Sabiedrībā zināmā Santa lieta ir būtiska ne tikai attiecībā uz diskrimināciju seksuālās orientācijas, bet arī citu iemeslu dēļ. Jāpiezīmē, ka diskriminācijas aizlieguma princips Darba likumā ieviests no Eiropas Kopienas (EK) tiesībām, tādēļ ir interesanti novērot, kā tiesa tās piemēro.
LL.M. Kristīne Dupate, LU doktorande
Foto: Arnis Blumbergs |
Sabiedrībā zināmā Santa lieta ir būtiska ne tikai attiecībā uz diskrimināciju seksuālās orientācijas, bet arī citu iemeslu dēļ. Jāpiezīmē, ka diskriminācijas aizlieguma princips Darba likumā ieviests no Eiropas Kopienas (EK) tiesībām, tādēļ ir interesanti novērot, kā tiesa tās piemēro.
Visumā Santa lietas spriedums1 ir uzteicams, jo mērķis pēc būtības ir sasniegts, proti, personai ir izdevies efektīvi aizstāvēt savas intereses tiesā un saņemt kompensāciju. Tomēr spriedumā ir vairākas būtiskas kļūdas, kas radušās tādēļ, ka tiesa nepārzina Eiropas tiesību pamatprincipus, kā arī Eiropas tiesas (ET) praksi un attiecīgi to nav piemērojusi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.