MEKLĒT ARHĪVĀ
ŽURNĀLS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
JAUNUMI
DOMNĪCA
BIBLIOTĒKA
STUDENTIEM
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
žurnāls / Notikums
13. Decembris 2016 /NR. 50 (953)
LU Bibliotēkas Konferenču zālē 6. decembrī notika svinīgs ikgadējā mūsu žurnāla rīkotā studentu pētniecisko darbu konkursa noslēguma pasākums. Tajā tika paziņoti sekciju uzvarētāji, kā arī galvenās balvas ieguvējs – par to 2016. gadā kļuva Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes maģistrantūras absolvents Ingus Meimers. Šogad jau vienpadsmito gadu pēc kārtas žurnāls "Jurista Vārds" vienkopus pulcēja daudzu Latvijas augstskolu studentus, lai veicinātu jauno tiesībnieku aktīvu un kvalitatīvu iesaisti Latvijas juristu diskusijās par aktuāliem tiesību teorijas un prakses jautājumiem. Arī šis gads nav izņēmums – gan žūrija, gan redakcija, kā arī visi konkursa atbalstītāji varēja pārliecināties par to, ka jaunā juristu paaudze spēj ne tikai noformulēt interesantu un līdz šim Latvijā nepētītu tematiku kādā šaurākā tiesību jomā, bet arī kvalitatīvi to izpētīt un izstrādāt priekšlikumus problēmu risināšanai nākotnē. Tas rada pārliecību, ka arī 2017. gadā lasītāji ar interesi varēs iepazīties ar jauno tiesībnieku rakstiem, kuru pamatā būs konkursā labus rezultātus ieguvuši darbi (tapuši Latvijas vadošo tiesību ekspertu vadībā). Jāuzsver kāda laba tendence: liela daļa no kādreizējiem "Jurista Vārda" konkursa uzvarētājiem turpina ne tikai veiksmīgu profesionālo karjeru gan lielākajos Latvijas advokātu birojos, gan citur tiesu sistēmā, bet arī turpina studijas doktorantūrā un raksta publikācijas. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Notikums
31. Maijs 2016 /NR. 22 (925)
Šis gads Satversmes tiesai aizrit 20 gadu jubilejas zīmē – 1996. gadā noslēdzās tiesas izveidošanas process: tika pieņemts Satversmes tiesas likums un grozījumi Satversmes 85. pantā, kā arī iecelti pirmie seši Satversmes tiesas tiesneši – Romāns Apsītis, Anita Ušacka, Ilma Čepāne, Aivars Endziņš, Andrejs Lepse un Ilze Skultāne (tikai 2000. gadā šim sastāvam pievienojās septītais tienesis – Juris Jelāgins). 1996. gada 9. decembris tiek uzskatīts par Satversmes tiesas dzimšanas dienu, jo šajā datumā tiesneša zvērestu deva tie Satversmes tiesas tiesneši, kas pirms tam nebija bijuši tiesneša amatā. 2016. gada 8. martā Satversmes tiesas jubilejas gads tika atklāts ar unikālu diskusiju, kurā piedalījās visi četri līdzšinējie Satversmes tiesas priekšsēdētāji – Aivars Endziņš, Gunārs Kūtris, Aija Branta un Aldis Laviņš. Savukārt 26. un 27. maijā Rīgā noritēja Satversmes tiesas sadarbībā ar Venēcijas komisiju rīkota starptautiska konference "Konstitucionālās tiesas aktīvisms demokrātiskā valstī" – pasākums, kurā piedalījās ne vien Satversmes tiesas bijušie un esošie tiesneši, bet arī Eiropas Savienības (ES) valstu konstitucionālo tiesu tiesneši, Eiropas Savienības Tiesas, ES Austrumu partnerības valstu konstitucionālo tiesu tiesneši, Venēcijas komisijas locekļi, Latvijas tiesu sistēmas darbinieki un citi valsts tiesību interesenti. Par konferences tematu bija izvēlēts konstitucionālo tiesu aktīvisma jautājums, kas raisīja visai kaislīgas diskusijas, viedokļiem svārstoties no uzskata, ka pārmērīgs un "untumains" tiesu aktīvisms ved uz neleģitīmu "tiesnešu valsti" un tiesu despotismu, līdz bažām par tiesu pārmērīgu pašierobežošanos, kas savukārt var pavērt ceļu citu varas zaru ietekmes neproporcionālam pieaugumam un tālāk novest pie tiesu nespējas pildīt savu pamatfunkciju – aizsargāt cilvēku pamattiesības, likuma varu un demokrātijas funkcionēšanu. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Notikums
22. Septembris 2015 /NR. 37 (889)
Šis gads Latvijas tiesību vēstures pētniekiem liek domāt par interesantu sakritību: 1865. gads ir bijis īpaši devīgs izcilu un Latvijas vēsturei izšķiroši būtisku juristu ziņā. Tieši tad, pirms 150 gadiem, ir dzimušas vismaz trīs personības, kas apguvušas jurisprudenci un katra savā veidā vēlāk ietekmējušas Latvijas valsts vēsturi: 1865. gada 26. jūlijā piedzima Pēteris Stučka (1865–1932) – vispirms veiksmīgs Pēterburgas advokāts, pēc tam padomju tiesību teorētiķis un sarkanā terora ideologs, pirmais padomju valsts Augstākās tiesas priekšsēdētājs; 11. septembrī pasaulē nāca jurists pēc izglītības, bet savā darbībā sociāldemokrātiski noskaņots politiķis un viens no Latvijas valsts idejas pamatlicējiem – latviešu dižākais dzejnieks Jānis Pliekšāns jeb Rainis (1865–1929); savukārt 7. oktobrī pasaules gaismu ieraudzīja Augusts Lēbers (August Loeber) – vācbaltu izcelsmes Latvijas senators un Latvijas Universitātes profesors, viens no nozīmīgākajiem Latvijas privāttiesību veidotājiem starpkaru periodā (1865–1948). Vienam no šīs trijotnes – Augustam Lēberam – tika veltīta starptautiska konference, kas sakritības dēļ risinājās tieši 11. septembrī, kad visa Latvija svinēja otra jubilāra – Raiņa – dzimšanas dienu. A. Lēbera piemiņai veltīto pasākumu rīkoja Latvijas Republikas Augstākā tiesa, sadarbojoties ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti un žurnālu "Jurista Vārds". Konference tika apvienota ar ikgadējo Baltijas valstu augstāko tiesu instanču tikšanos, kas šoreiz risinājās Latvijā, tādēļ pasākumam tika piešķirta starptautiska dimensija: konferenci ar savu klātbūtni ne tikai pagodināja Igaunijas un Lietuvas augstāko tiesu delegācijas, bet arī to priekšsēdētāji. Tādējādi pasākumā klāt bija ne tikai Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, bet arī Igaunijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Prīts Pikamē (Priit Pikamäe) un Lietuvas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Rimvīds Norkus (Rimvydas Norkus). Var droši apgalvot, ka par šādu pasākumu gan formas, gan satura ziņā būtu bijis gandarīts arī Augusts Lēbers – viņa specializācija gan juridiskajā praksē, gan zinātniskajā darbībā bija privāttiesības, un tieši tām bija veltīta 11. septembra konferences pirmā daļa, savukārt viņa aktīvā starptautiskā darbība bija vērsta uz Baltijas valstu privāttiesību (jo īpaši čeku un vekseļu regulējuma) unifikāciju, tādēļ visu triju Baltijas valstu tiesnešu un tiesu priekšsēdētāju dalība A. Lēbera piemiņas konferencē bija gan likumsakarīga, gan ļoti simboliska. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Notikums
26. Maijs 2015 /NR. 21 (873)
Maija pirmajā pusē Satversmes tiesā viesojās Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas tiesneši un ar saviem Latvijas kolēģiem apsprieda šobrīd būtiskos konstitucionālo tiesību jautājumus – valstu nacionālo konstitucionālo identitāti un tās saglabāšanas iespējas Eiropas Savienībā, nacionālo tiesu un Eiropas tiesu attiecības, tiesas spriešanu ekonomiskās krīzes apstākļos utt. Vācu tiesībnieki tikās arī ar Latvijas Valsts prezidentu Andri Bērziņu, kā arī ar Latvijas un Vācijas žurnālistiem. Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas tiesnešu vizīte Latvijā ir ļoti nozīmīgs notikums – ņemot vērā gan Vācijas lomu Eiropas politikā, gan tiesas aktīvo pozīciju un neapšaubāmo autoritāti visu pārējo ES dalībvalstu konstitucionālo tiesu vidū. Latvijas mērogā būtisks ir fakts, ka Satversmes tiesa savā praksē nereti izmanto vācu kolēģu izstrādātās atziņas. Svarīgi arī norādīt, ka delegāciju vadīja tiesas priekšsēdētājs un tajā ietilpa viņa vietnieks, kā arī vēl vairāki tiesneši. Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesa ārvalstu kolēģus apmeklē tikai dažas reizes gadā, tādēļ delegācijas viesošanās Latvijā uzskatāma par ļoti veiksmīgu šīs vizītes iniciatoru un organizatoru darba rezultātu. Šajā rakstā tiks sniegts īss ieskats sarunā, kas 15. maijā risinājās starp Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas un Latvijas Republikas Satversmes tiesas vadību un Latvijas un Vācijas mediju pārstāvjiem. ...
Pievienot mapei
1 2 3 4 5 ... 11
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
Rubrika
Informācija
Skaidrojumi. Viedokļi
Priekšvārds
Tiesību prakse
Domu mantojums
Vēstules
Juridiskā literatūra
Sludinājumi. Reklāma
Citu pieredze
In memoriam
Akadēmiskā dzīve
Eiropas telpā
Intervija
Notikums
No citas puses
Diskusija
Nedēļas jurists
Redaktora sleja
Numura tēma
Viktorīna
Aptauja
Tiesību politika
Viedoklis
Juristu likteņi
Jurista vizītkarte
Īsziņas
Studenta Vārds
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Atskatā un darbībā
Justīcija attīstībai
Atsaucoties uz publicēto
Jurists un kultūra
Juridiskā darba tirgus
Tiesību prakses komentāri
Tiesību prakse. Judikatūra
Grāmatas
Lekcijas
Periodika
Prakses materiāli
Mūsu autors
Tiesību nozare
Administratīvās tiesības un proc...
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...
Dzīvnieku aizsardzība
Tiesu darba organizācija
Policijas tiesības
Valsts un baznīca
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Krimināltiesības un process
Konstitucionālās tiesības
Starptautiskās tiesības
Tiesību teorija, vēsture un filoz...
Eiropas tiesības
Tiesu iekārta
Cilvēktiesības
Sociālās tiesības
Publiskie iepirkumi
Datu apstrāde
Tūrisma tiesības
Tehnoloģijas un mākslīgais intel...
--- Mākslīgais intelekts
Pašvaldību tiesības
Apdrošināšanas tiesības
Būvniecības tiesības
Vides tiesības
Nolēmumu piespiedu izpilde
Bērna tiesības
Administratīvā atbildība
ES fondi
Starptautiskās privāttiesības
Enerģētikas tiesības
Valsts pārvalde
Profesionālā ētika
Juridiskā tehnika un valoda
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Interešu pārstāvība
E-lieta
Pacientu tiesības
Sankcijas
Militārās tiesības
Trauksmes celšana
Tiesību prakse
Satversmes tiesas nolēmumi
Eiropas Savienības Tiesas nolē...
Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Tiesu nolēmumi administratīvaj...
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsard...
--- Centrālā vēlēšanu komisij...
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Autors
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties