18. Decembris 2007 /NR. 51 (504)
Diskusija
Šķīrējtiesu darbības pārmaiņas gaidot
Jānis Lapsa
ZAB "Kalniņa, Lapsa un partneri" zvērināts advokāts 

Publiskajā telpā jau ilgstoši noris diskusijas par šķīrējtiesu darbības efektivitāti, taisnīgas tiesas spriešanu šķīrējtiesas procesā un personu tiesību aizsardzību. Tomēr bieži vien šīs debates nemaz nevar nosaukt par diskusiju, jo katra no pusēm paliek pie sava viedokļa, nemaz nemēģinot ieklausīties otrā.

Šķīrējtiesu darbības pārmaiņas gaidot

 

Likumprojektu autoru norāde, ka “Latvijā salīdzinoši ar citām valstīm ir ļoti liels pastāvīgi darbojošos šķīrējtiesu skaits”, nevar būt par pamatu subjektīvu ierobežojumu noteikšanai.

 

Mg.iur. JĀNIS LAPSA, zvērināts advokāts, LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras pasniedzējs 

 

11.JPG (13272 bytes)
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Rakstā autors sniedz savu skatījumu par šķīrējtiesu darbību un procesu no praktiskās puses, kas izriet no personīgās pieredzes, vairāk nekā septiņus gadus darbojoties kā šķīrējtiesnesim, kā arī papildus pievēršas šo jomu regulējošo normatīvo aktu grozījumiem.

Publiskajā telpā jau ilgstoši noris diskusijas par šķīrējtiesu darbības efektivitāti, taisnīgas tiesas spriešanu šķīrējtiesas procesā un personu tiesību aizsardzību. Tomēr bieži vien šīs debates nemaz nevar nosaukt par diskusiju, jo katra no pusēm paliek pie sava viedokļa, nemaz nemēģinot ieklausīties otrā.

Dažu precedentu dēļ, kas “aptraipījuši” šķīrējtiesu reputāciju, sabiedrībā valda uzskats, ka šķīrējtiesas ir kaut kas slikts un nevēlams. Mēģinājumi sakārtot šķīrējtiesu darbību ir realizējušies jaunā Šķīrējtiesu likumprojektā1 (turpmāk – Likumprojektā) un attiecīgi arī Civilprocesa likuma2 grozījumu likumprojektā3. Šajā rakstā normatīvo aktu projekti tiks analizēti trīs sadaļās – pozitīvie jauninājumi; negatīvie jauninājumi; neskaidrie jautājumi un tādi, kas nav paredzēti šajos likumprojektos, to skaitā priekšlikumi.

Pozitīvās izmaiņas

1. Sprieduma pārsūdzēšana

Par ļoti būtiskām, bet vēl nepietiekami apspriestām atzīstamas normas par šķīrējtiesas nolēmumu pārsūdzēšanu. Par sevišķas ievērības cienīgu uzskatāms Civilprocesa likuma grozījumu likumprojekta 536.panta 2. daļas 1. punktā paredzētais, ka spriedumu varēs pārsūdzēt arī prasītājs, ja ar šo spriedumu prasība pilnīgi vai daļēji noraidīta. Pašlaik praksē strīdi attiecībā par šķīrējtiesu nolēmumiem ir tikai tajos gadījumos, kad prasība ir apmierināta un prasītājs iesniedz pieteikumu rajona (pilsētas) tiesai ar lūgumu izsniegt izpildu rakstu spriedumu piespiedu izpildei.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties