līdzīgi termini – "uzticība" un "uzticēšanās". Tie bieži vien tiek lietoti kā sinonīmi, lai gan to saturs ir atšķirīgs. Raksta mērķis ir izpētīt minētos terminus un to lietojumu Satversmes tiesas praksē. ...

Sandijs Statkus

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Samērīguma otrais elements – pamattiesību ierobežojuma nepieciešamība

29. Augusts 2017 /NR. 36 (990)

Šajā nelielajā Satversmes tiesas prakses apkopojumā hronoloģiskā secībā tiks norādīts uz, autora ieskatā, būtiskākajām Satversmes tiesas atziņām par pamattiesību ierobežojuma samērīguma izvērtējuma otro elementu – nepieciešamību. ...

žurnāls / Tiesību politika

Proporcionalitātes princips pašvaldību pastāvīgo komiteju izveidošanā un locekļu ievēlēšanā

8. Augusts 2017 /NR. 33 (987)

Kā zināms, šī gada jūnijā Latvijā norisinājās pašvaldību vēlēšanas, pēc kurām likumsakarīgi aktualizējās arī jautājums par pašvaldību pastāvīgo komiteju turpmāko sastāvu. Tas raisījis nevienu vien strīdu starp ievēlētajiem deputātiem, tostarp galvaspilsētā, kā arī Jūrmalas pilsētas un Salaspils novada pašvaldībās. Vietējo varu domstarpības nonākušas arī līdz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam, kurš pagājušajā nedēļā ar savu rīkojumu atcēla gan Jūrmalas pilsētas domes, gan Salaspils novada domes lēmumu par pastāvīgo komiteju izveidošanu un locekļu ievēlēšanu. Pašvaldību pārstāvji uzskata, ka ministrs, šādi rīkodamies, ir pārkāpis savas pilnvaras, jo pastāvīgo komiteju izveidošana un locekļu ievēlēšana ir politisks lēmums, kura izvērtēšana nav ne Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, ne tiesas kompetencē, savu nostāju pamatojot ar līdzšinējo tiesu praksi lietu izskatīšanā Augstākās tiesas Senātā un Satversmes tiesā. Savukārt K. Gerhards uzsver, ka tiesiskā valstī "visiem, arī politiskiem lēmumiem, ir jābūt tiesiskiem".1 Izvērstākam priekšstatam par ministra apsvērumiem un juridiskajiem kritērijiem "Jurista Vārds" publicē K. Gerharda 2017. gada 1. augusta rīkojumu Nr. 1-13/6038 "Par Salaspils novada domes 2017. gada 16. jūnija lēmuma "Par novada pastāvīgo komiteju izveidošanu un locekļu ievēlēšanu" (protokols Nr. 12, 4. §) 1., 3., 4. un 5. punkta darbības apturēšanu" un aicina lasītājus iesaistīties konstruktīvā diskusijā par šo tēmu. ...

Elīna Freimane

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Publisku personu līdzdalība kapitālsabiedrībās – kontroles nepieciešamība

25. Jūlijs 2017 /NR. 31 (985)

Pēdējā laikā publiskajā telpā plašāku uzmanību izpelnījušies plānotie grozījumi Konkurences likumā, ar kuriem tiek paredzēts noteikt Konkurences padomes pilnvaras uzraudzīt, kā tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādes, kā arī kapitālsabiedrības, kurās publiskai personai ir izšķiroša ietekme, ievēro pienākumu nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci.12016. gadā Konkurences padomes veiktajā sabiedriskās domas pētījumā vairāk nekā puse respondentu kā būtiskāko konkurences problēmu bija norādījuši valsts un pašvaldību iesaisti uzņēmējdarbībā.2Tomēr pret šī likumprojekta virzību iebilst pašvaldības.3Līdz ar to Ministru kabinetu un Saeimu turpmākajā šī likumprojekta virzības gaitā sagaida politiska izšķiršanās par to, vai paplašināt Konkurences padomes pilnvaras, tādējādi ar kontroles mehānisma palīdzību ierobežojot publisko personu iesaisti komercdarbībā. Ievērojot šīs problemātikas aktualitāti, rakstā autore aplūkos Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktos pamatnoteikumus, kad publiskai personai vispār ir tiesības iesaistīties komercdarbībā, gan pašreizējo publiskās personas iesaistes komercdarbībā kontroles mehānismu, gan arī sekas, kādas rodas, publiskai personai nepamatoti iesaistoties komercdarbībā. ...

žurnāls / Tiesību politika

Valsts ieņēmumu dienests izpilda tiesībsarga rekomendācijas

18. Jūlijs 2017 /NR. 30 (984)

Pagājušonedēļ, 11. jūlijā, Tiesībsarga birojs publiskojis informāciju un 2017. gada 27. jūnija paziņojumu Nr. 6-13/1 par rekomendācijas izpildi pārbaudes lietā, kas veikta saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) līdzšinējo praksi. Proti, veicot situācijas padziļinātu izpēti, tiesībsargs VID iepriekš rekomendēja pārtraukt ierasto praksi un rīkoties atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa prasībām. Pēc Tiesībsarga biroja sniegtajām ziņām šobrīd VID ar savu lēmumu apliecina, ka līdzšinējā prakse nav bijusi veiksmīga un ir ieinteresēts tās uzlabošanā. ...

Reinis Grāvītis

žurnāls / Informācija

Valsts kontrole: iestādēm ar informāciju jāapmainās pašām, nevis jāpieprasa no iedzīvotājiem

11. Jūlijs 2017 /NR. 29 (983)

Valsts kontrole, revīzijas ietvaros analizējot, kā valsts pārvalde rīkojas ar uzkrāto informāciju, secinājusi, ka par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) un e-pārvaldes jomu atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ilgstoši ir apzinājusies problēmas datu apritē, taču nav paredzējusi konkrētus risinājumus. Tikmēr 75 iestādes uztur 178 valsts informācijas sistēmas, un, lai sniegtu iedzīvotājiem pakalpojumus, iestādēm savā starpā būtu jāapmainās ar informāciju, taču šādas apmaiņas nodrošināšana praksē ir smagnējs un resursietilpīgs process. Atsevišķos gadījumos cilvēkiem pat nākas pildīt kurjera funkciju, no vienas iestādes citai piegādājot informāciju, kas jau ir valsts pārvaldes rīcībā. ...

Sintija Strautiņa

žurnāls / Numura tēma

Gāzes un degvielas staciju aizsargjoslu normatīvais regulējums

4. Jūlijs 2017 /NR. 28 (982)

Pēdējo gadu laikā Latvijā ir palielinājusies sašķidrinātās naftas (ogļūdeņražu) gāzes jeb propāna / butāna maisījuma izmantošana automobiļos. Reaģējot uz pieaugošo pieprasījumu, audzis arī automobiļu gāzes uzpildes staciju1 (turpmāk – AGUS) skaits. AGUS mēdz būt dažādas, tās var izvietot atsevišķi vai apvienot ar degvielas uzpildes stacijām2 (turpmāk – DUS) kopējā uzpildes stacijas objektā, tai skaitā ar kopīgām integrētām automašīnu uzpildes iekārtām, kad benzīna, dīzeļdegvielas un sašķidrinātās naftas gāzes padeve tiek veikta, izmantojot vienu padeves iekārtu. ...

Haralds Skarbnieks

žurnāls / Numura tēma

Iestādei ar tiesas spriedumu uzliktais pienākums un tā pārvērtēšana citā tiesvedībā

4. Jūlijs 2017 /NR. 28 (982)

Raksta mērķis ir aplūkot tiesas sprieduma izpildes jautājumu, jo īpaši gadījumu, ja ar spēkā stājušos tiesas spriedumu administratīvajā lietā iestādei ir uzdots izdot labvēlīgu administratīvo aktu, kas var tikt atcelts citā administratīvajā lietā. Tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros līdz 2013. gadam tika piešķirtas kārtu veidā, proti, tās tika piešķirtas noteiktā apjomā. Gadījumā, ja valsts aprēķinātais apjoms nepietika visiem komersantiem, komersanti, kas tās neieguva, bet atbilda visām prasībām, tās varēja iegūt tikai gadījumā, ja zaudēja citi komersanti, kuri tās bija ieguvuši.1 ...

Kārlis Piģēns

žurnāls / Numura tēma

Zemes dzīļu izmantošanas tiesiskais regulējums: quo vadis

4. Jūlijs 2017 /NR. 28 (982)

Zemes dzīļu derīgās īpašības ir iežu fizikālās īpašības (porainība, caurlaidība, blīvums, izolētspēja, termālā enerģija u.c.), kā arī ģeoloģiskās struktūras, kuras var izmantot tautsaimniecībā.1 Zemes dzīļu derīgās īpašības Latvijas Republikā līdz šim nav plaši izmantotas, jo līdz šim plaši nav tikuši iegūti nedz energoresursi, nedz citi ķīmiskie elementi vai arī izmantots, piemēram, ģeotermālais siltums, jo nav bijusi sabiedrības interese, ekonomiska rakstura stimulu un nav arī pietiekamas pētījumu bāzes par Latvijas zemes dzīļu derīgajām īpašībām, ko varētu izmantot tautsaimniecības attīstības vajadzībām. Secīgi Latvijā praktiski nav bijis izmantots līdz šim spēkā esošais tiesiskais regulējums attiecībā uz zemes dzīļu izmantošanu. Un tas ir radījis situāciju, ka sabiedrībā, sākoties pirmajām diskusijām, jau rodas nesapratne un kolīzijas, kā arī dažādas interpretācijas. ...

Kārlis Piģēns

žurnāls / Numura tēma

Numura tēma: dabas resursu un enerģētikas tiesības

4. Jūlijs 2017 /NR. 28 (982)

Attīstoties valstij un sabiedrībai kopumā, pieaug tās patēriņš un prasības pēc energoresursiem un enerģijas, lai apmierinātu dažādas tautsaimniecības vajadzības. Enerģētika ir viens no sektoriem, kas tieši ietekmē valsts ekonomikas izaugsmi. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Rakstu krājums – veltījums Satversmei

4. Jūlijs 2017 /NR. 28 (982)

Jūnija vidū Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā apgādā 400 lappušu apjomā iznācis LU 75. zinātniskās konferences rakstu krājums "Latvijas Republikas Satversmei – 95", kurā kopskaitā ietverti 45 konferencē nolasītie referāti. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Izdevums par konstitucionālās tiesas aktīvismu

4. Jūlijs 2017 /NR. 28 (982)

Satversmes tiesa ir izdevusi grāmatu "Konstitucionālās tiesas aktīvisms demokrātiskā valstī". Grāmatā ir apkopoti referāti un priekšlasījumi no Satversmes 20 gadu jubilejas gadam par godu rīkotās starptautiskās konferences 2016. gada maijā.1 Konferenci rīkoja Satversmes tiesa sadarbībā ar Venēcijas komisiju, un tā pulcēja vairāku Eiropas valstu konstitucionālo tiesu pārstāvjus. Grāmata dod iespēju iepazīties ar konferences referātiem visiem interesentiem, kuriem nebija iespējas piedalīties konferencē, kā arī tiem, kas vēlas padziļinātāk izpētīt noteiktus tematus. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Soda regresīvās izpildes aktualitāte krimināljustīcijas reformā

20. Jūnijs 2017 /NR. 26 (980)

Valsts probācijas dienesta konferences "Četras rehabilitācijas: virzoties uz starpdisciplināra darba modeli"1 (turpmāk – Konference) rīkotāji ir līdzdarbojušies Latvijas krimināljustīcijas reformā. Prieks, ka turpinās sekmīgā sadarbība ar kolēģiem no citām valstīm, it īpaši Apvienotās Karalistes, Igaunijas un Norvēģijas, kuri vēsturiski sekmējuši šīs reformas panākumus. Konferences ietvaros tika pievērsta uzmanība diviem aktuāliem projektiem – elektroniskās uzraudzības ieviešanai un atkarību mazināšanas programmai notiesātajiem. ...

žurnāls / Tiesību politika

Ar priekšlikumiem grozīt Valsts prezidenta pilnvaras un ievēlēšanas kārtību noslēdz darba grupas diskusijas

23. Maijs 2017 /NR. 22 (976)

Šī gada 25. aprīlī uz pēdējo – divpadsmito – sēdi pulcējās Juridiskās komisijas deputātu darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai. Tās pirmā sēde notika 2015. gada 12. maijā, un aizvadītajos divos gados Saeimas deputāti caurlūkoja visu Satversmes trešo nodaļu, kurā regulēts Valsts prezidenta institūts Latvijas Republikā. Darba grupu vadīja Saeimas deputāts prof. Dr. iur. Ringolds Balodis, un, viņu ieskaitot, tajā darbojās pieci locekļi – Saeimas deputāti, kuru sastāvs gan laika gaitā mainījās: uz pirmo darba grupas sēdi pulcējās Imants Parādnieks, Jūlija Stepaņenko, Inese Lībiņa-Egnere un Juris Viļums, savukārt atzinuma pieņemšanas sēdē pēdējos divus aizstāja Ivars Brīvers un Guntis Kalniņš. Uz visām sēdēm, izņemot pēdējo, kurā tika apstiprināts darba grupas atzinums, ekspertu lomā tika aicināti tieslietu lietpratēji, bijušie Valsts prezidenti un citas personas. Uzklausījuši dažādos, bieži vien pretējos ekspertu viedokļus par iespējām un vajadzību grozīt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību, palielināt tā funkciju apjomu, par nepieciešamību precizēt Valsts prezidenta atbildības regulējumu un atcelšanas no amata nosacījumus un veikt citus iespējamus labojumus Satversmē, pieci Saeimas deputāti 25. aprīlī pieņēma atzinumu, ko nosūtīja Juridiskajai komisijai. Divi centrālie darba grupas un pieaicināto ekspertu diskusiju jautājumi bija – Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņa (vai nepieciešams to grozīt uz tautas vēlētu Valsts prezidentu vai paredzēt kādu citu modeli, piemēram, Igaunijai līdzīgo elektoru kolēģiju) un Valsts prezidenta funkciju paplašināšana (uzticot tam vairāku nozīmīgu amatpersonu nominēšanas iespēju u.tml.). Līdz ar šīm diskusijām likumsakarīgi aktuāls bija jautājums par Satversmē noteiktā valsts orgānu līdzsvara saglabāšanu, kā arī varbūtību, ka pārmaiņu rezultātā Latvija varētu kļūt no parlamentāras par prezidentālu republiku. Deputātu darba grupas atzinums jau paspējis gūt samērā plašu mediju uzmanību un raisīt dažādas reakcijas. Juridiskā komisija, kurai darba grupa savu veikumu iesniegusi, paredzējusi to izsūtīt Saeimas frakcijām. Savukārt Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kopumā atzinīgi vērtēdams darba grupas ieguldīto darbu Valsts prezidenta institūcijas inventarizācijā, jau paguvis paust skepsi par nepieciešamību uzticēt Valsts prezidentam KNAB priekšnieka izraudzīšanos. ...

žurnāls / Numura tēma

Eiropas Cilvēktiesību konvencijas loma Satversmes tiesas judikatūrā

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Latvijas tiesību sistēma ir atvērta tiesību sistēma, jo Latvijai saistošās starptautisko tiesību normas un starptautisko tiesību principi tiek piemēroti tieši.1 Latvijas tiesību normu hierarhijā viena juridiskā ranga starptautisko tiesību normām būs prioritārs raksturs pār tā paša ranga nacionālo tiesību normām. Starptautisko tiesību normas atkarībā no to satura un leģitimācijas pakāpes var izkārtoties dažādos tiesību sistēmas juridiskā ranga līmeņos.2 ...

žurnāls / Viedoklis

Demokrātijas aizstāvība Latvijā nozīmē iestāšanos par savu valsti

2. Maijs 2017 /NR. 19 (973)

Vācijas Federatīvās Republikas pēckara kanclers, kristīgi demokrātiskais politiķis Konrāds Adenauers 20. gadsimta 50. gados atzina, ka demokrātija vienmēr ir apdraudēta. Klasisks demokrātijas apdraudējums ir, piemēram, korupcija. Tomēr šī raksta uzmanības centrā būs četri šobrīd aktuālie jaunie demokrātijas apdraudējumi: populisms, manipulācija ar sabiedrisko domu, indivīda privātās sfēras izzušana un autonomijas apdraudējums, demokrātijas idejas erozija. ...

žurnāls / Viedoklis

Ievainojamā pasaules kārtība

2. Maijs 2017 /NR. 19 (973)

Tuvojoties Latvijas valsts dibināšanas 100. gadadienai, ir gan iemesls, gan nepieciešamība analizēt Latviju pasaulē, Latvijas pienesumu pasaules procesos un tās kārtības veidošanā 21. gadsimtā. Kādi ir iemesli un kāpēc to vajadzētu darīt? ...

Madara Šenbrūna

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības uz taisnīgu tiesu un komercnoslēpumu administratīvajā procesā tiesā

25. Aprīlis 2017 /NR. 18 (972)

Tiesības uz taisnīgu tiesu ir diezgan plaši aplūkotas gan tiesu praksē, gan tiesību zinātnē. Turpretī ļoti minimāli ir pētītas tiesības uz komercnoslēpumu, tādējādi, ņemot vērā raksta ierobežoto apjomu, autore vērsīs lielāku uzmanību tieši tām. Tāpat tiks aplūkota abu minēto pamattiesību realizācija administratīvajā procesā tiesā. ...

Anita Kovaļevska

žurnāls / Numura tēma

Grozījumi Administratīvā procesa likuma "D" daļā

4. Aprīlis 2017 /NR. 14/15 (968/969)

1. Ievads Administratīvā procesa likuma "D" daļā ir regulēta administratīvo aktu (astotā sadaļa) un tiesu nolēmumu (devītā sadaļa) piespiedu izpilde. Regulējums ir sadalīts divās sadaļās, jo administratīvo aktu piespiedu izpilde parasti ir vērsta pret privātpersonu (administratīvā akta adresātu), bet tiesas nolēmumi parasti ir jāpilda publisko tiesību subjektam (atbildētājam), jo tiesa ar nolēmumu parasti tieši publisko tiesību ...

Veronika Krūmiņa

žurnāls / Numura tēma

Kasācijas tiesvedība pēc grozījumiem Administratīvā procesa likumā

4. Aprīlis 2017 /NR. 14/15 (968/969)

Ar grozījumiem Administratīvā procesa likumā, kas stājās spēkā 2017. gada 1. martā,1 likuma 6. sadaļā "Tiesvedība kasācijas instances tiesā" tiesību normu tekstā uzskatāmāk atklāta kasācijas instances būtība, kā arī veiktas izmaiņas, kuru mērķis ir padarīt efektīvāku kasācijas tiesvedību. ...

Edvīns Danovskis, Agris Dreimanis

žurnāls / Numura tēma

Pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļa izpildes seku novēršana

4. Aprīlis 2017 /NR. 14/15 (968/969)

Ar grozījumiem, kuri stājās spēkā 2017. gada 1. martā, Administratīvā procesa likuma 200. pants papildināts ar ceturto un piekto daļu, savukārt 265. pants – ar trešo un ceturto daļu. Panti regulē pagaidu noregulējuma atcelšanu un sprieduma nekavējošu izpildi. Jaunais regulējums paredz pagaidu noregulējuma un sprieduma nekavējošas izpildes seku novēršanu, ja galīgais lietas izskatīšanas rezultāts ir pretējs attiecīgajam lietā piemērotajam pagaidu tiesas aizsardzības līdzeklim. Ar to administratīvajā procesā tiesā ir ieviests nolēmuma izpildes pagrieziena institūts. ...

žurnāls / Numura tēma

Par Administratīvā procesa likuma grozījumiem saistībā ar publisko tiesību līgumiem

4. Aprīlis 2017 /NR. 14/15 (968/969)

Administratīvā procesa uzsākšanas no jauna institūta attiecināšana uz administratīvo līgumu (85. panta ceturtā daļa, 86. panta ceturtā daļa un 87. panta septītā daļa) Administratīvā procesa likuma 83. un 85.–88. pants regulē administratīvā procesa uzsākšanu no jauna, proti, šajās normās ietvertais regulējums noteic, kuros gadījumos un kādā kārtībā pieļaujams pārskatīt jau noslēgušos administratīvo procesu un atcelt neapstrīdamu administratīvo ...

Agris Dreimanis

žurnāls / Numura tēma

Prasījums par administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku

4. Aprīlis 2017 /NR. 14/15 (968/969)

Administratīvā procesa likuma 184. pants paredz pieteikuma priekšmetus jeb prasījumus, par kuriem var iesniegt pieteikumu administratīvajā tiesā. Tostarp tiesā var iesniegt pieteikumu par administratīvo aktu. Taču pieteikuma priekšmets nav pats administratīvais akts kā tāds. Tiesai izsakāms prasījums par noteikta veida tiesisku seku radīšanu. ...

žurnāls / Numura tēma

Izmaiņas normās par atbrīvošanu no valsts nodevas un drošības naudas

4. Aprīlis 2017 /NR. 14/15 (968/969)

Rakstā aplūkoti grozījumi Administratīvā procesa likumā,1 kas attiecas uz procesa dalībnieka atbrīvošanu no valsts nodevas un drošības naudas samaksas. Izmaiņas attiecas, pirmkārt, uz tā dēvētā 29. panta subjekta atbrīvošanu no valsts nodevas samaksas, otrkārt, personas automātisku atbrīvošanu no drošības naudas samaksas, un, treškārt, personas atbrīvošanu no valsts nodevas un drošības naudas samaksas, pamatojoties uz tiesas (tiesneša) lēmumu, it īpaši kontekstā ar tā dēvētajiem traucējošajiem prāvniekiem. ...

Agris Dreimanis

žurnāls / Numura tēma

Valsts nodeva un drošības nauda, tās atmaksa un atlīdzināšana

4. Aprīlis 2017 /NR. 14/15 (968/969)

Ar Administratīvā procesa likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2017. gada 1. martā, ir grozītas likuma normas, kas regulē to, par kādām darbībām maksājama valsts nodeva un drošības nauda, šo maksājumu apmēru, kā arī to atmaksu un valsts nodevas atlīdzināšanu. ...

žurnāls / Numura tēma

Mūsdienīga saziņa tiesvedības procesā

4. Aprīlis 2017 /NR. 14/15 (968/969)

Ar pēdējiem grozījumiem Administratīvā procesa likumā ir mēģināts risināt saziņas jautājumus administratīvā procesa ietvaros. Tiesas, iestādes un procesa dalībnieku savstarpējas saziņas jautājums arvien ir lieta, kam redzama ne tik daudz juridiskā nozīme, kā tīri praktiskā nozīme. Iespēja uzlabot un padarīt efektīvāku savstarpējo saziņu aizvien ir iespēja uzlabot kopējo administratīvā procesa ātrumu un efektivitāti. Pēdējo 15 gadu tendences saziņā ir vērstas uz plašāku elektroniskās saziņas iespēju. Ja vēl pirms 15 gadiem elektroniskā pasta izmantošana bija samērā inovatīva iespēja, tad šobrīd elektroniskās saziņas kanālu klāsts paliek aizvien plašāks un plašāks. Arī valsts ir ieguldījusi ievērojamas pūles, lai izveidotu informācijas sistēmas, kurās var gan glabāt informāciju, gan izmatot šīs sistēmas saziņai. ...

...

7

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

23. Aprīlis 2024

saturs abonēt

e-žurnāls