Konceptuāli par vainu administratīvajās tiesībās

Vainas formu konstrukcijām formālo sastāvu nodarījumos, ar kādām izlīdzamies mācību (un ne tikai mācību) literatūrā, ir tīri teorētisks raksturs.

Prof. Dr.habil.iur. Uldis Krastiņš

Jaunā Administratīvo sodu likuma projekta tapšana ir pamudinājusi mani izteikt dažus apsvērumus par, manuprāt, visai būtiskiem pamatnoteikumiem, kas būtu apspriežami, veidojot jaunu plašu tiesību normatīvo aktu.

Iepriekšējais Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (turpmāk – APK) tapa un pilnveidojās pavisam citos vēsturiskos un ekonomiskos apstākļos. Arī Latvijas neatkarības laiks ir bijis un ir pietiekami pretrunīgs, kas raksturojams ar mainīgumu un arvien jaunām ierosmēm gan sociāli politiskajā, gan ekonomiskajā jomā. Šie apstākļi būtiski nosaka arī izmaiņas šo procesu tiesiskajā regulējumā, tāpēc ir apsveicami, ka beidzot tiek veikts vajadzīgs plaša apjoma darbs, izstrādājot jaunu administratīvo tiesību likumu – Administratīvo sodu likumu.

Ievērojot, ka krimināltiesības un administratīvās tiesības ir tiesību zinātņu robežnozares ar daudzām kopīgām nostādnēm, un tajā pašā laikā pastāvot prasībai tās norobežot, atļaušos izteikt savas domas par vairākiem administratīvo tiesību jautājumiem sakarā ar jauno topošo Administratīvo sodu likumu.

Tie būs vainas jautājumi saistībā ar fizisko un juridisko personu atbildību par izdarītajiem administratīvajiem tiesībpārkāpumiem, kā arī dažas domas par topošā likuma normu uzbūvi un to saturu.

Vainas jautājums 

Vispirms gribu atzīmēt, ka vainas jautājums katrā tiesību nozarē gan juridiski, gan praktiski netiek risināts vienādi, jo katra tiesību nozare reglamentē salīdzinoši atšķirīgas tiesiskās attiecības, kuru pamatā ir ar tiesiskiem līdzekļiem aizsargājamo interešu nevienādība pēc to nozīmes un satura, un tas galarezultātā arī ir pamatā sankciju bardzības atšķirībām par attiecīgo tiesībpārkāpumu.

Tāpēc ļoti būtiski ir pareizi traktēt vainas jautājumu katrā tiesību nozarē, risinot juridisko atbildību par tiesībpārkāpumu, paturot prātā tiesībpārkāpuma kaitīgumu noteiktām valsts, sabiedrības, atsevišķu cilvēku grupu un indivīdu interesēm. Šā raksta ietvaros salīdzināšu vainas jautājuma risinājumu radniecīgajos divos spēkā esošos likumos – Krimināllikumā (KL)¹ un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK).²

Abos šajos likumos vainas jēdziens nav dots un līdz ar to arī tās saturs netiek atklāts. Krimināltiesībās ar vainu saprotam fiziskas personas psihisko attieksmi nodoma vai neuzmanības formā pret viņas izdarīto prettiesisko darbību vai bezdarbību un ar to saistītajām kaitīgajām sekām.³

Vainas formu – nodoma un neuzmanības –, kā arī vainas formu veidu saturu atrodam abos minētajos likumos.