Viens no iemesliem, kāpēc puses nodod strīdu izskatīšanai šķīrējtiesā, ir iespēja izvairīties no strīda izskatīšanas valsts tiesā, kurā process ir daudz formālāks un arī ilgāks. Šī iemesla dēļ šķīrējtiesu procesā netiek izmantotas daudzas valsts tiesās piemērotās procesuālās garantijas un procesā cenšas neiesaistīt valsts tiesas. Vienlaikus, izvērtējot Latvijas situāciju, kad valstī ir vairāk nekā 120 šķīrējtiesu institūciju, ir jāatzīst, ka nepieciešams īpašs regulējums, un jāpiekrīt Tieslietu ministrijas vērtējumam, ka "šobrīd spēkā esošais šķīrējtiesu izveidošanas un to darbības kontroles mehānisms nav pietiekami efektīvs".1
Valsts un šķīrējtiesa
Atbildētājs, kuram nav izdevīga šķīrējtiesas sprieduma pieņemšana, neraugoties uz šķīrējtiesas līgumu, varēs apstrīdēt tā spēkā esamību, ar to apturot šķīrējtiesas procesu. Šāda šķīrējtiesas procesa apturēšana nav sastopama valstīs, kur šķīrējtiesu uztver nopietni, jo tas ir klasisks procesa novilcināšanas veids.
LL.M MAIJA VOLKOVA, zvērinātu advokātu biroja “Lejiņš, Torgāns un Partneri” zvērināta advokāta palīdze
 Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Viens no iemesliem, kāpēc puses nodod strīdu izskatīšanai šķīrējtiesā, ir iespēja izvairīties no strīda izskatīšanas valsts tiesā, kurā process ir daudz formālāks un arī ilgāks. Šī iemesla dēļ šķīrējtiesu procesā netiek izmantotas daudzas valsts tiesās piemērotās procesuālās garantijas un procesā cenšas neiesaistīt valsts tiesas. Vienlaikus, izvērtējot Latvijas situāciju, kad valstī ir vairāk nekā 120 šķīrējtiesu institūciju, ir jāatzīst, ka nepieciešams īpašs regulējums, un jāpiekrīt Tieslietu ministrijas vērtējumam, ka “šobrīd spēkā esošais šķīrējtiesu izveidošanas un to darbības kontroles mehānisms nav pietiekami efektīvs”.1
Šķīrējtiesas likumprojekta (turpmāk tekstā – Likumprojekts) mērķis saskaņā ar tā anotāciju ir citastarp nodrošināt efektīvu un taisnīgu strīdu izskatīšanu šķīrējtiesā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
