MEKLĒT ARHĪVĀ
ŽURNĀLS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
BIBLIOTĒKA
DOMNĪCA
#TEIRDARBS
JAUNUMI
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
žurnāls / Intervija
2. Decembris 2025   •   NR. 48 (1418)
Šī gada oktobrī Rīgā, 11. novembra krastmalā, notika svinīgs pasākums, kurā plašāka publika tika iepazīstināta ar jaunu tieslietu nozares tālākizglītības institūciju – Tieslietu akadēmiju, kas formāli darbu bija uzsākusi jau šī gada 1. janvārī. Akadēmija pirmo reizi Latvijā institucionāli pastāvīgā struktūrā apvieno nozares mācību funkcijas, un tās mērķis ir tiesu sistēmas kvalitātes paaugstināšana. Tieslietu akadēmijas likums nosaka, ka tā plāno, organizē un īsteno mācības tiesnešiem un tiesu darbiniekiem, prokuroriem un prokuratūras darbiniekiem, kā arī izmeklētājiem. Finansiālo pamatu akadēmijas izveidei lika Eiropas Savienības projekts, kura kopējais finansējums bija 7,5 miljoni eiro – par šo naudu renovētas un aprīkotas jaunās mācību iestādes telpas, izstrādātas mācību programmas un līdz šim arī nodrošināta apmācību norise; no nākamā gada 1. jūlija Tieslietu akadēmija tiks finansēta no valsts budžeta līdzekļiem. Februārī, noslēdzoties amatu konkursam, Tieslietu akadēmijas direktores amatā Ministru kabinets apstiprināja tiesību zinātņu doktori Lailu Jurcēnu. Viņai ir vairāk nekā 20 gadu darba pieredze tieslietu sistēmā un valsts pārvaldē, tostarp L. Jurcēna ir strādājusi Satversmes tiesā, Valsts prezidenta kancelejā, piedalījusies dažādos starptautiskos tieslietu projektos, kā arī bijusi Tieslietu ministrijas konsultante Tieslietu akadēmijas izveides procesā. Sarunā ar “Jurista Vārdu” L. Jurcēna dalījās domās ne vien par jaunās institūcijas – Tieslietu akadēmijas – lomu tiesiskuma stiprināšanā un sabiedrības uzticēšanās tiesu varai veicināšanā, bet informēja arī par praktiskiem jautājumiem (mācību programmu veidošanas kritēriji, mācībspēku atlase u.c.), kas žurnāla lasītājiem noderēs, plānojot savu profesionālo pilnveidi. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Intervija
10. Jūnijs 2025   •   NR. 23 (1393)
Irēna Kucina Satversmes tiesas tiesneša amatā stājās 2022. gadā, bet kopš 2024. gada nogales ir Latvijas konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja. Līdz tam viņa darbojusies dažādos zinātniskos, juridiskos un administratīvos amatos. Plašāko atpazīstamību juridiskajā sabiedrībā guvusi, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieces amatā izstrādājot un vadot Latvijas tiesu sistēmas reformu un efektivizācijas procesus (tai skaitā mazo tiesu reorganizāciju, tīro triju instanču sistēmas izveidi utt.). Vairākus gadus bijusi Latvijas Republikas pārstāve Eiropas Savienības Tiesā, kā arī Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniece un Valsts prezidenta padomniece, piedalījusies un vadījusi dažādus starptautiskus tiesiskuma veicināšanas un bērnu tiesību aizsardzības projektus. Kā tiesību zinātniece I. Kucina specializējusies starptautiskajās privāttiesībās, un viņai ir arī ilgstoša akadēmiskā darba pieredze dažādās institūcijās, kopš 2016. gadā I. Kucina ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētā profesore. Jaunākie pētījumu virzieni: mākslīgais intelekts un digitalizācija tiesu sistēmā, nacionālo konstitucionālo tiesu un Eiropas Savienības Tiesas mijiedarbība, tiesiskuma apdraudējuma problēmas Eiropas Savienībā. I. Kucina ir arī daudzu publikāciju autore žurnālā “Jurista Vārds”. Šajā intervijā viņa atbildēja uz jautājumiem ne tikai par Satversmes tiesas darbu un vairākiem neseniem spriedumiem, kā arī saviem mērķiem tiesas priekšsēdētājas amatā, bet arī pauda viedokli par konstitucionālās tiesas pienākumiem demokrātiskas tiesiskas valsts iekārtas iekšēju un ārēju apdraudējumu apstākļos, kā arī cilvēktiesību aizsardzību šādā situācijā. ...
Pievienot mapei
Pievienot mapei
žurnāls / Intervija
18. Februāris 2025   •   NR. 7 (1377)
Pēc pāris mēnešiem, aprīlī, apritēs jau 17 gadi, kopš ir izveidota Latvijas Tiesnešu ētikas komisija (turpmāk – Komisija). Tās darba aizsākumi bija laikā, kad sabiedrībā plašu rezonansi raisījušās grāmatas “Tiesāšanās kā ķēķis” dēļ uzticība tiesu varai bija iedragāta, skandāls un tā sekas meta lielu ēnu pār visu tiesu sistēmu. Šādos apstākļos izveidotā ētikas komisija kļuva par vienu no pašregulācijas instrumentiem, ar kura palīdzību censties atjaunot tiesu varas reputāciju, demonstrējot apņēmību sistēmu sakārtot arī no iekšienes. Un, lai atgūtu sabiedrības uzticēšanos tiesu varai un apliecinātu spēju pašiem atzīt un risināt kļūdas savā darbā, tiesneši ir izvēlējušies atklātības pieeju jautājumos, kas skar viņu profesionālo ētiku. Taču sabiedrības uzticība nav kas tāds, ko var iemantot vienreiz un uz visiem laikiem, par to ir jāgādā nepārtraukti. Tādēļ šī tematiskā izdevuma ietvaros aicinājām uz sarunu Komisijas priekšsēdētāju, Augstākās tiesas senatori Diānu Makarovu, lai iztaujātu par tiesnešu pieredzi profesionālās ētikas jomā un noskaidrotu, kādus ieguvumus sniedz atklātība pret sabiedrību. D. Makarova Komisijā darbojas kopš 2022. gada septembra, bet no 2024. gada jūnija ir tās priekšsēdētāja. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Intervija
21. Janvāris 2025   •   NR. 3 (1373)
Filips M. Tatarovičs ir Džordžtaunas Universitātes Juridiskā centra (Georgetown University Law Center) profesors nodokļu tiesībās. Karjeru Džordžtaunas Universitātē viņš uzsāka 1984. gadā kā viesprofesors, no 2011. gada līdz 2022. gadam bija profesors nodokļu tiesību maģistrantūras programmā un šobrīd turpina pasniegt nodokļu tiesības uz līguma pamata. Savas akadēmiskās karjeras ietvaros F. Tatarovičs ir vadījis Džordžtaunas Universitātes Juridiskās fakultātes Augstākā līmeņa štatu un pašvaldību nodokļu institūtu (Georgetown Law’s Advanced State and Local Tax Institute), darbojies kā padomnieks fakultātes juridiskajos žurnālos The Tax Lawyer un The State and Local Tax Lawyer, kur arī pats ir publicējis vairākus rakstus par štatu un pašvaldību nodokļu sistēmu problēmām un nozīmi ASV federālajā sistēmā. No 1978. gada marta līdz 2011. gada maijam F. Tatarovičs strādāja Ernst & Young, kur izveidoja un vadīja Štatu un pašvaldību nodokļu departamentu, bijis partneris. No 2011. gada jūlija līdz 2020. gada aprīlim F. Tatarovičs darbojās kā juridiskais padomdevējs Morrison & Foerstrer, LLP, bet kopš 2020. gada aprīļa – Blank Rome LLP. Bakalaura grādu F. Tatarovičs ieguvis Benediktiešu Universitātē (Benedictine University), maģistra grādu – Ziemeļilinoisas Universitātē (Northern Illinois University), nodokļu tiesību sertifikātu – Džordžtaunas Universitātē. Profesors intervijā izklāsta savu pieredzi, uzsākot jurista gaitas, izskaidro ASV nodokļu sistēmu darbības principus un īpašas iezīmes, kā arī stāsta par pasniedzēju lomu jauno juristu sagatavošanā un sniedz ieteikumus, kam ir nozīme karjeras ceļa izvēlē. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Intervija
17. Decembris 2024   •   NR. 51/52 (1369/1370)
Šis gads aizvadīts administratīvās tiesas jubilejas zīmē. Pirms 20 gadiem tika izveidota mūsdienu administratīvās justīcijas sistēma: darbu uzsāka Administratīvā rajona tiesa, Administratīvā apgabaltiesa un Senāta Administratīvo lietu departaments. Šīs tiesas turpina 1921. gadā Satversmes sapulces Latvijas Republikā iedibināto administratīvās justīcijas tradīciju, kas tika pārtraukta padomju okupācijas laikā. Jubileja ir piemērots brīdis, lai ielūkotos pagātnē, izvērtētu šā brīža situāciju un apsvērtu nākotnes prognozes. Atzīmējot mūsdienu Latvijas administratīvo tiesu 20 gadu jubileju, 26. aprīlī Rīgā notika svinīgs sarīkojums, kurā ar saviem uzskatiem par šo justīcijas zaru dalījās trīs dažādu paaudžu administratīvie tiesneši, un viņi tiek intervēti arī šajā “Jurista Vārdā”. Atskatīties uz administratīvo tiesu pirmsākumiem ir aicināts Administratīvās apgabaltiesas pirmais priekšsēdētājs, tagadējais Senāta Civillietu departamenta senators Aldis Laviņš. Pārdomās par šā brīža situāciju dalās bijusī Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja, šobrīd Satversmes tiesas tiesnese Veronika Krūmiņa. Savukārt apsvērt nākotnes prognozes ir piedāvāts visjaunākajai Administratīvās rajona tiesas tiesnesei Lāsmai Lipkinai. Tiesnešus izjautāja Augstākās tiesas padomniece komunikācijas jautājumos Ilze Butkus. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Intervija
15. Oktobris 2024   •   NR. 42 (1360)
Atšķirībā no ienākšanas šajā pasaulē aiziešana no tās ir garantēta ikvienam. Nāve ir ikkatra cilvēka dzīves neatņemama un neizbēgama sastāvdaļa. Līdz pat pēdējai elpai cilvēks ir brīvs lemt un viņam ir tiesības, kuru apjoms netiek iedalīts pēc katram vēl atlikušā dzīves laika. Grūtniecības un dzemdību kontekstā normatīvie akti jo īpaši gādā par cilvēka ienākšanu pasaulē, pēc tam turpinās bērnu tiesību aizsardzības un labāko interešu prioritāte, kam plūdeni seko viss plašais cilvēktiesību un brīvību spektrs visas dzīves laikā. Tomēr realitāte un līdzcilvēki mums apkārt liek uzdot pamatotu jautājumu: vai tiesības, to aizsardzībā un nodrošināšanā iesaistīto izpratne un rīcība patiešām vienlīdz gādā par cilvēku līdz pat viņa pēdējai elpai, un jo īpaši, ja to papildina ļoti grūti un mokoši apstākļi? Kā atklāj saruna ar sabiedriskā labuma organizācijas "Hospiss LV" līdzdibinātāju, valdes locekli un juristi Ilzi Zosuli, tiesības uz cieņpilnu nāvi Latvijā diemžēl vēl nav ieguvušas savu vietu līdzās citām, un tās ir jāizcīna vārda tiešā nozīmē, lai gan šīs tiesības ir tikpat būtiskas kā citas. Šajā intervijā viņa dalās pārdomās, ko praktiski nozīmē iestāties par cilvēku viņa dzīves grūtākajos brīžos, kādēļ pievienojas Valsts kontroles nesen publiskotajiem kritiskajiem secinājumiem par paliatīvās aprūpes sistēmu Latvijā, un izteic priekšlikumus tās pilnveidei. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Intervija
13. Augusts 2024   •   NR. 33 (1351)
Pēc pāris nedēļām, septembra sākumā, darbu Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) sāks no Latvijas ievēlētais tiesnesis Dr. iur. Artūrs Kučs, kurš līdz šim pildīja Satversmes tiesas tiesneša pienākumus. Viņaprāt, ievērojot Latvijas tiesību sistēmas atvērtību starptautiskajām tiesībām un cilvēktiesību aizsardzības standartam, Latvijas konstitucionālajā tiesā gūtā pieredze būs ļoti noderīga arī jaunajā amatā. "Eiropas Cilvēktiesību tiesas loma demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību aizsardzībā šobrīd, kad Eiropā notiek karš un atsevišķas valstis apšauba vērtības, uz kurām balstīta Eiropas Padome un Eiropas Cilvēktiesību konvencija, ir stratēģiski nozīmīgāka nekā jebkad agrāk," uzskata A. Kučs. Pašreizējam ECT tiesnesim no Latvijas Mārtiņam Mitam šī amata pilnvaru termiņš beigsies šā gada 2. septembrī, tādēļ jau 2023. gada vasarā Ministru kabinets izsludināja atklātu konkursu uz ECT tiesneša amatu, meklējot M. Mita pēcteci. Pēc nacionālās atlases procedūras noslēguma Ministru kabinets ar 2024. gada 27. februāra rīkojumu apstiprināja Artūra Kuča, Jāņa Neimaņa un Daigas Rezevskas kandidatūras ECT pastāvīgā tiesneša amatam. Savukārt 2024. gada 16. aprīlī Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja ar absolūto balsu vairākumu ECT tiesneša amatā ievēlēja A. Kuču. Tādējādi viņš ECT nomainīs M. Mitu, kurš turpmāk papildinās Latvijas konstitucionālās tiesas sastāvu – šā gada sākumā Saeima viņu apstiprināja Satversmes tiesas tiesneša amatā, un šos pienākumus M. Mits sāks pildīt pēc darba ECT. Izvērstu sarunu solot vēlāk, kad jaunajā amatā būs aizvadīts kāds laiks, A. Kučs, vēl būdams Latvijā, atbildēja uz dažiem "Jurista Vārda" jautājumiem, daloties pārdomās, ko nozīmējis jau trešo reizi piedalīties konkursā, pretendējot uz ECT tiesneša amatu, un kādas vēl neatrisinātas problēmas izgaismojas cilvēktiesību aizsardzības jomā nacionālajā līmenī. ...
Pievienot mapei
1 2 3 4 5 ... 15
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
Rubrika
Akadēmiskā dzīve
Aptauja
Atsaucoties uz publicēto
Atskatā un darbībā
Citu pieredze
Diskusija
Domu mantojums
Eiropas telpā
In memoriam
Informācija
Intervija
Juridiskā literatūra
Juristu likteņi
Grāmatas
Īsziņas
Juridiskā darba tirgus
Jurista vizītkarte
Jurists un kultūra
Justīcija attīstībai
Lekcijas
Mūsu autors
Nedēļas jurists
No citas puses
Notikums
Numura tēma
Periodika
Prakses materiāli
Priekšvārds
Redaktora sleja
Skaidrojumi. Viedokļi
Sludinājumi. Reklāma
Tiesību prakse
Tiesību prakses komentāri
Tiesību politika
Vēstules
Viedoklis
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Eseja
Mēneša hronika
Tiesību nozare
Administratīvā atbildība
Administratīvās tiesības un proces...
Apdrošināšanas tiesības
Bērna tiesības
Būvniecības tiesības
Cilvēktiesības
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Datu apstrāde
Dzīvnieku aizsardzība
Eiropas tiesības
E-lieta
Enerģētikas tiesības
ES fondi
Fintech
Interešu pārstāvība
Juridiskā tehnika un valoda
Konstitucionālās tiesības
Krimināltiesības un process
Militārās tiesības
Nolēmumu piespiedu izpilde
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legaliz...
Pacientu tiesības
Pašvaldību tiesības
Policijas tiesības
Profesionālā ētika
Publiskie iepirkumi
Sankcijas
Sociālās tiesības
Sports un tiesības
Starptautiskās privāttiesības
Starptautiskās tiesības
Tehnoloģijas un mākslīgais intelek...
--- Mākslīgais intelekts
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Tiesību teorija, vēsture un filozo...
Tiesu darba organizācija
Tiesu vara
Trauksmes celšana
Tūrisma tiesības
Valsts pārvalde
Valsts un baznīca
Vides tiesības
Ilgtspēja
Sodu izpilde
Nodokļi
Valsts aizsardzība
Izglītība
Tiesību prakse
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komisi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Eiropas Cilvēktiesību tiesas nol...
Eiropas Savienības Tiesas nolēmu...
Satversmes tiesas nolēmumi
Tiesu nolēmumi administratīvajās...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsardzība...
--- Centrālā vēlēšanu komisija...
Numura tēma
2014. gads Latvijas tieslietu si…
Administratīvais process tiesā
Administratīvo tiesību aktualitā…
Administratīvā justīcija
Administratīvās atbildības refor…
Administratīvās tiesības un proc…
Advokatūra demokrātiskā tiesiskā…
Aktualitātes nacionālajā un pārr…
Apvienoto Nāciju Organizācijai –…
Ar ekonomiskām sankcijām pret ka…
Arodbiedrību tiesības
Atbildība dzīvojamo māju pārvald…
Atteikums ierosināt kasācijas ti…
Attālinātā darba tiesiskais regu…
Bērna tiesības, vecākiem šķiroti…
Bērnu tiesības
Bērnu tiesību aktualitātes
Būvniecības nozare
Būvniecības nozares regulējums p…
Būvniecības tiesības
CISG - 45
Ceļā uz lobēšanas regulējumu
Cietušo tiesību aizsardzības efe…
Cik skaidra ir civiltiesību un k…
Civilprocesa aktualitātes
Civilprocesa principi
Civiltiesību un civilprocesa akt…
Civiltiesību un civilprocesa akt…
Dabas resursu un enerģētikas tie…
Dati kā tehnoloģiju laikmeta res…
Demokrātija un tiesiskums krīzes…
Dezinformācija un demokrātiskie …
Digitālā laikmeta tiesiskie aspe…
Dzīvojamo telpu īre un saistītie…
E-lieta
ES fondu ieguldījumi
ES tiesību ietekme uz kriminālti…
EST tiesvedības aktualitātes
Eiropas Cilvēktiesību konvencija…
Eiropas Savienības tiesību piemē…
Eiropas vērtības administratīvaj…
Ekonomisko lietu tiesas process …
Enerģētika kā nacionālās drošība…
Enerģētikas nozares tiesībpoliti…
Grozījumi Civilprocesa likumā
Grozījumi Publisko iepirkumu lik…
Ieguldījumu aizsardzība
Ilgtspēja uzņēmējdarbībā
Izglītība mūsdienu skatījumā
Jaunais Pašvaldību likums
Jaunās datu regulas piemērošanas…
Judikatūra kā tiesību avots
Kas ir FinTech un kādi ir tā iz…
Ko gaidīt no mākslīgā intelekta
Ko nozīmē koptaisnība
Komerclikumam 20: aktuālie izaic…
Komercnoslēpuma tiesiskā aizsard…
Konkurences tiesības mūsdienu ti…
Konkurences tiesību izaicinājumi
Kopīpašuma aktualitātes
Kopīpašuma izbeigšanas reforma
Korupcijas novēršanas un apkaroš…
Krievijas agresija pret Ukrainu
Krimināllikumam - 25
Kā jaunais regulējums ietekmēs i…
Lai civilprocess būtu gan efektī…
Latvijas Republikas Satversmei –…
Latvijas Republikas Satversmes t…
Latvijas Republikas prokuratūrai…
Latvijas advokatūra
Latvijas advokatūra 2016. gadā
Latvijas notariāts
Latvijas pirmie 20 gadi ES tiesī…
Lemtspējā ierobežotu cilvēku aiz…
Lietas iztiesāšanas veida izvēle…
Lietuvas konstitucionālo tiesību…
Likuma vara pandēmijas apstākļos
Līdzdalības ekonomika
MI sistēmu regulējuma izaicināju…
Maksātnespējas tiesības
Maksātnespējas tiesību aktualitā…
Medicīna un tiesības
Medicīnas tiesības
Mediācijai Latvijā - 20
Māksla un tiesības
Mākslīgā intelekta akts
Mākslīgā intelekta un datu mijie…
Naida runa un noziegumi
Neliela apmēra zādzību dekrimina…
Nolēmumu izpildes aktualitātes
Noziedzīgi iegūtas mantas legali…
OCTA un kaitējuma kompensācijas …
Okupācijas sekas un to atlīdzinā…
Pagaidu aizsardzības pret vardar…
Par Eiropas un starptautiskajām …
Patvēruma tiesības
Pašvaldību tiesības
Pašvaldību tiesības (II)
Personas datu aizsardzība
Pierādījumu pārbaude kriminālpro…
Plaģiāts augstskolās
Privāttiesību un civilprocesa ak…
Process par noziedzīgi iegūtu ma…
Profesionālā ētika
Prokuratūra tiesiskajā sistēmā
Riski un labā prakse biznesā
Sabiedrība un tiesas: sarunāties…
Sankciju piemērošana
Satversme administratīvo tiesu p…
Satversmes efektivitāte ārkārtas…
Seju aizsedzošu galvassegu nēsā…
Sociālās un finanšu drošības tie…
Sports un tiesības
Starptautiskais preču pirkums - …
Tieslietas digitālajā laikmetā
Tiesu darba un tiesvedības organ…
Tiesu efektivitāte
Tiesu nolēmumu kvalitāte
Tiesu runa
Tiesības un diplomātija
Tiesību aizsardzības nozares izg…
Tiesību aktualitātes nodarbinātī…
Tiesību avoti - to pieeja un izm…
Tiesību prakse pandēmijas apstāk…
Tiesību teorija un juridiskās me…
Tūrisms un tiesības
Uzņēmumu padomes
Uzņēmumu pāreja reorganizācijas …
Vai Latvijai nepieciešama Stamb…
Valsts aizsardzība un tiesības
Valsts atbalsta tiesiskais regul…
Valsts kontrole tuvplānā
Valsts un baznīca
Valsts valoda
Valsts valoda Latvijas medijos
Vardarbība ģimenē, bērna tiesības
Veselības datu apstrāde
Vides aizsardzība un tiesas kont…
Vienošanās kriminālprocesā
Vispārējās tiesas kompetence un …
Zvērinātu advokātu biroju tiesis…
Ātrs un efektīvs kriminālprocess
Čekas maisi juristu skatījumā
Ģeopolitika un tieslietas
Šķīrējtiesu regulējuma reforma
“Rail baltica” – sabiedrības vaj…
Raksta formāts
Autors
Piesakies vēstkopai
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties