Tiesību nozaru katalogs: Cilvēktiesības

Privātās dzīves aizsardzības robežas, uzsākot operatīvās darbības pasākumus

4. Decembris 2012 /NR. 49 (748)

Būtībā tiesībaizsardzības iestāžu uzdevumu izpilde ir atkarīga no to rīcībā esošās informācijas, līdz ar to informācijas iegūšanai ir izšķiroša nozīme. Operatīvās darbības likums, līdzīgi kā Kriminālprocesa likums, tiesību aizsargājošajām iestādēm pēc būtības paredz tiesības iegūt informāciju, lai varētu izpildīt uzdevumus, kurus tām ir iedalījusi publiskā vara, pārdalot tai piešķirto sabiedrības deleģējumu. Tomēr tiesības iegūt informāciju nevar būt absolūtas, pretējā gadījumā "represīvo" iestāžu rīcība var kļūt patvaļīga un pat neatbilstoša sabiedrības piešķirtā deleģējuma apjomam un jēgai. ...

Sannija Matule

žurnāls / Informācija

Cilvēktiesību vieta tiesu darbā un nolēmumos

20. Novembris 2012 /NR. 47 (746)

Šis gads Latvijas tiesu varā īpaši iezīmējas ar akcentu un izvērstām diskusijām par cilvēktiesību jautājumiem. Pavasarī, aktualizējot nacionālo augstāko tiesu lomu cilvēktiesību aizsardzībā, Rīgā norisinājās starptautiska konference tieši augstāko tiesu tiesnešiem. Savukārt nesenajā Latvijas tiesnešu konferencē novembra sākumā jautājums par tiesu darbu atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai (turpmāk – ECK) tika analizēts daudz plašākā auditorijā. Šajā materiālā sniegts pārskats par būtiskākajām tēzēm, kas izskanēja cilvēktiesībām veltītajā konferences daļā. Apskatā gan netiks atspoguļots Ministru kabineta pārstāves starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīnes Līces referāts, jo tas līdz ar autores papildinājumiem šajā JV numurā ir publicēts pilnībā. ...

Kristīne Līce

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Latvijas tiesu mijiedarbība

20. Novembris 2012 /NR. 47 (746)

Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) judikatūra ir kļuvusi par neatņemamu Latvijas tiesu darba instrumentu un ir gan tiesību avots, gan ietvars nacionālo tiesību normu interpretācijai. ECT nolēmumi par sūdzībām no Latvijas ir arī Latvijas tiesu darba vērtējums konkrētās sūdzības kontekstā. Taču nebūtu pareizi uzskatīt, ka Latvija un tās tiesas ir vienīgi pasīvi ECT norādījumu saņēmēji. Tādēļ šī referāta* mērķis ir iezīmēt ECT un Latvijas tiesu mijiedarbības formas, īpašu uzmanību veltot tam, kā Latvijas tiesas ietekmē ECT nolēmumus. ...

Egils Levits, Juris Jansons

žurnāls / Tiesību politika

Turpinās diskusija par aborta jautājumu

23. Oktobris 2012 /NR. 43 (742)

Diskusijas par aborta tiesisko regulējumu Latvijā joprojām nerimstas. Vienošanās nav panākta. Pagājušajā nedēļā domu apmaiņa no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas sēdēm tika pārcelta uz publisku konferenci “Tiesību uz dzīvību tvērums mūsdienu sabiedrībā”, kas notika 16. oktobrī Saeimā. Pasākumu vadīja Demogrāfijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks un deputāte Inga Bite. Konferencē viedokli pauda Latvijas Republikas tiesībsargs Juris Jansons, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (ministra slimības dēļ runu nolasīja TM parlamentārais sekretārs Aigars Lūsis), bioētiķis Dr. Gunārs Brāzma (“Cilvēka attīstības periods līdz piedzimšanai: zinātniskie un ētiskie aspekti”), Latvijas Universitātes profesore Dr.iur. Valentija Liholaja (“Nedzimušas dzīvības tiesiskais statuss”), Saeimas deputāte Inga Bite (“Sieviete kā aborta upuris”), Eiropas Tiesību un tieslietu centra (Europen Center for Law&Justice) direktors Gregors Pipinks (Grégor Puppinck) (“Aborta regulējums Eiropas Cilvēktiesību konvencijā: valsts pienākumi pret dzīvību, veselību un privātumu”), Latvijas Juristu biedrības pārstāve Natālija Magazeina (“Likumība un tiesiskums mākslīgās grūtniecības pārtraukšanā”), Saeimas deputāte Daina Kazāka (“Tiesības uz dzīvību sieviešu tiesību kontekstā”), zvērināta advokāte Petra Janule (“Nedzimuša cilvēka dzīvības sākuma tiesiskā aizsardzība”). Savu viedokli par konferencē apspriežamo tematu bija sagatavojis arī Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Dr.iur.h.c. Egils Levits (“Par grūtniecības mākslīgu pārtraukšanu: starp nasciturus pamattiesībām uz dzīvību un sievietes pamattiesībām uz pašnoteikšanos”) – šīs tēzes tika izdalītas pasākuma dalībniekiem un šodien tās saviem lasītājiem piedāvā arī “Jurista Vārds” . Tāpat publicējam arī fragmentus no Latvijas Republikas tiesībsarga J. Jansona runas. Jāatzīmē, ka piedalīties konferencē “Tiesību uz dzīvību tvērums mūsdienu sabiedrībā” bija aicinātas arī nevalstiskās organizācijas – biedrība “Papardes zieds” un biedrība “Resursu centrs sievietēm “Marta””, tomēr tās no dalības pasākumā atteicās, jo uzskatīja, ka pārāk vēlu saņēmušas uzaicinājumu un tas liedzis tām iespēju piesaistīt augsta līmeņa ekspertus un sagatavot kvalitatīvus referātus. Organizācijām šķitis arī nepieņemami, ka konferencē nav nodrošināts līdzsvars starp dažādu viedokļu paudējiem: pasākumā uzkrītošs pārsvars laika un saturiskajā ziņā dots referentiem, kas saistīti ar reliģiskām kustībām un organizācijām, kuras iestājas par abortu aizliegumu, balstoties uz dažādiem, pēc biedrību “Papardes zieds” un “Resursu centrs sievietēm “Marta”” domām – demokrātiskajā pasaulē neatzītiem, dokumentiem, piemēram, tā sauktajiem Sanhosē pantiem. ...

Laila Jurcēna

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību uz sociālo nodrošinājumu saturs

25. Septembris 2012 /NR. 39 (738)

Satversmes tiesas prakse ir apliecinājums tam, ka problēmas sociālo tiesību jomā, piemēram, sociālās drošības jautājumi vienmēr ir bijuši aktuāli. Analizējot sociālās drošības jomu, secināms, ka nozīmīga loma šā regulējuma attīstībā ir bijusi Satversmes tiesas nolēmumos paustajām atziņām. Ievērojot īpašo sociālo tiesību statusu, proti, šo tiesību tiešo saistību ar valsts ekonomisko situāciju un pieejamajiem resursiem, sociālās drošības jautājumi ir kļuvuši nozīmīgi tieši pēdējos gados. Satversmes tiesā gandrīz visas pēdējos gados ierosinātās un izskatītās lietas sociālo tiesību jomā varētu dēvēt par "ekonomiskās krīzes lietām". Neapšaubāmi, straujās ekonomiskās svārstības ir ietekmējušas tiesas spriedumos paustās atziņas. Tomēr tiesību uz sociālo nodrošinājumu saturs nav mainījies. Attīstot un pilnveidojot sociālās drošības sistēmu, ir svarīgi ievērot Satversmē noteikto ietvaru – ne tikai valsts tiesības un pienākumus, bet arī katra indivīda nepieciešamību līdzdarboties un iesaistīties sociālo jautājumu risināšanā. Rakstā autore apkopo aktuālākās Satversmes tiesas atziņas tiesību uz sociālo nodrošinājumu jomā. ...

Linda Austere, Silga Celma, Jekaterina Macuka

žurnāls / Diskusija

Kā līdzsvarot sabiedrības intereses zināt un personas datu aizsardzību publiski pieejamos reģistros

28. Augusts 2012 /NR. 35 (734)

2012. gada 26. jūnija "Jurista Vārdā" tika publicēts Māra Ruķera raksts "Kā izpaužas tiesības uz personas datu aizsardzību publiski pieejamā reģistrā", kura ievadā autors norāda: "Raksts varētu būt gan aizsākums turpmākām publikācijām par personas datu aizsardzības principu ievērošanu dažādu valsts reģistru darbībā, gan arī pamudinājums attiecīgo iestāžu amatpersonām sākt iekšējas diskusijas par valsts informācijas sistēmu regulējošo normatīvo aktu pilnveidošanas aspektiem valstī kopumā." Šīs M. Ruķera prognozes bijušas tālredzīgas, jo pēc viņa publikācijas "Jurista Vārda" redakcija saņēma žurnāla lasītāju aicinājumus neatstāt novārtā rakstā skarto būtisko tēmu un tās sakarā uzklausīt vēl citus viedokļus. ...

Signe Mežinska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Bioētika, embrija morālais statuss un abortu problēma

21. Augusts 2012 /NR. 34 (733)

Diskusijas par ētikas problēmām, kas saistītas ar medicīnas praksi, ir bijušas aktuālas vienmēr, tomēr 21. gadsimtā eitanāzija, orgānu transplantācija, cilmes šūnu pētījumi, medicīniskās apaugļošanas tehnoloģijas, ģenētiskā diagnostika, taisnīguma problēmas medicīnā un līdzīgi jautājumi ziņu virsrakstos parādās īpaši bieži. Arī embrija morālais statuss ir viena no tēmām, kas regulāri tiek aktualizēta gan abortu problēmas kontekstā, gan saistībā ar cilvēka embriju izmantošanu zinātniskos pētījumos. Šovasar Latvijā ar abortiem un embrija morālo statusu saistītos jautājumus uzmanības centrā ir izvirzījusi aprīlī notikušās konferences "Aborts – medicīniska manipulācija vai bērna nogalināšana" rezolūcija. Konferences dalībnieku priekšlikums bija mainīt Bērnu tiesību aizsardzības likuma 7. pantu, norādot, ka bērnam ir tiesības uz dzīvību un attīstības aizsardzību no ieņemšanas brīža. Tomēr šajā diskusijā par abortu tēmu ir vērojamas vairākas neskaidrības un neprecizitātes. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Sanhosē panti: aborts un nedzimuša bērna statuss starptautiskajās tiesībās

21. Augusts 2012 /NR. 34 (733)

Sanhosē panti (San José Articles) ir dokuments, kuru 2011. gada 25. martā Kostarikas galvaspilsētā Sanhosē parakstīja četrdesmit eksperti no dažādām valstīm: praktizējoši juristi, universitāšu profesori, politiķi, diplomāti, medicīnas un starptautiskās politikas eksperti un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. 2011. gada oktobrī notika Sanhosē pantu svinīga prezentācija Lielbritānijas Lordu palātā, Eiropas Parlamentā un ANO mītnē Ņujorkā. Dokumenta pielikumā ir atrodamas piezīmes, kas ir Sanhosē pantu neatņemama sastāvdaļa un kas palīdz pilnīgāk izprast katru no tiem. Sanhosē panti un to piezīmes dažādās valodās atrodamas tīmeklī: www.sanjosearticles.com. No angļu un franču valodas tulkojis Juris Rudevskis. ...

Juris Rudevskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Brīvas filozofiskas piezīmes uz Sanhosē pantu malām

114

21. Augusts 2012 /NR. 34 (733)

[1] Šā gada 24. jūlija "Jurista Vārda" numurā tika publicēta interesanta ekspertu diskusija par mākslīgo abortu veikšanas noteikumu iespējamo pārskatīšanu. Par spīti visiem diskusijā izskanējušajiem argumentiem divi zīmīgi notikumi diemžēl bija palikuši ārpus latviešu juristu uzmanības loka. [2] Pirmkārt, pagājušā gada 25. martā Kostarikas galvaspilsētā Sanhosē (San José) četrdesmit prominenti eksperti no dažādām pasaules valstīm ...

Valentija Liholaja, Petra Janule

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pārdomas par diskusiju saistībā ar abortiem

14. Augusts 2012 /NR. 33 (732)

Nedēļas žurnāls "Jurista Vārds" ar šā gada 24. jūlija numura tēmu "Aborts – starp sievietes un nedzimuša bērna tiesībām"1 aizsāka (ja neskaita dažas publikācijas laikrakstā "Diena"2 un tās nedēļrakstā "Sestdiena"3) jau trešo diskusiju par šo sensitīvo tēmu. Latvijā jau divreiz – 1997. gadā Reproduktīvās veselības likumprojekta sakarā un 2001. gada beigās – 2002. gada sākumā pirms Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma pieņemšanas - notika diskusija: atļaut vai aizliegt abortus, kuras būtība daudz neatšķiras no patlaban paustā.4 Pēc iepazīšanās ar diskusijai aicināto personu uzskatiem par diskusijas priekšmetu tapa arī šis raksts, kurā tā autores gan vēlas izteikt savas pārdomas, cik nepieciešama un pamatota vispār ir šāda diskusija, gan arī savu viedokli pēc būtības. Te vēl jāpiebilst, ka šis raksts nav tapis kādu piepešu iespaidu rezultātā, jo apspriežamie jautājumi ir bijuši abu autoru ilgstošu pētījumu objekts, kas izklāstīts virknē publikāciju,5 kā arī to analīzei ievērojama vieta ierādīta P. Janules topošajā promocijas darbā. ...

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

VISS SATURS

ŽURNĀLS

JAUNUMI

DOMNĪCA

BIBLIOTĒKA

AFIŠA

FOTO & VIDEO

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

5. Novembris 2024

Nr 45 (1363)

saturs abonēt

e-žurnāls

palielināt

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"